4. Faluņ Debesu loks
(Faluņ džoutiaņ fa)

Princips. Faluņ Debesu loks dod iespēju cilvēka ķermeņa enerģijai cirkulēt viscaur plašā lokā – ne tikai pa vienu vai dažiem enerģētisko kanālu tīkliem, bet no ķermeņa jiņ puses uz ķermeņa jan pusi, nepārtraukti virzoties turp un atpakaļ. Šis vingrojums daudzkārt pārspēj parastās metodes, kuras pielietojot, tiek atvērts enerģētisko kanālu tīkls vai Lielais un Mazais Debesu loks. Faluņ Debesu loks pieder pie vidējā līmeņa pilnveidošanās metodēm. Par pamatu ņemot iepriekšējos trīs vingrojumus, izpildot šo vingrojumu, var ļoti ātri panākt enerģētisko kanālu tīklu atvēršanos visā ķermenī (ieskaitot Lielo Debesu loku). No augšas līdz apakšai enerģētisko kanālu tīkli visā ķermenī pakāpeniski savienosies. Šā vingrojuma visbūtiskākā iezīme ir tāda, ka tā izpildes laikā Faluņ rotācija tiek izmantota, lai izlabotu visus nepareizos stāvokļus cilvēka ķermenī. Tas dod iespēju cilvēka ķermeni – šo mazo Visumu – atgriezt tā pirmsākuma stāvoklī, kā arī atvērt visus enerģētisko kanālu tīklus ķermenī. Kad šis stāvoklis ir sasniegts, cilvēks ir nonācis ļoti augstā līmenī pilnveidošanā pēc Laicīgā Likuma (Šidzjaņfa). Izpildot šo vingrojumu, rokas slīd pa enerģētiskajiem mehānismiem. Kustības ir pakāpeniskas, lēnas un plūstošas.

Sagatavošanās. Kājas plecu platumā, stāvēt brīvi. Ceļus viegli ieliekt. Ceļus un gurnus atbrīvot. Visu ķermeni turēt atbrīvoti, bet ne ļengani. Zodu nedaudz pievilkt. Mēles galiņu piespiest pie aukslējām, starp zobiem atstāt nelielu spraugu, lūpas sakļaut. Acis viegli pievērt. Sejā saglabāt labvēlīgu un mierpilnu izteiksmi.

Roku savienošana dzjejiņ (Lianšou dzjejiņ). (att.4–1).

Roku sakļaušana krūšu priekšā (Šuanšou heši). (att.4–2).

No heši rokas vienu no otras atdalīt. Virzīt tās uz leju līdz vēdera lejasdaļai, pagriežot plaukstas pret ķermeni. Attālums starp rokām un ķermeni ne vairāk kā 10 cm. Kad rokas šķērsojušas vēdera lejasdaļu, izstiept tās uz leju starp kājām. Virzīt rokas uz leju, plaukstas vērstas pret kāju iekšpusi, tajā pašā laikā saliekties viduklī un tupties uz leju (att.4–3). Kad pirkstu gali pietuvojušies zemei, rokas pa apli virzīt no kāju pirkstgaliem pa pēdu ārpusi līdz papēžiem (att.4–4).

Nedaudz ieliecot plaukstu locītavas, lēni celt augšup rokas gar kāju aizmuguri (att.4–5). Iztaisnot vidukli, kamēr rokas pa aizmuguri ceļas augšup (att.4–6).

Izpildot vingrojumu, ar rokām neskarties pie ķermeņa, jo pretējā gadījumā enerģija no rokām ieies atpakaļ ķermenī. Kad rokas aizmugurē pacēlušās līdz galējam punktam, saspiest tās dūrēs ar tukšu vidu (tad rokas nenes enerģiju) (att.4–7), tad izvilkt tās caur padusēm.

Sakrustot rokas pret krūtīm (šeit nav īpaši noteikts, kurai rokai jābūt augšā, kurai apakšā – tas atkarīgs no konkrēta cilvēka ieraduma un attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm). (att.4–8).

Novietot rokas virs pleciem (rokas nepieskaras pleciem). Virzīt atvērtas plaukstas gar roku jan (ārējām) pusēm. Sasniedzot plaukstu locītavas, plaukstu vidusdaļām jāatrodas 3–4 cm attālumā vienai no otras. Šajā brīdī rokas un plaukstas veido taisnu līniju (att.4–9).

Nepārtraucot kustību, pagriezt abas plaukstas, it kā griežot bumbu; rezultātā ārējā roka būs iekšpusē, bet iekšējā – ārpusē. Pēc tam abas rokas virzīt pa roku jiņ (iekšējo) pusi līdz pleciem, vienlaicīgi ceļot tās uz augšu un aizvirzot aiz galvas (att.4–10).

Rokas galvas aizmugurē veido „X” formu (att.4–11).

Atdalīt rokas vienu no otras, pirkstu gali vērsti uz leju, lai savienotos ar muguras enerģiju. Tad virzīt abas rokas pāri galvvidum, līdz tās nonāk iepretim krūtīm (att.4–12). Tas ir viens pilns Debesu loks. Atkārtot kustības pavisam 9 reizes. Pēc 9 reizēm virzīt rokas no krūšu daļas līdz vēdera lejasdaļai.

Izveidot Diekou sjaofu

(Salikt rokas vēdera lejasdaļas priekšā) (att.4–13).

Noslēguma pozīcija (Lianšou dzjejin).

Savienot rokas dzjejiņ (att.4–14).