Faluņ attēls
Mūsu Faluņ Dafa simbols ir Faluņ. Cilvēks, kuram piemīt pārdabiskās spējas, var ieraudzīt, ka Faluņ griežas, un Faluņ uz mūsu nozīmītes arī griežas. Mēs pilnveidojamies, vadoties pēc Visuma īpašības “Džeņ Šaņ Žeņ”. Prakse noris saskaņā ar Visuma evolūcijas principiem, tādēļ Gun, kuru mēs praktizējam, ir grandiozs. Savā ziņā Faluņ attēls ir Visums miniatūrā. Budas sistēmā Visums tiek aplūkots kā desmit virzienu pasaule: Visums ar četrām pusēm vai astoņiem virzieniem, varbūt daži vēl redz, ka tajā eksistē vertikāls Gun stabs, tādēļ, ja pieskaita vēl šos divus virzienus augšup un lejup, sanāk desmit virzienu pasaule, kas veido Visumu. Desmit virzienu pasaule simbolizē Budas sistēmas vispārējās zināšanas attiecībā uz Visumu.
Protams, Visumā eksistē neskaitāmas galaktikas, arī mūsu Piena ceļš ir viena no tām. Viss Visums griežas, un visas galaktiskās sistēmas tajā arī griežas, tādēļ taidzji un mazās 卍 zīmes šajā attēlā arī griežas, viss Faluņ griežas, un lielā 卍 zīme tā vidū arī griežas. Savā ziņā tas simbolizē mūsu Piena ceļa sistēmu. Mēs piederam Budas sistēmai, tādēļ centrā attēlota Budas sistēmas zīme – tā tas izskatās no ārpuses. Citās dimensijās dažādām matērijām ir savas eksistences formas. Tur vērojami ļoti daudzveidīgi, ļoti sarežģīti evolūcijas procesi un eksistences formas. Šis Faluņ attēls ir Visums miniatūrā, visās citās dimensijās tam arī ir sava eksistences forma un evolūcijas process, tādēļ es to saucu par pasauli.
Kad Faluņ griežas pulksteņa rādītāja virzienā, tas automātiski no Visuma uzņem sevī enerģiju, kad griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, tas atbrīvo enerģiju. Griežoties uz iekšpusi (pulksteņa rādītāja virzienā), tas glābj pašu praktizētāju, griežoties uz ārpusi (pretēji pulksteņa rādītāja virzienam), tas glābj citus. Tā ir mūsu prakses metodes unikāla iezīme. Daži jautā: “Ja jau mēs piederam Budas sistēmai, kādēļ vēl ir taidzji? Vai tad šis taidzji nepieder Dao sistēmai?” Tas ir tādēļ, ka Gun, kuru mēs praktizējam, ir tik grandiozs, ka nozīmē: mēs praktizējam veselu Visumu. Padomājiet tikai, šajā Visumā pastāv divas lielas sistēmas: Budas sistēma un Dao sistēma, izslēdzot vienu no šīm sistēmām, tiktu izjaukts Visuma veselums un to vairs nevarētu saukt par pilnīgu Visumu. Tādēļ šeit mums ir arī lietas no Dao sistēmas. Daži cilvēki saka: “Bet pastāv ne tikai Dao sistēma. Ir arī kristietība, konfūcisms un citas reliģijas.” Es jums teikšu, ka ļoti augstā pilnveidošanās līmenī konfūcisms ietilpst Dao sistēmā un daudzas rietumu reliģijas augstā līmenī ietilpst Budas sistēmā, tās pieder pie Budas sistēmas. Pastāv tikai šīs divas lielās sistēmas.
Tad kādēļ diviem taidzji attēliem augšējā puse ir sarkana, apakšējā zila, bet pārējiem – augšējā puse sarkana, apakšējā melna? Taidzji, kā mēs zinām, parasti sastāv no divu veidu matērijām: melnās un baltās, proti, no divām cji – jiņ un jan. Tiem, kuri atrodas ļoti zemā līmenī, piemīt šādas zināšanas. Dažādās dimensijās priekšmeti izpaužas dažādi. Visaugstākajā līmenī taidzji krāsas izpaužas tieši šādi. Tiek uzskatīts, ka Dao, par kuru parasti ir runa, tiek apzīmēts ar šādām krāsām: augšdaļa – sarkana un apakšdaļa – melna. Minēšu piemēru – dažiem no mums ir atvērusies Debesu acs. Viņi pamanījuši, ka sarkanā krāsa, kuru redz viņu acis, izrādās zaļa citā dimensijā, kas no mūsu dimensijas atšķiras par vienu līmeni, bet zeltainā krāsa citā dimensijā izrādās violeta. Pastāv tādas atšķirības, un dažādās dimensijās krāsas attiecīgi mainās. Taidzji ar sarkanu augšdaļu un zilu apakšdaļu pieder Sākotnējā Diženā Dao skolai, tajā skaitā arī Cjimeņ skolām. Mazās 卍 zīmes, kas izvietotas četrās pusēs, pieder Budas sistēmai, tāpat kā 卍 zīme centrā pieder Budas sistēmai. Šā Faluņ krāsas ir ļoti košas, tādēļ mēs izmantojam to kā Faluņ Dafa simbolu.
Faluņ, kuru mēs redzam ar Debesu aci, ne vienmēr mēdz būt šādā krāsā. Fona krāsa var mainīties, bet zīmējumi uz tā nemainās. Kad Faluņ, kuru esmu ievietojis tavā vēdera lejasdaļā, griežas, tava Debesu acs to var redzēt sarkanu, violetu, zaļu un varbūt arī bezkrāsainu. Sarkans, oranžs, dzeltens, zaļš, gaiši zils, zils, violets – Faluņ fons nepārtraukti maina savu krāsu, tādēļ krāsa, kuru tu redzi, var būt citāda, bet 卍 zīmes un taidzji tajā nemainās. Mums šķiet, ka šī attēla fona krāsa ir samērā skaista, tādēļ mēs to piefiksējām. Tie, kam piemīt pārdabiskās spējas, var daudz jo daudz ko ieraudzīt, pārsniedzot šā līmeņa dimensiju.
Daži saka: “Šī 卍 zīme ir līdzīga Hitlera kāškrustam.” Es jums saku, ka šī zīme pati par sevi nesatur nekādu sabiedrības šķiru koncepciju. Daži saka: “Ja zīmes stūri ir pavērsti šajā virzienā, tad iznāk Hitlera zīme.” Būtība nav tajā, šī 卍 zīme griežas abos virzienos. Cilvēku sabiedrībai šis simbols bijis pazīstams jau pirms 2500 gadiem, vēl Šakjamuni laikā. No Otrā pasaules kara līdz mūsdienām ir pagājuši tikai daži desmiti gadu, tas bija Hitlers, kurš savā laikā piesavinājās šo simbolu. Bet viņa zīmes krāsa bija melna un atšķīrās no mūsējās, turklāt viņa zīmes stūris bija pavērsts uz augšu, un zīme tika izmantota šādā, “vertikālā” stāvoklī. Tas arī ir viss par Faluņ, runājot par tā ārējo formu.
Bet ko gan nozīmē šī 卍 zīme mūsu Budas sistēmā? Daži runā, ka tas esot laimes un labklājības simbols. Tā to skaidro parastie ļaudis. Es jums teikšu, ka šī zīme 卍 ir Budas līmeņa zīme. Tikai tas, kurš sasniedzis Budas līmeni, varēs to iegūt. Bodhisatvām un Arhatiem tās nav, taču Diženajai Bodhisatvai un četrām Diženajām Bodhisatvām tā ir. Mēs redzam, ka Diženās Bodhisatvas ir tālu pārsniegušas parasto Budu līmeni, viņas ir pat augstāk par Tathagatu. Budu, kas pārsnieguši Tathagatas līmeni, ir neskaitāmi daudz. Tathagatam ir tikai viena 卍 zīme, bet tiem, kas augstāki par Tathagatu, ir vairāk zīmju. Tam, kurš ir divas reizes augstāks par Tathagatu, ir divas 卍 zīmes, bet tam, kurš vēl augstāk, tam ir trīs, četras vai piecas. Dažiem to ir tik daudz, ka viss viņu ķermenis noklāts ar šīm zīmēm. Tās var parādīties jebkurā vietā: uz galvas, pleciem, ceļgaliem. Kad tām tur vairs nav vietas, tās parādās uz plaukstām, uz pirkstu spilventiņiem, uz pēdām un uz kāju pirkstu spilventiņiem. Līmenim kļūstot arvien augstākam, 卍 zīmju skaits pieaug, tādēļ šī 卍 zīme apzīmē Budas līmeņa augstumu – jo augstāks ir Budas līmenis, jo vairāk viņam ir šo 卍 zīmju.
Cjimeņ prakses metode
Līdzās Budas sistēmas un Dao sistēmas prakses metodēm pastāv arī Cjimeņ prakses metode. Viņi paši dēvē sevi par Cjimeņ pilnveidošanos. Parastajiem ļaudīm par pilnveidošanās metodēm vienmēr ir bijusi izpratne, ka jau kopš senās Ķīnas laikiem Budas un Dao sistēmas prakses metodes tiek uzskatītas par ortodoksālām pilnveidošanās metodēm, kuras sauc arī par īstenām pilnveidošanās skolām. Cjimeņ prakses metode nekad nav tikusi nodota atklātībai, un tikai nedaudzi zina par tās esamību. Cilvēki par to ir uzzinājuši vienīgi no literāriem darbiem.
Vai šī Cjimeņ prakses metode pastāv? Jā, pastāv. Manas pilnveidošanās laikā, it īpaši pēdējos gados, es tikos ar trim izciliem Cjimeņ skolas meistariem. Viņi man nodeva pašu vērtīgāko no savām skolām, ļoti unikālas lietas, patiešām lieliskas. Savas unikalitātes dēļ tas, ko viņi pilnveido, ir ļoti savāds, un parastie cilvēki nespēj to izprast. Turklāt tie, kas pilnveidojas šajā skolā, apgalvo, ka viņi nepieder ne pie Budas sistēmas, ne arī Dao sistēmas skolām, viņi nepilnveidojas par Budu un nepilnveidojas par Daosu. To dzirdot, cilvēki sāka saukt viņu pilnveidošanās metodi par “Panmeņ dzuodao”, bet viņi paši to dēvē par “Cjimeņ prakses metodi”. Taisnību sakot, “Panmeņ dzuodao” – tas ir izteiciens ar nievājošu nozīmi, bet tam nav noliedzošas nozīmes. Tāds nosaukums nenozīmē, ka tā ir ķecerīga metode, tas ir neapšaubāmi. Un arī burtiskā nozīmē neliek domāt, ka tā būtu ķecerība. Pie mums Budas sistēmas un Dao sistēmas prakses metodes jau kopš seniem laikiem tiek sauktas par ortodoksālām pilnveidošanās skolām. Bet Cjimeņ prakses metodi, kamēr to neiepazina, sauca par “panmeņ”, tas ir, par sāndurvīm, nevis par īstenu skolu. Bet ko nozīmē “dzuodao”? “Dzuo” nozīmē “neērts”, “neērtais ceļš”. Senajā ķīniešu valodā vārds “dzuo” bieži nozīmēja “neērts”. Lūk, kāda nozīme ir palikusi šim izteicienam “panmeņ dzuodao”.
Kādēļ Cjimeņ prakses metode nav ķecerīga? Tādēļ, ka tajā arī jāievēro ļoti stingras Sjiņsjin paaugstināšanas prasības un viņu pilnveidošanās ir balstīta uz Visuma īpašību. Šī metode nav pretrunā Visuma īpašībai un tā likumiem. Tajā arī nedara neko sliktu, tādēļ to nevar uzskatīt par ķecerīgu metodi. Budas sistēmas un Dao sistēmas pilnveidošanās prakses metodes ir ortodoksālas ne jau tādēļ, ka mūsu Visuma īpašība tām atbilst, bet tādēļ, ka tās atbilst Visuma īpašībai. Cjimeņ prakses metode atbilst Visuma īpašībai, tāpēc tā nav ķecerīga metode, bet gan īstena, jo Visuma īpašība ir kritērijs, pēc kura nosaka, kas ir labs vai slikts, kas ir labestīgs vai ļauns. Tā kā Cjimeņ prakses metode māca pilnveidot sevi saskaņā ar Visuma īpašību, tā arī ir ortodoksāla mācība, tikai šīs metodes prasības ar savām specifiskajām īpatnībām atšķiras no prasībām Budas un Dao sistēmās. Cjimeņ prakses metode nepievērš uzmanību plašai apmācībai, tādēļ mācekļu šajā skolā ir ārkārtīgi maz. Dao sistēmā tiek mācīta liela mācekļu grupa, bet tikai vienam no viņiem tiek nodota īstenā mācības būtība. Budas sistēmā glābiņu sniedz visām dzīvajām būtnēm; ja tu spēj pilnveidoties, tad pilnveidojies.
Attiecībā par pārmantošanu un apmācību Cjimeņ skolā – viņi nekad neļauj izvēlēties divus cilvēkus par mācekļiem, bet tikai diezgan ilga vēstures perioda laikā izvēlas un nosaka vienu mācekli apmācībai. Tieši šā iemesla dēļ parastie cilvēki nekad neieraudzīs viņu lietas. Cjigun uzplaukuma laikā es pamanīju, ka daži šīs skolas pārstāvji arī ir iznākuši mācīt Gun. Drīz viņi saprata, ka nonākuši strupceļā, jo dažas lietas skolotājs viņiem vispār neatļauj mācīt. Ja vēlies publiski mācīt Gun, tev nebūs iespējas izvēlēties skolniekus, un mācīties nāks cilvēki ar dažādu Sjiņsjin līmeni. Mācīties nāks dažāda veida cilvēki ar dažādiem priekšstatiem, tev nebūs iespējas izvēlēties mācekļus. Cjimeņ prakses metode nevar tikt plaši izplatīta, jo tā ir ļoti oriģināla, un tādēļ tas var kļūt bīstami.
Daži cilvēki domā: “Budas sistēmā pilnveidojas par Budu, Dao sistēmā pilnveidojas par īstenu cilvēku. Par ko kļūs cilvēks, kurš pabeigs pilnveidošanos Cjimeņ skolā?” Viņš kļūs par ceļojošu Apskaidroto, kuram Visumā nav noteiktas sfēras. Visiem ir zināms, ka Budam Tathagatam Šakjamuni ir Saha pasaule, Budam Amitabam pieder Sukhavati pasaule, Budam – Dziedinātājam ir Glazētā pasaule. Ikvienam Tathagatam vai Diženam Budam ir pašam sava pasaule. Katram Diženam Apskaidrotajam pieder sava Debesu valstība, kuru viņš pats ir radījis un kurā dzīvo ļoti daudzi viņa sekotāji. Bet Cjimeņ pilnveidošanās sistēmai Visumā nav savas noteiktas sfēras, viņi līdzinās ceļojošiem Apskaidrotajiem.
Praktizēšana pa ķecerīgiem ceļiem
Ko nozīmē praktizēšana pa ķecerīgiem ceļiem? Eksistē vairāki šādi prakses veidi. Ir tādi cilvēki, kas speciāli praktizē pa ķecerīgiem ceļiem, jo kopš seniem laikiem vienmēr bijuši tie, kas mācījuši šādas lietas. Kādēļ viņi māca šādas lietas? Tādēļ, ka viņi dzenas pēc slavas, pašlabuma un vēlas kļūt bagāti. Viņu uzmanība ir vērsta uz to. Protams, Sjiņsjin tādiem cilvēkiem nav augsts, un viņi neiegūs Gun. Ko gan viņi var iegūt? Karmu. Kad cilvēkam uzkrājas daudz karmas, tā arī var radīt noteiktu enerģiju. Šādam cilvēkam nav līmeņa, un viņu nevar salīdzināt ar praktizētājiem. Tomēr salīdzinājumā ar parastiem cilvēkiem viņš var tos ietekmēt. Karma arī ir enerģijas veids, un, ja tās blīvums ir ļoti liels, tā arī var pastiprināt cilvēka pārdabiskās spējas, tai var būt šāda loma. Tāpēc šīs lietas tiek mācītas jau kopš seniem laikiem. Šie cilvēki saka: “Kad es daru sliktu, kad lamājos, man aug Gun.” Patiesībā viņam neaug Gun, bet gan palielinās šīs melnās matērijas blīvums, jo slikta rīcība rada melno matēriju – karmu. Ar karmas palīdzību viņš var pastiprināt tam piemītošās niecīgās dotības un iegūt dažas nenozīmīgas pārdabiskās spējas, bet nevarēs paveikt kaut ko ievērojamu. Šādi cilvēki uzskata, ka viņu Gun augs, ja viņi darīs sliktus darbus. Tāda ir viņu pārliecība.
Daži saka: “Lai gan Dao ir spēcīgs, dēmons ir desmit reižu spēcīgāks.” Tas ir ķecerīgs apgalvojums, kas pastāv parastu cilvēku vidū. Dēmons nekad nepārspēs Dao. Pastāv tāda situācija – mūsu cilvēcei zināmais Visums ir tikai viens mazs Visums no neskaitāmiem Visumiem, kuru mēs vienkārši saucam par Visumu. Katru reizi pēc tam, kad mūsu Visums ir izgājis cauri ļoti ilgam pastāvēšanas periodam, ar to var notikt milzīga katastrofa. Šī katastrofa noved pie bojāejas visu, kas pastāv Visumā, ieskaitot zvaigznes un visas dzīvās būtnes. Visuma kustība ir pakļauta noteiktiem likumiem, un mūsu pašreizējā Visumā ir deģenerējusies ne tikai cilvēce. Daudzas dzīvās būtnes jau ir pamanījušas situāciju, ka šā Visuma telpā jau sen ir noticis milzīgs sprādziens. Šo parādību nevar ieraudzīt mūsdienu astronomi, tādēļ ka pat ar visspēcīgākā teleskopa palīdzību mēs varam ieraudzīt tikai parādību, kas notikusi pirms 150 000 gaismas gadu. Lai ieraudzītu šo debesu ķermeņu stāvokli šobrīd, nāksies gaidīt 150 000 gaismas gadu, un tas ir diezgan ilgs laiks.
Šobrīd Visumā jau ir notikušas milzīgas pārmaiņas, un katru reizi, kad tādas notiek, visas dzīvības Visumā atrodas bojāejas un pilnīgas iznīcināšanas procesā. Katru reizi, kad notiek kaut kas tāds, līdz šim pastāvošā Visuma īpašība un matērija tajā pilnībā uzsprāgst. Sprādzienā parasti viss aizgāja bojā, bet katru reizi sprādziens nebija likvidējis pilnīgi visu. Kad Augstākie Diženie Apskaidrotie rada jaunu Visumu, tajā paliek dažas dzīvās būtnes, kas sprādzienā nav aizgājušas bojā. Diženie Apskaidrotie šo Visumu rada atbilstoši savām īpašībām un kritērijiem, tādēļ jaunā Visuma īpašība atšķiras no iepriekšējā perioda Visuma īpašības.
Būtnes, kas sprādzienā nav gājušas bojā, šajā Visumā rīkojas, turoties pie bijušā Visuma īpašības un principiem. Bet šajā jaunizveidotajā Visumā jau darbojas jaunas īpašības un principi. Tādējādi sprādzienā izdzīvojušās dzīvās būtnes kļūst par dēmoniem, kas rada traucējumus Visuma principiem. Tomēr viņi nav tik slikti, viņi tikai izturas atbilstoši iepriekšējā cikla Visuma īpašībai. Viņi ir tie, kurus cilvēki sauc par debesu dēmoniem. Tomēr parastajiem cilvēkiem viņi nerada nekādas briesmas un nepavisam nekaitē viņiem, tie vienkārši rīkojas pēc sava prāta, turoties pie saviem principiem. Agrāk cilvēkiem nebija ļauts to zināt. Es teikšu, ka Tathagatas līmeni pārsniegušo Budu ir neskaitāmi daudz, bet kas ir šie dēmoni? Salīdzinājumā ar Budām viņi ir nožēlojami niecīgi. Novecošana, slimības un nāve arī ir sava veida dēmoni, taču tie eksistē, lai aizsargātu Visuma īpašību.
Budisma mācībā par “sešiem pārdzimšanas lokiem” tiek skarts jautājums par asurām. Patiesībā tās ir dzīvās būtnes citās dimensijās, kurām nepiemīt cilvēka daba. Diženo Apskaidroto acīs tie ir ļoti zema līmeņa un ļoti vāji radījumi, bet parastajiem cilvēkiem tie šķiet visai briesmīgi un apveltīti ar noteiktu enerģiju. Šie radījumi parastos cilvēkus uzskata par dzīvniekiem, tādēļ tiem patīk ēst cilvēkus. Pēdējo gadu laikā arī viņi ir iznākuši mācīt kaut kādas prakses. Kas viņi tādi ir? Vai viņus var saukt par cilvēkiem? Asuras ir ļoti briesmīgi, un, ja tu vēlies mācīties pie tiem, tev nāksies viņiem līdzināties. Dažiem cilvēkiem praktizēšanas laikā ir nepareizas domas, un, kad tās atbilst asuru domāšanas veidam, viņi nāk šos cilvēkus mācīt. Viens taisns prāts var uzvarēt simt ķecerību. Ja tu ne pēc kā nedzenies, neviens neuzdrošināsies tevi aiztikt. Bet, ja tev radīsies nekrietnas domas vai arī tu dzīsies pēc kaut kā slikta, asuras uzreiz nāks tev palīgā. Tad tu arī nostāsies uz dēmonu ceļa – var rasties šāda problēma.
Ir vēl arī cita situācija, kas tiek dēvēta par neapzinātu praktizēšanu pa ķecerīgu ceļu. Ko nozīmē neapzināta praktizēšana pa ķecerīgu ceļu? Tas nozīmē tieši to, ka cilvēks nodarbojas ar ķecerību, pats to nemaz neapzinoties. Šādu parādību ir pārāk daudz, tās var ieraudzīt itin visur. Kā es jums jau stāstīju, runa ir par to, ka praktizēšanas laikā daudzus neatstāj nepareizas domas. Piemēram, tu vari ieraudzīt, ka cilvēks veic statisko pozīciju vingrojumu stāvus, rokas un kājas viņam jau dreb aiz noguruma, taču galva joprojām turpina strādāt. Viņš domā: “Precēm drīz celsies cenas, un man vajag šo to nopirkt. Līdzko beigsies nodarbība, tūlīt pat iešu iepirkties, citādi cenas var pieaugt.” Kāds cits domā: “Darbavietā pašlaik notiek dzīvokļu sadale, vai man iedos dzīvokli? Ar personu, kura atbild par dzīvokļu sadali, man ir nesaskaņas.” Jo vairāk viņš tā domā, jo stiprāk dusmojas: “Viņš noteikti nedos man dzīvokli, tad kā es viņam...” Redzat, par ko gan cilvēki domā. Notiek tieši tā, kā es jums stāstu. Daži, nodarbojoties ar praksi, nemitīgi pļāpā un kurn gan par ģimenes problēmām, gan arī par valsts lietām. Kad runa nonāk līdz sāpīgajai vietai, tos arvien vairāk pārņem sašutums.
Praktizētājiem nepieciešams pievērst lielu uzmanību De. Prakses nodarbību laikā nedomā neko labu un nedomā arī neko sliktu, labāk nedomā ne par ko. Tas ir tādēļ, ka prakses sākotnējā līmenī ir jāieliek pamats, turklāt šim pamatam ir ļoti svarīga loma, bet cilvēka domu darbība rada noteiktu ietekmi. Padomājiet, ja jūs pievienojat kaut ko mūsu Gun, vai tad tas, ko jūs praktizējot izstrādāsiet, būs labs? Vai tas nebūs tumšs? Cik gan daudz cilvēku praktizē ar šādām nepareizām domām?! Ja jau tu visu laiku praktizē, kādēļ slimība tevi neatstāj? Varbūt prakses nodarbību vietās daži nedomā par slikto, bet ļoti vēlas iegūt pārdabiskas spējas, grib gan šo, gan to; viņiem mēdz būt dažādi dvēseles stāvokļi un dažādas stipras tieksmes. Patiesībā šie ļaudis jau neapzināti praktizē ķecerīgu ceļu. Ja tu viņiem teiksi, ka tie praktizē ķecerību, viņi apvainosies: “Mani mācīja tāds un tāds cjigun lielmeistars.” Taču šis lielmeistars lika tev pievērst uzmanību De, bet vai tu to darīji? Praktizējot tu visu laiku piejauc sliktas domas. Saki, vai tā tu varēsi izstrādāt kaut ko labu? Tieši tāda ir problēma – tā ir neapzināta praktizēšana pa ķecerīgu ceļu, kas ir diezgan izplatīta parādība.
Vīrieša un sievietes pilnveidošanās pārī
Pilnveidošanās aprindās pastāv metode, kas tiek saukta par vīrieša un sievietes pilnveidošanos pārī. Tibetas tantrisma pilnveidošanās metodē Budu skulptūrās vai zīmējumos jūs varat ieraudzīt, kā pilnveidojoties vīrieša ķermenis ir apskāvis sievietes ķermeni. Dažreiz vīrieša ķermenim, kas apskauj kailu sievieti, ir piešķirts Budas veidols; ir sastopams arī pārveidots Budas ķermenis, tas ir, Vadžra ar vērša galvu vai ar zirga purnu, kas arī apskauj kailu sievietes ķermeni. Kādēļ tā? Vispirms mēs izskaidrosim jums šo jautājumu. Uz mūsu Zemes ne tikai Ķīna atradās konfūcisma ietekmē. Senos laikos, pirms vairākiem gadsimtiem, visai mūsu cilvēcei piemita līdzīgi uzskati par morāli. Patiesībā šāda pilnveidošanās metode nav radīta uz zemes, bet tikusi nodota no citām planētām. Tomēr pēc šīs metodes patiešām var pilnveidoties. Savā laikā šī pilnveidošanās metode izplatījās mūsu Ķīnā, un tādēļ, ka tajā bija ietverta vīrieša un sievietes pilnveidošanās pārī un citas slepenas, ķīniešiem nepieņemamas pilnveidošanās metodes, Tanu dinastijas Hueičana periodā imperators haņu rajonos to likvidēja. Haņu rajonos netika pieļauta tās izplatīšanās, un tolaik to sauca par Tanu tantrismu. Tomēr tā līdz pat mūsu dienām izplatās Tibetas unikālajā vidē un īpašajā reģionā. Kādēļ tiek lietota šāda pilnveidošanās metode? Vīrietis un sieviete pilnveidojas pārī, lai panāktu līdzsvaru starp jiņ un jan, ievācot jiņ, lai papildinātu jan, un, ievācot jan, lai papildinātu jiņ, – lai tie papildinātu un pilnveidotu viens otru.
Visiem zināms, ka Budas un Dao sistēmā, it īpaši Dao sistēmas mācībā, tiek runāts par jiņ un jan, un par to, ka tie paši par sevi jau eksistē cilvēka ķermenī. Tikai tādēļ, ka cilvēka ķermenī eksistē jiņ un jan, tajā ar pilnveidošanās palīdzību var tikt attīstītas dažādas pārdabiskas spējas un tādas dzīvās būtnes kā Nemirstīgais mazulis, Pilnveidotais mazulis un Likuma ķermenis. Tā kā pastāv jiņ un jan, pilnveidošanās ceļā cilvēka ķermenī var rasties ļoti daudz dzīvo būtņu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vīrieša vai sievietes ķermenis, viss var rasties daņ laukā – šis apgalvojums ir pilnīgi pamatots. Dao sistēmā augšējā ķermeņa daļa tiek uzskatīta par jan, apakšējā daļa par jiņ; mugurpuse par jan, ķermeņa priekšpuse par jiņ; kreisais sāns par jan, bet labais sāns par jiņ. Tādēļ arī Ķīnā ir radies teiciens – “kreisā puse ir vīriešu, bet labā puse sieviešu”, kas ir visai saprātīgi. Ņemot vērā, ka cilvēka ķermenī paši par sevi pastāv jiņ un jan, tiem savstarpēji mijiedarbojoties, pats ķermenis var panākt līdzsvaru starp jiņ un jan un radīt daudzas dzīvās būtnes.
Tas norāda, ka pilnveidojoties mēs varam sasniegt augstu līmeni, nelietojot metodi, kad vīrietis un sieviete pilnveidojas pārī. Ja tiks lietota metode, kad vīrietis un sieviete pilnveidojas pārī, un ja viņi nespēs sevi kontrolēt, tad tiks pakļauti dēmoniskai ietekmei un metode kļūs ķecerīga. Ļoti augstā tantrisma līmenī, kad jāpraktizē pilnveidošanās pārī, ir nepieciešams, lai attiecīgais mūks vai lama būtu sasniedzis ļoti augstu līmeni. Tikai tad viņš skolotāja vadībā varēs šādu metodi praktizēt. Tā kā viņa Sjiņsjin jau ir ļoti augsts, viņš spēj pilnībā valdīt pār sevi un nekrist ķecerībā. Cilvēks ar zemu Sjiņsjin šo metodi absolūti nedrīkst lietot. Ja viņš to lietos, tad es garantēju, ka kritīs ķecerībā. Tā kā viņa Sjiņsjin ir ierobežots, tad, atrodoties starp parastajiem cilvēkiem, viņa seksuālā tieksme un baudkāre vēl nav atmestas. Viņa Sjiņsjin līmenis ir ierobežots, un es garantēju, ka, tiklīdz viņš lietos šo metodi, tā uzreiz kritīs ķecerībā. Tādēļ mēs sakām: kas zemā līmenī patvaļīgi māca šo metodi, tas arī izplata ķecerību.
Pēdējos gados daudzi cjigun meistari māca vīrieša un sievietes pilnveidošanos pārī. Kas tur tik pārsteidzošs? Dao sistēmā arī ir parādījusies metode, kad vīrietis un sieviete pilnveidojas pārī, turklāt tā ir parādījusies ne jau šajā laikā, bet kopš Tanu dinastijas laikiem. Kā gan tas nākas, ka Dao sistēmā parādījās pilnveidošanās pārī? Atbilstoši Dao sistēmas mācībai par taidzji ķermenis ir mikrokosms, kur paši par sevi eksistē jiņ un jan. Visi ortodoksālie Diženie Likumi ir nākuši no tālas pagātnes. To patvaļīga mainīšana un kaut kā sveša pievienošana var novest šīs skolas lietas haosā, un, pilnveidojoties tajā, vairs nebūs iespējams sasniegt pilnveidošanās mērķi – pilnību. Tādēļ, ja kādas skolas prakses metode neietver sevī vīrieša un sievietes pilnveidošanos pārī, tad nekādā gadījumā nedrīkst to praktizēt – tiklīdz pielietosi, uzreiz parādīsies novirze un radīsies problēma. It sevišķi mūsu Faluņ Dafa skolā nav vīrieša un sievietes pilnveidošanās pārī, un mēs par to arī nerunājam. Tāds ir mūsu viedoklis šajā jautājumā.
Dvēseles un dzīves pilnveidošana
Jautājumu par dvēseles un dzīves pilnveidošanu jau esmu jums skaidrojis. Dvēseles un dzīves pilnveidošana nozīmē, ka tev vajag pilnveidot ne tikai Sjiņsjin, bet arī pilnveidot ķermeni, proti, izmainīt Beņti. Šajā izmaiņu procesā cilvēka šūnas pakāpeniski tiek aizstātas ar augstas enerģijas matēriju, kas var palēnināt novecošanas procesu. Ķermenis sāk atjaunināties un pakāpeniski pārveidojas, līdz parastais ķermenis tiks pilnībā aizstāts ar augstas enerģijas matēriju. Tad šā cilvēka ķermenis pilnībā pārvērtīsies par ķermeni no cita veida matērijas. Šāds ķermenis, kā jau es teicu, iziet ārpus Piecām stihijām, vairs neatrodas tajās un kļūst par “nemirstīgu ķermeni”.
Pilnveidojoties tempļos, tiek pilnveidota tikai dvēsele, tādēļ pilnveidošanās norit bez vingrojumu kustību izpildes, bez dzīves pilnveidošanas un ved uz nirvānu. Metode, kuru mācīja Šakjamuni, ved praktizētājus uz nirvānu. Patiesībā Šakjamuni pašam bija Dižens augsta līmeņa Likums, viņa Beņti pilnībā varēja tikt pārveidots augstas enerģijas matērijā, un viņš varēja to paņemt sev līdzi. Taču, lai atstātu šādu pilnveidošanās metodi, viņš pats aizgāja pa nirvānas ceļu. Kādēļ viņš mācīja tādu metodi? Viņš to darīja tieši tādēļ, lai cilvēki, cik vien iespējams, maksimāli atsacītos no savām vēlmēm, atsacītos no visa un galu galā – pat no ķermeņa, lai viņiem nepaliktu nekādu pieķeršanos. Lai cilvēki darītu visu iespējamo šajā virzienā, viņš nostājās uz nirvānas ceļa. Tādēļ visos laikmetos mūki arī ir gājuši nirvānas ceļu. Ar vārdu “nirvāna” saprot to, ka mūks pēc nāves pamet savu fizisko ķermeni, bet viņa Dvēsele, nesot sevī Gun, paceļas augšup.
Dao sistēmā uzsvars tiek likts uz dzīves pilnveidošanu. Skolotājs izvēlas mācekli, un, tā kā tur nerunā par visu dzīvo būtņu glābšanu, tad par skolnieku tiek izraudzīts ļoti labs un brīnišķīgs cilvēks. Skolotājs viņam māca maģiskas lietas un izskaidro jautājumu, kā pilnveidot dzīvi. Runājot par Budas sistēmas pilnveidošanās metodēm, it īpaši par pilnveidošanās metodēm budismā, tajās šis jautājums nav ietverts. Taču tā nav vienmēr, daudzos dziļos Budas sistēmas Diženajos Likumos, un arī mūsu skolā tiek mācīta tāda metode. Mūsu Faluņ Dafa skolā ir nepieciešami gan Beņti, gan Nemirstīgais mazulis, un viņi atšķiras viens no otra. Nemirstīgais mazulis ir ķermenis, kurš sastāv no augstas enerģijas matērijas, taču tas nevar brīvi parādīties mūsu izplatījumā. Lai šajā izplatījumā ilgi saglabātu parasta cilvēka ārējo izskatu, ir nepieciešams saglabāt mūsu Beņti. Tādēļ pēc šā Beņti pārveidošanas, lai gan tā šūnas tiek nomainītas ar augstas enerģijas matēriju, molekulu izkārtojums paliek nemainīgs, un praktizētāja ķermenis izskatīsies tāpat kā parasta cilvēka ķermenis. Tomēr atšķirība būs, jo šis ķermenis varēs ieiet citās dimensijās.
Tas, kurš pilnveido dvēseli un dzīvi, izskatās ļoti jauns, daudz jaunāks par saviem gadiem. Reiz kāda sieviete man jautāja: “Skolotāj, cik, pēc jūsu domām, man ir gadu?” Patiesībā viņai jau ir ap septiņdesmit gadu, bet viņa izskatās tikai četrdesmit gadu veca. Viņas seja ir gluda, bez grumbām, gaiša, ar sārtumu vaigos – viņa nepavisam nelīdzinās cilvēkam, kuram būs septiņdesmit gadu. Tā notiek ar tiem, kas pilnveidojas mūsu Faluņ Dafa. Sacīšu pa jokam, jaunas meitenes bieži aizraujas ar kosmētiku un vēlas, lai viņu āda kļūtu gaišāka un maigāka. Es teikšu: ja tu patiešām praktizē dvēseles un dzīves pilnveidošanas metodi, tad es garantēju, ka šo mērķi sasniegsi gluži dabiskā ceļā, bez kosmētikas palīdzības. Mēs vairs neminēsim līdzīgus piemērus. Tā kā agrāk starp mums vecāku cilvēku no dažādām profesijām bija samērā daudz, mani uzskatīja par jaunu, bet tagad ir kļuvis labāk, jo jauniešu ir vairāk. Patiesībā, es vairs neesmu jauns, pašreiz man ir četrdesmit trīs gadi, drīz būs piecdesmit.
Likuma ķermenis
Kādēļ ap Budas tēlu pastāv lauks? Daudzi cilvēki to nespēj izskaidrot. Ir arī tādi, kas saka: “Ap Budas tēlu pastāv lauks, jo mūki tā priekšā lasa sūtras.” Šāda lauka rašanos viņi izskaidro ar to, ka mūki šā tēla priekšā pilnveidojas. Lai kas arī šeit pilnveidotos, mūki vai kāds cits, viņu izstarotā enerģija ir izkliedēta, tai nav noteikta virziena, un šajā gadījumā visos budistu tempļa stūros būtu jābūt vienmērīgam laukam – gan uz grīdas un griestiem, gan uz sienām. Tad kādēļ tikai ap Budas tēlu pastāv šāds spēcīgs lauks? Īpaši bieži šāds lauks ir novērojams ap Budas statujām, kas izcirstas akmenī alās vai augstu kalnos. Kādēļ var rasties šāds lauks? Daudzi to skaidro gan šā, gan tā, taču konkrēti izskaidrot nespēj. Patiesībā šāds lauks ap Budas tēlu rodas tādēļ, ka tur atrodas Apskaidrotā Likuma ķermenis. Tur atrodas Apskaidrotā Likuma ķermenis, tādēļ šim tēlam ir enerģija.
Padomājiet tikai, vai Šakjamuni un Bodhisatva Guaņjiņ, ja tās patiešām bija reālas vēsturiskas personības, nebija praktizētāji, kas nodarbojās ar pilnveidošanos? Kad cilvēks sasniedz noteiktu, diezgan augstu pilnveidošanās līmeni ārpus Laicīgā Likuma robežām, viņam var rasties Likuma ķermenis. Likuma ķermenis rodas cilvēka daņ laukā, tas sastāv no Likuma un Gun un izpaužas citās dimensijās. Likuma ķermenim piemīt sava saimnieka varenais spēks, bet Likuma ķermeņa apziņa un domas atrodas paša saimnieka kontrolē. Taču pats par sevi Likuma ķermenis ir pilnīga, patstāvīga un reāla individuāla dzīve, tādēļ tas patstāvīgi spēj paveikt jebkuru lietu. Likuma ķermenis dara tieši to pašu, ko grib darīt Galvenā apziņa. Kādā veidā kaut ko dara pats cilvēks, tādā veidā to dara arī viņa Likuma ķermenis. Tāds ir Likuma ķermenis, par kuru mēs runājam. Ja es gribu kaut ko izdarīt, teiksim, noregulēt to sekotāju ķermeņus, kuri īsteni pilnveidojas, tad to visu paveiks mans Likuma ķermenis. Tā kā Likuma ķermenim nav parastā cilvēka ķermeņa, tas izpaužas citā dimensijā. Šis dzīvās būtnes ķermenis ne vienmēr paliek nemainīgs, tas var palielināties un samazināties. Dažreiz tas kļūst tik milzīgs, ka ar skatienu ir grūti aptvert visu Likuma ķermeņa galvu, bet dažreiz tas var kļūt ļoti mazs, pat mazāks par šūnu.
Iesvētīšana
Budas statujas, kas tiek izgatavotas rūpnīcās, ir tikai mākslinieciski izstrādājumi. Ar iesvētīšanu saprot to, ka Budas statujā tiek uzaicināts Likuma ķermenis, lai pēc tam to varētu pielūgt kā redzamo Budas ķermeni parasto ļaužu vidū. Kad praktizētājs pilnveidošanās gaitā izjūt godbijību, Likuma ķermenis Budas statujā kļūst viņam par Likuma aizstāvi, kurš viņu sargā un aizstāv, un tas ir patiesais iesvētīšanas mērķis. To var paveikt tikai taisna doma, kas radusies iesvētīšanas oficiālās ceremonijas laikā, vai Dižens Apskaidrotais, kas atrodas ļoti augstā līmenī, vai tas, kurš pilnveidojas ļoti augstā līmenī un kuram piemīt tāds spēks.
Tempļos stāsta, ka Budas statujas vajag iesvētīt un ka neiesvētītām statujām nepiemīt brīnumains spēks. Mūsdienās tempļos starp mūkiem vairs nav īstenu Diženo Skolotāju. Pēc kultūras revolūcijas par klosteru priekšniekiem ir kļuvuši daži jauni mūki, kas nav apguvuši budisma mācības būtību, un līdz ar to daudz kas ir ticis zaudēts. Viņam jautā: “Kādēļ ir jāiesvēta?” Viņš atbild, ka pēc iesvētīšanas Budas statuja iegūst brīnumdarītājas spējas. Bet kā tā iegūst brīnumdarītājas spējas, viņš nespēj precīzi izskaidrot. Viņš tikai sarīko ceremoniju, ieliek Budas statujā mazu sūtru, pēc tam to aizlīmē ar papīra lapu un, pavērsies pret to, lasa lūgšanas – tas viss, pēc viņa domām, ir iesvētīšana. Bet vai tad tā var iesvētīt? Tas ir atkarīgs no tā, kā viņš lasa lūgšanas. Šakjamuni runāja par taisnajām domām – ir nepieciešams pilnībā nodoties kanonu lasīšanai, lai patiešām satricinātu tās skolas pasauli, kurā tu pilnveidojies, un tikai tad var pieaicināt Apskaidroto. Tikai tajā gadījumā, kad viens no Apskaidrotā Likuma ķermeņiem ieies statujā, būs sasniegts iesvētīšanas mērķis.
Daži mūki, lasot lūgšanas, lēš savā prātā: “Cik daudz naudas man iedos pēc iesvētīšanas ceremonijas?” Vai arī, lasot sūtru, domā: “Viņš tik slikti pret mani izturas.” Viņi ir nikni uz citiem. Šobrīd, Likuma beigu periodā, šādu parādību nevar neatzīt. Mēs šeit nekritizējam budismu, taču Likuma beigu periodā dažos tempļos patiešām vairs nepastāv tīrība un miers. Vai var atnākt kāds no Apskaidrotajiem, kad tiek domāts par ko tādu un izstarotas tādas sliktas domas? Tādā gadījumā vispār nav iespējams sasniegt iesvētīšanas mērķi. Bet tā notiek ne vienmēr, vēl joprojām pastāv daži labi klosteri un daoiešu tempļi.
Kādā pilsētā es ieraudzīju mūku ar melnum melnām rokām. Viņš ielika Budas statujā sūtru, pavirši to aizlīmēja, kaut ko nomurmināja un uzskatīja, ka ir to iesvētījis. Pēc tam viņš paņēma vēl vienu Budas statuju un atkal kaut ko nomurmināja, un par vienu iesvētīšanu saņēma četrdesmit juaņas. Mūsdienās mūki pat uzskata to par preci, tiecoties ar Budas statuju iesvētīšanu nopelnīt. Es paskatījos uz statuju un ieraudzīju, ka tā nebija iesvētīta un ka viņi vispār nespēj iesvētīt. Tagad mūki nodarbojas ar tādām lietām. Bet ko vēl es ieraudzīju? Templī kāds cilvēks, šķiet, budists, teica, ka viņš iesvētīs Budas statuju. Turot rokās spoguli un virzot to pret sauli tā, lai saules stari kristu uz Budas statuju, viņš paziņoja, ka ir to iesvētījis. Cik smieklīgi! Šodien budisms ir nonācis jau tik tālu, un šādi gadījumi ir plaši izplatīta parādība.
Naņdzjinas pilsētā no bronzas tika izlieta kolosāla Budas statuja un uzstādīta Lantau salā Honkongā. Ļoti liela statuja. Daudzi mūki no visas pasaules ieradās uz šīs statujas iesvētīšanu. Viens no viņiem turēja rokās spoguli un virzīja to pret sauli tā, lai atstarotais saules stars atspoguļotos statujas sejā – viņš uzskatīja, ka tā arī ir iesvētīšana. Šādā svinīgā ceremonijā, visai nopietnos apstākļos, viņš ņēma un izspēlēja tādu joku, kas man šķita visai nožēlojami! Nav brīnums, ka Šakjamuni teicis: “Likuma beigu periodā mūkiem ir grūti glābt pat pašiem sevi, bet glābt cilvēkus ir vēl grūtāk.” Turklāt daudzi mūki no sava viedokļa skaidro budisma kanonus. Tempļos ir parādījies pat Sjivanmu kanons un daudz kas cits, kam nav nekāda sakara ar budisma mācību. Vārdu sakot, tur ir pilnīgs haoss. Protams, vēl joprojām var satikt mūkus, kas īsteni pilnveidojas un ir pelnījuši uzslavu. Patiesībā iesvētīšana ir domāta, lai Budas statujā uzaicinātu Apskaidrotā Likuma ķermeni. Tāda ir iesvētīšanas būtība.
Nedrīkst pielūgt neiesvētītas Budas statujas, citādi tam var būt nopietnas sekas. Kādas nopietnas sekas var būt? Pašlaik cilvēki, kas nodarbojas ar zinātni par cilvēka ķermeni, ir pamanījuši, ka cilvēka domas smadzenēs rada sava veida matēriju. Skatoties no ļoti augsta līmeņa, mēs redzam, ka tā patiešām ir matērija, taču tie nav smadzeņu elektriskie viļņi, kā to apgalvo zinātnieki – šī matērija veido pilnīgu smadzeņu formu. Kad parasts cilvēks domā, viņš izstaro substanci, kurai ir smadzeņu forma un kura ātri izgaist, jo tai trūkst enerģijas. Taču praktizētāja enerģija var saglabāties daudz ilgāk. Mēs nesakām, ka no brīža, kad Budas statuja tika izgatavota rūpnīcā, tai jau piemīt domāšana, nepavisam ne. Dažas Budas statujas netika iesvētītas, pēc nogādāšanas templī netika sasniegts iesvētīšanas mērķis. Ja iesvētīšanu būs izdarījis kāds viltus cjigun meistars vai nekrietns cilvēks, kļūs vēl bīstamāk, jo šajās Budas statujās ielīdīs lapsas vai seska nešķīstais gars.
Pielūgt neiesvētītu Budas statuju ir ļoti bīstami. Cik tas ir bīstami? Kā jau es teicu, šobrīd cilvēce savā attīstībā ir nonākusi līdz tādam stāvoklim, kad viss degradējas, visā cilvēku sabiedrībā un Visumā viss degradējas. Viss, kas šobrīd notiek parasto cilvēku sabiedrībā, ir pašu cilvēku radīts. Ir grūti iegūt īstenu Likumu, tāpat ir grūti nostāties uz patiesā ceļa, jo pastāv traucējumi no dažādām pusēm. Tu vēlies Budam kaut ko pajautāt, bet kas gan ir šis Buda? Pat to izdarīt nav viegli. Tu netici? Teikšu tev: kad pirmais cilvēks sāks pielūgt neiesvētītu Budas statuju, tam jau būs nopietnas sekas. Cik daudzi no tiem, kas šodien pielūdz Budas statujas, patiešām lūdz Budu palīdzēt gūt Īsteno Sasniegumu? Tādu ir ļoti maz. Ko vēlas lielākā daļa cilvēku, kas pielūdz Budas statujas? Viņi vēlas atbrīvoties no nelaimēm un ciešanām, viņi dzenas pēc bagātības – lūk, pēc kā viņi tiecas. Vai to var atrast budisma reliģijas kanonos? Nepavisam ne.
Ja tas, kurš pielūdz Budu, dzenas pēc naudas un klanās Budas statujai, vienalga, vai tā būtu Bodhisatvas Guaņjiņ vai Budas Tathagatas statuja, lūdzot: “Palīdziet man kaut nedaudz kļūt bagātam,” – tad izveidojas vesela doma. Tā kā šī doma tiek raidīta uz Budas statuju, tā uzreiz nosēžas uz tās. Citā izplatījumā lietas var palielināties vai samazināties. Iegūstot šo domu, Budas statujai rodas smadzenes, un tā ir spējīga domāt, taču tai nav ķermeņa. Citi cilvēki arī nāk to pielūgt, un aizvien pieaugošā pielūgsme var dot Budas statujai noteiktu enerģiju. Būs daudz bīstamāk, ja atnāks praktizētāji. Līdzko viņi sāks to pielūgt, tā pamazām atdos tai enerģiju, un tai izveidosies noteiktas formas ķermenis, taču šis ķermenis izveidosies citā izplatījumā. Pēc izveidošanās tas eksistēs citā dimensijā. Tas saprot dažus Visuma principus, tādēļ var kaut ko izdarīt cilvēku labā un tādējādi nedaudz paaugstināt savu Gun. Taču tā palīdzība nav bez nosacījumiem, tas gaida atlīdzību. Citā dimensijā tas spēj brīvi darboties un pēc patikas kontrolēt parastos cilvēkus. Šis ķermenis izskatās tieši tāpat kā Budas statuja – pielūgšana ir radījusi viltus Bodhisatvas Guaņjiņ un viltus Budas Tathagatas. Tos radījusi cilvēku pielūgsme. Tie visi ir Budas statuju un tēlu precīzas kopijas. Taču viltus Budu un Bodhisatvu domas ir ļoti sliktas, tie alkst naudas. Viņi ir radušies citā izplatījumā un spēj domāt. Viņi zina dažus principus, tādēļ neuzdrošinās pastrādāt nopietnas ļaundarības, bet mazas uzdrošinās. Dažreiz tie palīdz cilvēkiem; ja nepalīdzēs, tie būs pavisam ļauni, un tad viņus iznīcinās. Kā viņi palīdz cilvēkiem? Kāds lūdz: “Buda, palīdziet, man mājās ir slimnieks.” – “Labi, es tev palīdzēšu.” Viņš liks tev iemest naudu ziedojumu urnā. Viņam prātā ir tikai domas par naudu. Kurš iemet urnā vairāk naudas, tas arī ātrāk izveseļojas. Tam piemīt noteikta enerģija, tādēļ no citas dimensijas tas var manipulēt ar parastajiem cilvēkiem. Situācija kļūs bīstama, ja to pielūgt atnāks cilvēks, kuram ir Gun. Bet ko lūdz praktizētājs? Naudu? Padomājiet, kādēļ praktizētājam lūgt naudu? Pat lūgums atbrīvot radiniekus no nelaimēm un slimībām ir sava veida pieķeršanās radnieciskām jūtām. Tu vēlies noteikt cita likteni tad, kad katram ir savs liktenis! Tu lūdzies viņu un murmini: “Palīdzi man kļūt mazliet bagātākam.” Labi, tas tev palīdzēs, tas gaida un nevar vien sagaidīt, kad tu lūgsi vēl vairāk, un tad, savukārt, tas varēs paņemt vairāk no tevis. Tā būs sava veida ekvivalenta apmaiņa. Ziedojumu urnā cilvēki ir sametuši daudz naudas. Tas ļaus tev iegūt šo naudu. Kādā veidā? Vai nu tu uz ielas atradīsi maku, vai arī darbavietā tev izsniegs prēmiju. Tā vai citādi, bet tu iegūsi naudu. Bet tas taču nevar palīdzēt tev tāpat vien! Ja nezaudēsi, tad neiegūsi. Tas vēlas Gun, un viņš paņems no tevis šo Gun vai arī tevis izstrādāto daņ, vai ko citu. Lūk, ko tam vajag.
Šie viltus Budas reizēm var būt ļoti bīstami. Daudzi no mums, kuriem ir atvērusies Debesu acs, uzskata, ka ir redzējuši Budu. Kāds stāsta, ka šodien templi ir apmeklējusi Budu grupa, kuru vadījis kāds Buda. Vakardien esot bijusi tāda un tāda grupa, bet šodien bijusi vēl cita. Drīz pēc tam, kad viena grupa aiziet, atnāk cita. Kas viņi ir? Tie pieder tieši pie manis pieminētās kategorijas. Tie nav īstie, bet gan viltus Budas, un tādu ir diezgan daudz.
Būs vēl bīstamāk, ja šāda situācija izveidosies templī. Ja mūki sāks tos pielūgt, viņi ņems šos mūkus savā aizgādībā: “Vai tad tu mani nepielūdzi? Tu pilnīgi apzināti mani pielūdzi! Vai tad tu nevēlies pilnveidoties? Labi, es par to parūpēšos un pateikšu tev, kā vajag pilnveidoties.” Viņš visu tev nokārtos, bet kur tu nokļūsi, kad pabeigsi pilnveidošanos? To visu tev sarīkoja viņš, tādēļ tur augšā neviena skola tevi neatzīs par savējo. To tev sarīkoja viņš, tādēļ arī turpmāk viņš par tevi rūpēsies. Vai tādā gadījumā tava pilnveidošanās nebūs bijusi veltīga? Es uzskatu, ka mūsdienās, cilvēkiem pilnveidojoties, ir ļoti grūti iegūt Īsteno Sasniegumu. Tāda parādība ir ļoti izplatīta. “Budas gaisma”, kuru daudzi no mums novēro pazīstamos kalnos un pie lielām upēm, vairākumā gadījumu liecina par šo būtņu klātbūtni. Tām piemīt enerģija, un viņas spēj parādīties, bet Īsteni Diženie Apskaidrotie neparādās tik neapdomīgi.
Agrāk šādu, tā saukto Zemes Budu un Zemes Daosu bija salīdzinoši maz, turpretim tagad to ir īpaši daudz. Kad viņi dara sliktu, tie, kas ir augstāki par viņiem, tos iznīcina. Lai no tā izvairītos, viņi slēpjas Budas statujās. Katrā ziņā Diženie Apskaidrotie nepārkāpj parasto cilvēku principus, it īpaši tie, kuri atrodas augstos līmeņos. Jo augstākā līmenī atrodas Apskaidrotais, jo mazāk iespējams, ka viņš pārkāps parasto cilvēku principus. Viņš vispār tos neaiztiks. Tas nav iespējams, ka Budas statuja tiktu pēkšņi sagrauta ar vienu zibens spērienu – viņi to pilnīgi noteikti nedarīs. Apskaidrotie ar to nenodarbojas. Viltus Budas slēpjas Budas statujās, jo zina, ka viņus gaida sods, un bēg projām. Tādēļ ir ļoti grūti pateikt, vai tas, ko tu redzēji kā Bodhisatvu Guaņjiņ, ir Bodhisatva Guaņjiņ, vai tas, ko tu redzēji kā Budu, arī ir Buda.
Daudziem var rasties jautājums: “Ko darīt ar Budas statuju mājās?” Iespējams, daudzi iedomājās par mani. Lai palīdzētu skolniekiem pilnveidoties, es teikšu, ka var izdarīt tā – paņemiet manu grāmatu (jo tajā ir mana fotogrāfija) vai vienkārši paņemiet manu fotogrāfiju. Salieciet rokas “Lielā lotosa” mudrā un, turot tajās Budas statuju, lūdziet Skolotāju iesvētīt Budas tēlu, kā lūgtu to man. Pusminūtes laikā šis jautājums būs atrisināts. Tomēr man jāteic, ka es ar to domāju tikai praktizētājus, jūsu radiniekiem un draugiem šis Budas attēla iesvētīšanas paņēmiens nebūs efektīvs, mēs rūpējamies tikai par praktizētājiem. Daži cilvēki uzskata, ka var izmantot Skolotāja fotogrāfiju, lai izdzītu ļaunos garus no radinieku un draugu mājām. Es neizdzenu ļaunos garus parastiem cilvēkiem. Tā ir vislielākā necieņas izrādīšana Skolotājam.
Runājot par “Zemes Budām un Daosiem”, ir jāatzīmē sekojošais – senajā Ķīnā daudzi pilnveidojās augstu kalnos vai dziļi mežos. Bet kādēļ tagad viņi ir pazuduši? Patiesībā viņi nav pazuduši, viņi vienkārši neļauj parastiem cilvēkiem uzzināt par savu eksistenci, to skaits necik nav samazinājies. Visiem šiem ļaudīm piemīt pārdabiskas spējas. Nav tā, ka pēdējos gados viņi ir izzuduši. Viņi joprojām ir. Pašlaik visā pasaulē to ir vairāki tūkstoši. Mūsu valstī viņu ir salīdzinoši daudz. Galvenokārt tie mīt pazīstamos kalnos un pie lielām upēm, kā arī dažos augstos kalnos. Izmantojot savas pārdabiskās spējas, viņi ir aizmūrējuši alu ieejas, tādēļ tu nepamanīsi viņu eksistenci. Viņu pilnveidošanās noris samērā lēni, viņu izmantotās metodes ir samērā primitīvas, un tie nav spējuši uztvert pilnveidošanās būtību. Turpretī mums tā ir virzīta tieši uz cilvēka sirdi. Mēs pilnveidojamies, vadoties pēc augstākās Visuma īpašības, atbilstoši Visumam piemītošajai formai, un saprotams, ka Gun mums aug ļoti ātri. Visas pastāvošās pilnveidošanās skolas veido it kā piramīdu, un tikai tās vidū atrodas galvenais ceļš. Tie, kas pilnveidojas pa sānu taciņām, diez vai spēs attīstīt augstu Sjiņsjin. Iespējams, ka dažiem Gun atvērsies zemā līmenī, taču viņiem ir tālu līdz īstenās pilnveidošanās Diženajam Ceļam.
Tādi meistari arī pieņem mācekļus un kaut ko viņiem māca. Viņu skolā iespējams sasniegt tikai noteiktu pilnveidošanās līmeni. Šo meistaru Sjiņsjin ir ierobežots tajā līmenī, tādēļ visi viņu mācekļi pilnveidojoties spēj pacelties tikai līdz tādam līmenim. Jo tuvāk malai atrodas šīs laicīgās taciņas, jo vairāk tur skaidrojumu, jo sarežģītākas ir to pilnveidošanās metodes un jo grūtāk tiem uztvert pilnveidošanās būtību. Pilnveidojoties cilvēks galvenokārt pilnveido savu Sjiņsjin, bet viņi to nav izpratuši. Šie meistari uzskata, ka, panesot ciešanas, ir iespējams pilnveidoties. Tādēļ, pilnveidojoties ļoti ilgi – vairākus gadsimtus, vairāk nekā tūkstoš gadu –, tie ir izaudzējuši tik mazu Gun. Taču patiesībā viņi ir ieguvuši Gun ne jau pārciesto grūtību dēļ. Kā viņi to ir ieguvuši? Tas ir kā ar cilvēku, kuram jaunībā bijis daudz visdažādākā veida pieķeršanos, tomēr laika gaitā, jau uz vecumu, kad nākotne rādās bezcerīga, visas viņa tieksmes pašas par sevi pamazām ir notrulinājušās – lūk, kādu metodi izmanto, pilnveidojoties šajās sānu taciņās. Viņi ir atklājuši, ka, meditējot, palielinot koncentrēšanās spēju un pārciešot grūtības, tie var virzīties uz priekšu sevis pilnveidošanā un paaugstināt savu Gun. Bet viņi nespēj saprast, ka šo ilgo un grūto gadu laikā viņu parasto cilvēku pieķeršanās pakāpeniski ir kļuvušas vājākas, izzudušas, un, pateicoties tam, ir audzis arī viņu Gun.
Mūsu pilnveidošanās metode ir mērķtiecīgi vērsta uz ikvienas pieķeršanās izskaušanu, tā patiesi norāda uz cilvēka sirdi, un, pateicoties tam, ir iespējams ļoti ātri pilnveidoties. Es esmu pabijis dažās vietās, kur man bieži nācies sastapties ar šādiem cilvēkiem, kuri pilnveidojas jau daudzus gadus. Viens no viņiem man teica: “Neviens nezina, ka mēs šeit esam. Jūsu lietās mēs neiejaucamies un negribam radīt šķēršļus.” Tādi pieder pie salīdzinoši labiem cilvēkiem.
Tomēr ir sastopami arī slikti, un mums ir jātiek galā arī ar tiem. Piemēram, kad es pirmo reizi ierados Guidžou provincē, lai mācītu Gun, pie manis uz lekciju atnāca kāds cilvēks. Viņš teica, ka viņa vecais skolotājs vēlētos ar mani tikties, un nosauca šā skolotāja vārdu, piebilstot, ka viņa skolotājs pilnveidojas daudzus jo daudzus gadus. Ar vienu acu skatienu pietika, lai ieraudzītu, ka šis cilvēks nes sevī ļoti sliktu jiņ cji, viņa seja bija vaska bāla. Es atbildēju, ka man nav laika tikties ar viņa skolotāju, un atteicu viņam. Tas saniknoja šo skolotāju, un viņš sāka radīt man traucējumus, tā tas turpinājās katru dienu. Man nepatīk ne ar vienu cīkstēties, un man nav vajadzības to darīt. Viņš sūtīja man ļaunas lietas, bet es katru reizi visu attīrīju un turpināju mācīt savu Likumu.
Minu dinastijas laikā dzīvoja kāds cilvēks, kurš pilnveidojās, lai sasniegtu Dao būtību. Pilnveidošanās laikā viņā iemājoja čūskas nešķīstais gars. Tā arī nesasniedzis savu mērķi, šis cilvēks nomira, bet čūska, kas bija pārņēmusi viņa ķermeni, ieguva cilvēka izskatu. Šis vecais skolotājs bija neviens cits kā tā čūska, kas ieguvusi cilvēka izskatu. Tā kā viņa daba nebija mainījusies, viņš atkal kļuva par lielu čūsku, lai man traucētu. Skatos, viņš jau bija aizgājis par tālu, un tādēļ, saķēris viņu, es pielietoju spēcīgu Gun, kuru sauc par “kausēšanas Gun”, un izkausēju viņa apakšējo daļu, pārvēršot to ūdenī, bet viņa augšējā daļa aizbēga atpakaļ, no kurienes nākusi.
Kādu dienu viņa vecākais skolnieks pasauca mūsu Guidžou provinces konsultāciju centra vadītāju un teica, ka vecais skolotājs vēlas satikties ar viņu. Viņa devās uz tikšanos, iegāja alā, kur bija ļoti tumšs un nekas nebija redzams, varēja pamanīt tikai sēdošu siluetu, kura acis izstaroja zaļu gaismu. Kad viņš atvēra acis, ala kļuva gaiša, bet, kad aizvēra, tā kļuva tumša. Vietējā dialektā viņš teica: “Li Hundži atkal brauc šurp, šoreiz neviens no mums viņu netraucēs, esmu kļūdījies. Li Hundži šeit ieradīsies, lai glābtu cilvēkus.” Vecākais skolnieks viņam jautāja: “Skolotāj, vai jūs nepieceltos, kas ir ar jūsu kājām?” – “Es nevaru piecelties,” viņš atbildēja, “manas kājas ir ievainotas.” Kad pavaicāja viņam, kā tās tika ievainotas, viņš pastāstīja par to, kā traucējis. 1993. gadā Pekinā, Austrumu veselības izstādē, viņš atkal sāka man traucēt. Tā kā viņš visu laiku darīja ļaunu, traucēja man mācīt Dafa, es iznīcināju viņu pilnībā. Pēc tam viņa vecākie un jaunākie skolnieki gribēja rīkoties. Es viņiem pateicu pāris vārdu, kas viņus satrieca, un viņi ļoti nobijās. Neviens no viņiem vairs neuzdrošinājās rīkoties, viņi jau saprata, kas par lietu. Daži no viņiem joprojām ir parasti cilvēki, kaut arī bija pilnveidojušies ilgu laiku. Stāstot par iesvētīšanu, es šeit minēju dažus piemērus.
Džujou ke
Ko nozīmē “džujou ke”? Izplatot savas prakses metodes, daudzi cilvēki no pilnveidošanās aprindām māca to kā daļu no pilnveidošanās. Patiesībā tas nav pieskaitāms pilnveidošanās kategorijai. Tā ir sava veida noslēpumu, buramvārdu un tehniku pārmantošana un nodošana tālāk. Tajā tiek izmantoti tādi paņēmieni kā maģisku zīmju zīmēšana, vīraka dedzināšana, papīra dedzināšana, buramvārdu skaitīšana un citi; tā var dziedināt, un tajā izmantotās ārstēšanas metodes ir ļoti oriģinālas. Piemēram, kādam uz sejas ir augonis, bet džujou ke praktizētājs ar cinobrā iemērktu otu uzzīmē uz zemes apli, apļa vidū uzvelk krustu, pēc tam liek slimniekam nostāties apļa vidū un sāk skaitīt buramvārdus. Pēc tam no jauna apmērcē otu cinobrā un sāk zīmēt uz slimnieka sejas apļus. Zīmējot tas turpina skaitīt buramvārdus, viņš zīmē un zīmē, un visbeidzot uzliek ar otu punktu uz augoņa. Beidzis skandēt buramvārdus, viņš paziņo, ka ar slimnieku viss ir kārtībā. Cilvēks patausta augoni un sajūt, ka tas ir kļuvis mazāks un pārstājis sāpēt. Tātad šī metode ir iedarbojusies. Ar to var izārstēt no vieglām kaitēm, tomēr izārstēt no nopietnas slimības viņam nav pa spēkam. Ko viņš darīs, ja tev sāp roka? Viņš sāks skaitīt buramvārdus, tad liks tev izstiept roku, pēc tam viņš papūtīs uz šīs rokas bioloģiski aktīvo punktu hegu tā, lai gaiss izietu no otras rokas hegu punkta, un tu sajutīsi vēja pūsmu. Kad tu pataustīsi slimo vietu, tad jutīsi, ka sāpes ir pierimušas. Viņi izmanto arī citas metodes, tādas kā papīra dedzināšana, maģisku zīmju zīmēšana, maģisku zīmju uzlīmēšana un tā tālāk. Lūk, ar ko viņi nodarbojas.
Dao sistēmas laicīgās taciņas neietver sevī dzīves pilnveidošanu, tur nodarbojas tikai ar pareģošanu, fenšui, nešķīsto garu izdzīšanu un dziedināšanu. Šajās laicīgajās taciņās parasti tiek lietotas šādas metodes. Viņi spēj dziedināt, tomēr viņu izmantotās metodes nav nemaz tik labas. Mēs nestāstīsim, kā viņi dziedina, bet mums, kas pilnveidojas pēc Dafa, nav jāizmanto tādas metodes, jo tās nes sevī ļoti sliktas zema līmeņa informācijas. Senajā Ķīnā ārstēšanas metodes tika iedalītas dažādos veidos, tādos kā osteopātija, adatu terapija, ārstēšana ar piededzināšanu, masāža, akupresūra, cjigun terapija, ārstēšana ar ārstniecības augiem un tamlīdzīgi. Bija daudz dažādu veidu. Katra ārstēšanas metode saucās “ke”. Džujou ke tika uzskatīta par trīspadsmito ke, tādēļ tās pilnais nosaukums ir “džujou šisaņ ke”. Džujou ke nepieder pie mūsu pilnveidošanās kategorijas. Tajā netiek attīstīts Gun, kuru iegūst pilnveidošanās ceļā. Tā ir sava veida maģiska prakse.
