Par Debesu aci
Daudzi cjigun meistari jau ir runājuši par Debesu aci. Taču Likums dažādos līmeņos izpaužas atšķirīgi. Praktizētājs var redzēt ainas vien tajā līmenī, kuru tas sasniedzis savā pilnveidošanās gaitā. Viņš nespēj saskatīt to un noticēt tam, kas pārsniedz šo līmeni. Tādēļ uzskata par pareizu tikai to, ko redz savā līmenī. Viņa pilnveidošanās nav sasniegusi tik augstu līmeni, tādēļ viņš uzskata, ka tās lietas neeksistē, un nespēj tām noticēt. To nosaka viņa sasniegtais līmenis, tāpēc arī viņa domāšana nav spējīga pacelties augstāk. Citiem vārdiem sakot, kad tiek runāts par Debesu aci, daži cilvēki stāsta vienu, bet citi – ko citu. Rezultātā rodas sajukums, un galu galā neviens nespēj to precīzi izskaidrot. Patiesībā Debesu acs ir kas tāds, ko zemā līmenī nevar pilnībā izskaidrot. Senāk Debesu acs struktūra tika uzskatīta par vislielāko noslēpumu un parastajiem cilvēkiem nebija ļauts to zināt. Tādēļ neviens nekad to netika pieminējis. Mēs šeit neaizkavēsimies pie pagātnes teorijām, bet pievērsīsimies būtiskākajiem jautājumiem par Debesu aci, izskaidrosim tos ar mūsdienu zinātnes palīdzību un visvienkāršākajā mūsdienu valodā.
Debesu acs, par kuru mēs runājam, būtībā atrodas nedaudz virs vietas starp cilvēka uzacīm, un tā ir savienota ar čiekurveida dziedzeri. Tas ir galvenais kanāls. Cilvēka ķermenim ir vēl ļoti daudzas citas acis. Dao sistēmā katru bioloģiski aktīvo punktu uzskata par aci. Dao sistēmā katru bioloģiski aktīvo punktu sauc par “cjao”, bet ķīniešu medicīnā to dēvē par “sjuevei”. Budas sistēmā uzskata, ka ikviena sviedru pora ir acs. Tādēļ daži cilvēki var lasīt ar ausīm, daži var redzēt ar rokām vai ar pakausi, vēl citi var redzēt ar pēdu vai vēderu. Tas viss ir iespējams.
Runājot par Debesu aci, mēs vispirms parunāsim par cilvēka fizisko acu pāri. Mūsdienās daži cilvēki domā, ka šis acu pāris var redzēt jebkuru matēriju, jebkuru priekšmetu šajā pasaulē. Tādēļ viņiem ir izveidojies stūrgalvīgs priekšstats, ka reāls ir tikai tas, ko cilvēks var saskatīt ar acīm. Viņi netic tam, ko nespēj ieraudzīt. Senāk tika uzskatīts, ka šādiem cilvēkiem ir vāja izpratnes spēja, taču nevarēja izskaidrot, kādēļ šī izpratnes spēja ir vāja. “Neticu tam, ko neredzu.” Tas var izklausīties diezgan saprātīgi. Raugoties no mazliet augstāka līmeņa perspektīvas, tas tomēr nav saprātīgi. Katra laika telpa ir veidota no matērijas. Protams, dažādām laika telpām ir atšķirīga materiālā struktūra un atšķirīgas dažādu dzīvo būtņu izpausmes formas.
Es vēlos minēt jums kādu piemēru. Budismā ir teikts, ka jebkura parādība cilvēku sabiedrībā ir iluzora un nereāla. Kā gan tā var būt ilūzija? Tie ir reāli un konkrēti materiāli priekšmeti, kurš gan var apgalvot, ka tie nav īsti? Priekšmeta materiālās eksistences forma ir viena, taču tā faktiskā izpausmes forma ir cita. Mūsu acis spēj piefiksēt materiālus priekšmetus mūsu materiālajā dimensijā tādā stāvoklī, kādā mēs tos šobrīd varam redzēt. Patiesībā priekšmeti neatrodas tādā stāvoklī, turklāt pat mūsu dimensijā tie neatrodas tādā stāvoklī. Piemēram, kā izskatās cilvēks zem mikroskopa? Viss ķermenis sastāv no irdenām, sīkām molekulām, gluži kā smilšu graudiem, kas atrodas kustībā. Elektroni riņķo ap atoma kodolu, un viss ķermenis vibrē un kustas. Ķermeņa virsma nav gluda, tā ir nelīdzena. Tāda ir ikviena materiālā lieta šajā Visumā. Piemēram, tēraudā, dzelzī un akmenī visas molekulas atrodas kustībā. Tu patiešām nevari redzēt to formu kopumā. Patiesībā neviena no šīm lietām nav statiska. Arī šis galds kustas, tomēr jūsu acis nespēj saskatīt šo patieso stāvokli. Šis acu pāris var radīt cilvēkam tādu maldīgu iespaidu.
Nav tā, ka mēs nevaram redzēt lietas mikroskopiskā līmenī, ka cilvēkiem nebūtu šādas spējas. Cilvēkiem no dzimšanas ir šī spēja, un tie var redzēt lietas noteiktā mikroskopiskā līmenī. Tiklīdz mēs, cilvēki, iegūstam šo acu pāri šajā materiālajā dimensijā, tas var radīt ilūziju un neļaut ieraudzīt patieso ainu. Tāpēc senāk pilnveidošanās aprindās teica, ka cilvēkiem, kuri netic tam, ko tie nevar ieraudzīt, ir vāja izpratnes spēja. Viņi ir nokļuvuši parasto cilvēku maldīgo priekšstatu varā un apmaldījušies starp parastajiem cilvēkiem. Jau no seniem laikiem reliģijās pastāv tāds uzskats, un arī mēs to atzīstam par pietiekami pamatotu.
Šis acu pāris spēj piefiksēt priekšmetus mūsu materiālajā dimensijā šādā stāvoklī. Tam nav nekādu citu īpašu spēju. Kad cilvēks uz kaut ko skatās, attēls neveidojas tieši acīs. Acis ir kā fotokameras objektīvs, tās darbojas tikai kā instruments. Kad raugies tālumā, objektīvs pagarinās – arī mūsu acis veic šādu funkciju. Kad skaties tumsā, acu zīlītes paplašinās. Kad fotokamera uzņem attēlu tumsā, tās diafragma arī ir jāpaplašina. Citādi attēls būs tumšs nepietiekamas ekspozīcijas dēļ. Ieejot ļoti gaišā telpā, acu zīlītes uzreiz sašaurinās, pretējā gadījumā gaisma apžilbinātu acis un cilvēks nespētu skaidri redzēt. Fotokamera darbojas pēc tāda paša principa – diafragmu arī nepieciešams sašaurināt. Tā var tikai uztvert priekšmeta attēlu, tas ir tikai instruments. Patiesībā, kad mēs redzam priekšmetus, redzam cilvēku vai priekšmeta eksistences formu, attēls veidojas smadzenēs. Tas, ko mēs redzam ar acīm, caur redzes nervu nonāk čiekurveida dziedzerī – smadzeņu aizmugurējā daļā, un tad šajā zonā tas tiek atspoguļots attēla veidā. Tas liecina, ka atspoguļotie attēli īstenībā kļūst redzami smadzeņu čiekurveida dziedzerī. Mūsdienu medicīna arī to atzīst.
Debesu acs atvēršana, par kuru mēs runājam, nozīmē, ka tiek atvērta eja starp cilvēka uzacīm, lai, apejot redzes nervu, čiekurveida dziedzeris var tieši lūkoties uz āru. To sauc par Debesu acs atvēršanu. Daži cilvēki var nodomāt: “Tas nav reāli. Galu galā šis acu pāris joprojām var kalpot kā instruments, un tas var uztvert priekšmetu attēlus. Bez tā mums neiztikt.” Mūsdienu medicīna ar anatomēšanas palīdzību jau ir atklājusi, ka čiekurveida dziedzera priekšējai daļai ir pilnīga cilvēka acs struktūra. Tā kā šī daļa atrodas cilvēka galvaskausa iekšpusē, tiek uzskatīts, ka tā ir atrofējusies acs. Mūsu pilnveidošanās aprindās atturas komentēt, vai tā ir vai nav atrofējusies acs. Tomēr mūsdienu medicīna jau ir atzinusi, ka cilvēka smadzeņu centrā ir acs. Eja, kuru mēs atveram, ved tieši uz šo vietu, un tas pilnībā saskan ar to, ko ir izzinājusi mūsdienu medicīna. Šī acs nav līdzīga mūsu parastajām acīm, kuras rada cilvēkiem nepatiesu priekšstatu par realitāti, jo tā redz parādību un matērijas patieso būtību. Tādēļ cilvēks ar augstā līmenī atvērtu Debesu aci, pārsniedzot mūsu dimensiju, var ieraudzīt citās laika telpās notiekošo. Viņš spēj redzēt ainas, kādas parastie cilvēki neredz. Cilvēks ar zemā līmenī atvērtu Debesu aci var iegūt caurskatīšanas spēju, redzēt lietas cauri sienai un caurlūkot cilvēka ķermeni. Viņiem piemīt tieši šīs pārdabiskās spējas.
Budas sistēmā runā par pieciem redzes līmeņiem – Fizisko redzi, Debesu redzi, Gudrības redzi, Likuma redzi un Budas redzi. Šie ir pieci galvenie Debesu acs līmeņi, un katrs no tiem vēl iedalās augstākajā, vidējā un zemākajā līmenī. Dao sistēmā runā par deviņreiz deviņiem jeb astoņdesmit vienu Likuma redzes līmeni. Šeit mēs visiem atveram Debesu aci, taču ne Debesu redzes līmenī vai zemākā līmenī par to. Kādēļ tā? Lai gan tu sēdi šeit un esi sācis pilnveidoties, tomēr tu esi to sācis darīt tik tikko, no parasta cilvēka līmeņa, un daudzas parasto cilvēku pieķeršanās vēl nav atmestas. Ja tava Debesu acs tiktu atvērta zemāk par Debesu redzes līmeni, tu iegūtu to, ko parastie cilvēki uzskata par pārdabiskām spējām. Tu varētu redzēt priekšmetus cauri sienai un caurskatīt cilvēka ķermeni. Ja mēs plaši izplatītu šo pārdabisko spēju, atverot visiem Debesu aci līdz šim līmenim, tas radītu nopietnus traucējumus parasto cilvēku sabiedrībai un izjauktu tajā noteikto lietu kārtību. Valsts noslēpumi tiktu apdraudēti. Cilvēkiem būtu vienalga, vai viņi valkā drēbes vai ne, un tu no ārpuses varētu redzēt cilvēkus viņu istabās. Pastaigājoties pa ielu, tu varētu laimēt galvenās balvas visās loterijās. Tas nav pieļaujams! Padomājiet, vai tā vairs būtu cilvēku sabiedrība, ja Debesu acs ikvienam tiktu atvērta līdz Debesu redzes līmenim? Nopietni traucēt cilvēku sabiedrībā noteikto lietu kārtību ir pilnīgi aizliegts. Ja es patiešām atvērtu tavu Debesu aci līdz šim līmenim, tu uzreiz varētu kļūt par cjigun meistaru. Daži cilvēki jau sen ir vēlējušies kļūt par cjigun meistariem. Ja viņu Debesu acs pēkšņi tiktu atvērta, viņi varētu sākt pieņemt pacientus. Vai tādā gadījumā es nenovestu tevi uz ķecerīga ceļa?
Tad kādā līmenī man atvērt tavu Debesu aci? Es atvēršu tavu Debesu aci uzreiz Gudrības redzes līmenī. Ja to atvērtu augstākā līmenī, tev nebūtu tam atbilstoša Sjiņsjin. Ja to atvērtu zemākā līmenī, tas radītu nopietnus traucējumus parasto cilvēku sabiedrībai. Ar Gudrības redzi tu nespēsi redzēt priekšmetus cauri sienai vai caurskatīt cilvēka ķermeni, bet varēsi redzēt ainas citās dimensijās. Kāds no tā labums? Tas var stiprināt tavu pārliecību par praksi. Kad tu patiešām ieraudzīsi ko tādu, ko parastie cilvēki nevar redzēt, tu atzīsi, ka tas patiešām eksistē. Tūdaļ es jums visiem atvēršu Debesu aci līdz šim līmenim. Nav svarīgi, vai šobrīd tu vari redzēt skaidri, tas nāks par labu tavai praksei. Īstens Dafa praktizētājs var sasniegt tādu pašu rezultātu, lasot šo grāmatu, ar nosacījumu, ka viņš ir prasīgs pret sevi Sjiņsjin paaugstināšanā.
Kas nosaka Debesu acs līmeni? Nav tā, ka tad, ja tava Debesu acs ir atvērta, tu spēj visu redzēt – tā tas nav. Vēl pastāv iedalījums līmeņos. Tātad – kas nosaka līmeni? Ir trīs faktori. Pirmais, Debesu acī no iekšpuses uz ārpusi ir jābūt laukam, un mēs to saucam par dzīvības esenci. Kāda tai ir nozīme? Tas ir līdzīgi kā ar televizora ekrānu – ja nav luminofora, tad pēc televizora ieslēgšanas tas vēl aizvien ir tikai spuldze. Tas dos vien gaismu, bet nerādīs attēlus. Attēli kļūst redzami, pateicoties luminoforam. Protams, šis piemērs nav īsti atbilstošs, jo mēs redzam lietas tiešā veidā, bet televizorā viss parādās uz ekrāna. Aptuveni tāda ir doma. Šī dzīvības esence ir ļoti vērtīga, un tā ir veidota no vēl smalkākas matērijas, kas tiek iegūta no De. Parasti katram cilvēkam dzīvības esence ir atšķirīga. No 10 000 cilvēku, iespējams, tikai divi atrodas vienā līmenī.
Debesu acs līmenis ir tieša mūsu Visuma Likuma izpausme. Tas ir kaut kas pārdabisks un cieši saistīts ar cilvēka Sjiņsjin. Ja cilvēka Sjiņsjin ir zems, viņa līmenis arī ir zems. Zemā Sjiņsjin līmeņa dēļ šis cilvēks zaudē daudz dzīvības esences. Ja cilvēka Sjiņsjin līmenis ir augsts un ja parasto cilvēku sabiedrībā viņam jau kopš bērnības ir maz rūpējusi slava, pašlabums, konflikti starp cilvēkiem, personīgās intereses, kā arī dažādas cilvēciskās jūtas un vēlmes, tad viņa dzīvības esence var saglabāties salīdzinoši labāk. Tādēļ pēc Debesu acs atvēršanas viņš var redzēt daudz skaidrāk. Bērni līdz sešu gadu vecumam pēc Debesu acs atvēršanas var redzēt ļoti skaidri. Viņu Debesu aci ir viegli atvērt. Pietiek pateikt vienu vārdu, un tā uzreiz atvērsies.
Piesārņojoties parasto ļaužu sabiedrības spēcīgajā plūsmā – lielajā krāsu kublā, bieži vien cilvēki nepareizo uzskata par pareizu. Vai tad visi nevēlas dzīvot labāk? Vēloties labu dzīvi, cilvēks var aizskart citu intereses, var kļūt savtīgs, piesavināties svešus labumus, aizvainot citus un kaitēt tiem. Lai gūtu pašlabumu, viņš sacenšas un cīnās ar parastajiem cilvēkiem. Vai tad tas nav pretrunā ar Visuma īpašību? Tādēļ tas, ko cilvēki uzskata par pareizu, iespējams, ne vienmēr ir pareizs. Audzinot bērnu, lai nākotnē tas iegūtu stabilu stāvokli parasto cilvēku sabiedrībā, pieaugušie viņam bieži saka: “Tev jāmācās būt viltīgākam.” Mūsu Visumā “būt viltīgam” ir aplami, mums jārīkojas saskaņā ar lietu dabisko kārtību un nav jāraizējas par savu pašlabumu. Cilvēks kļūst viltīgs tādēļ, lai gūtu pašlabumu. “Ja kāds tevi aizvaino, ej pie viņa skolotāja un uzmeklē viņa vecākus”, “Ja atrodi naudu – pacel to”, lūk, tā bērns tiek mācīts. Tādu pamācību iespaidā bērns parasto cilvēku sabiedrībā kļūst arvien savtīgāks. Viņš var iedzīvoties uz citu rēķina un tādējādi pazaudēt De.
Pēc tam, kad cilvēks pazaudē De, tā kā matērija neizzūd. Tā tiek nodota citam cilvēkam. Taču dzīvības esence var izkliedēties. Ja cilvēks jau kopš bērnības ir ļoti viltīgs, savtīgs un tiecas vienīgi pēc pašlabuma, tad parasti šāda cilvēka Debesu acs pēc atvēršanās nevarēs skaidri redzēt. Tomēr tas nenozīmē, ka turpmāk tā vispār nekad nefunkcionēs. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pilnveidošanās prakses gaitā mēs cenšamies atgriezties pie savas sākotnējās, īstenās būtības. Pastāvīgi praktizējot Gun, mēs varēsim nepārtraukti atjaunot un papildināt dzīvības esenci. Tādēļ ir jāpievērš uzmanība Sjiņsjin. Mēs liekam uzsvaru uz visaptverošu paaugstināšanos, uz visaptverošu augšupeju. Ja Sjiņsjin ir paaugstinājies, viss pārējais, sekojot tam, arī paaugstināsies. Ja Sjiņsjin nav paaugstinājies, tad arī Debesu acs dzīvības esence nevarēs atjaunoties. Lūk, tāds ir princips.
Otrs faktors ir šāds. Ja cilvēkam ir labs iedzimtais pamats, tad viņš praktizējot arī pats var atvērt savu Debesu aci. Bieži vien brīdī, kad atveras viņa Debesu acs, cilvēks nobīstas. Kādēļ nobīstas? Tādēļ, ka cilvēki parasti praktizē ap pusnakti, kad ir tumšs un kluss. Kad cilvēks praktizē, viņš pēkšņi savu acu priekšā var ieraudzīt lielu aci. Tas notiek tik negaidīti, ka var viņu nobiedēt. Cilvēks ir nobijies ne pa jokam, un pēc tam viņš vairs neuzdrošinās praktizēt. Cik biedējoši! Tāda liela acs mirkšķina un skatās uz tevi, un tas ir skaidri redzams. Tādēļ vieni cilvēki sauc to par dēmona aci, bet citi dēvē par Budas aci un tamlīdzīgi. Faktiski tā ir tava paša acs. Protams, pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja. Viss Gun evolūcijas process ir ļoti sarežģīts un notiek citās dimensijās. Izmaiņas ķermenī notiek ne tikai kādā vienā dimensijā, bet ikkatrā dimensijā. Vai tu pats to vari paveikt? Nē, tu nevari. Šīs lietas ir saplānojis Skolotājs, un Skolotājs tās arī paveic. Tādēļ arī sakām, ka pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja. Tev tikai jābūt tādai vēlmei, tādai domai, bet faktiski to paveic Skolotājs.
Daži cilvēki prakses gaitā paši ir atvēruši savu Debesu aci. Mēs sakām, ka tā ir tava acs, taču tu pats neesi spējīgs to izveidot. Dažiem cilvēkiem ir Skolotāji. Kad Skolotājs pamana, ka tava Debesu acs ir atvērusies, viņš izveido tev aci. To sauc par “Īsteno Aci”. Protams, dažiem cilvēkiem nav Skolotāja, taču var būt garāmejošs Skolotājs. Budas sistēmā ir teikts: “Budas ir visapkārt.” Viņu ir tik daudz, ka viņi ir it visur. Daži cilvēki arī saka: “Trīs pēdu augstumā virs galvas atrodas dievišķās būtnes.” Tas nozīmē, ka viņu ir neskaitāmi daudz. Ja garāmejošs Skolotājs redz, ka tu ļoti labi praktizē un tev ir atvērusies Debesu acs, bet tev nav pašas Acs, viņš tūlīt izveidos tev šo Aci, un varēs uzskatīt, ka tā ir radusies tavas pilnveidošanās rezultātā. Tas ir tāpēc, ka cilvēki tiek glābti bez jebkādiem nosacījumiem, nerēķinot cenu un negaidot atlīdzību vai atzinību. Tādējādi viņi ir daudz cēlāki nekā parasto cilvēku varoņi. Viņi to dara, pilnībā savas žēlsirdības vadīti.
Pēc Debesu acs atvēršanas var parādīties situācija, kad gaisma stipri apžilbina acis. Patiesībā gaisma kairina nevis tavas acis, bet gan tavu čiekurveida dziedzeri. Tas ir tādēļ, ka tev vēl nav šīs Acs. Pēc tam, kad šī Acs būs tevī ielikta, tavas fiziskās acis vairs netiks kairinātas. Daļa mūsu praktizētāju varēs sajust vai redzēt šo Aci. Tā kā tai piemīt tāda pati būtība, kāda ir Visumam, tā ir ļoti nevainīga un arī ziņkārīga. Tā ielūkojas, lai pārbaudītu, vai tava Debesu acs ir atvērusies un vai tā var redzēt. Tā ieskatās arī tevī. Šajā brīdī tava Debesu acs ir atvērta. Kad tā skatās uz tevi, tad, to pēkšņi ieraugot, tu vari sabīties. Būtībā tā ir tava paša Acs, un no šā brīža, kad tu skatīsies uz lietām, tu redzēsi tās ar šo Aci. Pat ja tava Debesu acs ir atvērusies, bez šīs Acs tu pilnīgi neko nespēsi redzēt.
Trešais faktors ir saistīts ar spēju izlauzties cauri dažādiem līmeņiem, kas ļaus atklāties atšķirībām starp dažādām dimensijām. Šis ir jautājums, kas patiešām nosaka līmeni. Papildus galvenajam kanālam cilvēkam ir arī daudz palīgkanālu, kuri var redzēt. Budas sistēmā uzskata, ka katra sviedru pora ir acs, bet Dao sistēmā apgalvo, ka ikviens bioloģiski aktīvais punkts ir acs. Citiem vārdiem sakot, visi bioloģiski aktīvie punkti ir acis. Protams, tas, par ko viņi runā, ir tikai viena no Likuma evolūcijas formām cilvēka ķermenī – jebkura ķermeņa daļa var redzēt.
Līmeņi, par kuriem mēs runājam, tomēr atšķiras no tiem. Papildus galvenajam kanālam ir arī vairāki svarīgi palīgkanāli vairākās vietās: virs abām uzacīm, virs un zem plakstiņiem un šaņgeņ punktā. Tieši tie ir noteicošie jautājumā par paaugstināšanos līmeņos. Protams, ja vidusmēra praktizētājs var redzēt ar visām šīm vietām, viņš jau ir sasniedzis diezgan augstu līmeni. Daži cilvēki var redzēt arī ar savām fiziskajām acīm. Viņi ir veiksmīgi pilnveidojuši arī šīs acis, tādējādi tās ir apveltītas ar dažādām pārdabisko spēju formām. Taču, ja šīs acis netiek izmantotas kā nākas, tad cilvēks var redzēt vienu priekšmetu, bet neredz citus. Tas arī neder. Tādēļ daži cilvēki bieži izmanto vienu aci, lai skatītu lietas citā dimensijā, un otru aci, lai skatītu lietas šajā pasaulē. Zem šīs acs (labās acs) nav palīgkanālu, un tas ir tieši saistīts ar Likumu. Darot ko nelāgu, cilvēki sliecas izmantot labo aci, tādēļ zem labās acs nav palīgkanāla. Teiktais attiecas uz dažiem nozīmīgākajiem palīgkanāliem, kas tiek attīstīti, pilnveidojoties Laicīgajā Likumā.
Sasniedzot ļoti augstu līmeni un sākot pilnveidošanos Pārlaicīgajā Likumā, izveidosies acs, kas izskatās kā fasetacs. Runājot konkrētāk, sejas augšējā daļā parādīsies liela acs, kurā ir neskaitāmi daudz sīku actiņu. Ir Diženi Apskaidrotie, kuri ļoti augstos līmeņos pilnveidojuši tik daudzas acis, ka tās pārklāj visu viņu seju. Visas acis var redzēt caur šo lielo aci, un viņi var saskatīt, ko vien vēlas, ar vienu skatienu spēj aplūkot visus līmeņus. Mūsdienās zoologi un entomologi ir veikuši pētījumus ar mušām. Mušas acs ir ļoti liela. Aplūkojot to mikroskopā, ir atklāts, ka tā sastāv no neskaitāmi daudzām sīkām actiņām, tādēļ to sauc par fasetaci. Kad praktizētājs sasniedz ārkārtīgi augstu līmeni, var rasties šāds stāvoklis. Tas var rasties tikai tam, kas daudzkārt pārsniedz Tathagatas līmeni. Taču parastie cilvēki nevar to redzēt. Arī atrodoties vidusmēra līmenī, cilvēki nevar redzēt tās esamību, jo tā eksistē citā dimensijā. Tie redz tikai to, ka viņš ir tāds pats kā parasts cilvēks. Šeit mēs runājām par līmeņu pārsniegšanu, tas ir jautājums par spēju pārsniegt dažādas dimensijas.
Esmu galvenajos vilcienos izstāstījis jums par Debesu acs uzbūvi. Mēs atveram tavu Debesu aci ar ārēja spēka palīdzību, jo tā ir salīdzinoši ātrāk un vienkāršāk. Kad es runāju par Debesu aci, katrs no jums var sajust, ka piere saspringst, var sajust, kā muskuļi savelkas un ievelkas uz iekšu. Tā ir, vai ne? Tieši tā. Tādas sajūtas rodas katram klātesošajam, ja vien viņš spēj patiesi atmest dažādas pieķeršanās un veltīt sevi tam, lai pilnveidotos saskaņā ar Faluņ Dafa. Visi var sajust, kā iekšā spiežas milzīgs spēks. Es izstaroju Gun, kas atver Debesu aci. Vienlaikus es sūtu Faluņ, lai tas izlabotu tavu Debesu aci. Kamēr es runāju par Debesu aci, es atveru to ikvienam, ja vien viņš pilnveidojas, praktizējot Faluņ Dafa. Bet nav teikts, ka ikviens varēs redzēt skaidri, nav arī teikts, ka ikviens varēs redzēt, jo tas ir tieši saistīts ar tevi pašu. Taču nevajag satraukties, jo nav svarīgi, ka nevari redzēt – turpini pilnveidoties. Ja tu nepārtraukti paaugstināsi savu līmeni, tad pakāpeniski spēsi redzēt, un tava neskaidrā redzes spēja arvien uzlabosies. Ja vien tu pilnveidosies, ja vien stiprināsi savu apņēmību pilnveidoties, tad atgūsi visu, ko biji zaudējis.
Pašam sev atvērt Debesu aci ir samērā grūti. Es pastāstīšu par vairākiem veidiem, kādos cilvēks pats var atvērt savu Debesu aci. Piemēram, sēdošās meditācijas laikā vērojot pieri un Debesu aci, dažiem no jums ir sajūta, ka pieres iekšpusē ir tumšs un ka tur nekā nav. Laikam ritot, varēs manīt, ka pieres daļā pakāpeniski kļūst gaišāks. Vēl kādu laiku pilnveidojoties, varēs pamanīt, ka šī vieta pakāpeniski kļūst spožāka, pēc tam sāk sārtoties. Un tad tā uzplaukst līdzīgi pumpuram, kas vienā mirklī atver savas ziedlapiņas, – tā, kā to var redzēt kino vai televīzijā. Var parādīties šāda aina. Sākumā sarkanā krāsa veido plakanu virsmu, tad pēkšņi tā vidū izliecas un nepārtraukti uzplaukst, un uzplaukst. Ja tu pats vēlies panākt, lai tā pilnībā uzplauktu, tam var nepietikt ar astoņiem vai pat desmit gadiem, jo Debesu acs ir pilnībā nosprostota.
Dažiem cilvēkiem Debesu acs nav nosprostota, tai ir eja, taču tur nav enerģijas, jo viņi iepriekš nav nodarbojušies ar praksi. Tādēļ, kad viņi sāk praktizēt Gun, acu priekšā pēkšņi var parādīties melns aplis. Ilgāku laiku praktizējot, tas pakāpeniski kļūst balts, tas kļūst arvien gaišāks un gaišāks, nedaudz žilbinot acis. Tādēļ daži cilvēki saka: “Es redzēju Sauli” vai “Es redzēju Mēnesi”. Patiesībā viņi neredzēja ne Sauli, ne Mēnesi. Ko tad viņi ieraudzīja? Tā bija viņu eja. Daži cilvēki paaugstinās līmeņos ļoti ātri. Līdzko Acs ir ievietota, viņi tūlīt var ar to redzēt. Citiem tas nākas diezgan grūti. Praktizējot Gun, viņiem rodas sajūta, ka tie skrien uz āru pa šo eju, kas līdzinās tunelim vai akai. Pat miegā viņi jūt, ka traucas uz āru. Dažiem šķiet, ka viņi jāj ar zirgu, vēl dažiem, ka viņi lido, citiem šķiet, ka viņi skrien, vēl citi jūt, ka traucas uz āru ar auto. Pašam sev atvērt Debesu aci ir ļoti grūti, tādēļ vienmēr ir sajūta, ka nekad nespēsi nonākt līdz galam. Dao sistēmā cilvēka ķermenis tiek uzskatīts par mazu Visumu. Padomājiet, ja tas ir mazs Visums, tad no pieres līdz čiekurveida dziedzerim ir vairāk nekā “108 tūkstoši li”, tādēļ praktizētājam vienmēr ir sajūta, ka viņš traucas uz āru un nekādi nespēj nonākt līdz galam.
Dao sistēmā cilvēka ķermenis gluži pamatoti tiek uzskatīts par mazu Visumu. Tas nenozīmē, ka tā uzbūve un struktūra ir līdzīga Visumam. Te nav runas par fiziskā ķermeņa eksistences formu mūsu materiālajā dimensijā. Mēs jautājam: “Kādā stāvoklī atrodas mūsu fiziskais ķermenis tajā līmenī, kas ir zemāks par šūnu līmeni, kuru jau ir izzinājusi mūsdienu zinātne?” Tie ir dažādi molekulārie salikumi. Par molekulām mazāki ir atomi, protoni, atomu kodoli, elektroni un kvarki. Mazākās mikroskopiskās daļiņas, kas šobrīd zināmas, ir neitrīno. Bet kas tad ir vismazākā mikroskopiskā daļiņa? To patiešām ir pārāk grūti izpētīt. Savas dzīves pēdējos gados Šakjamuni reiz teica šādus vārdus: “Tik milzīgs, ka tam nav ārējās malas, un tik niecīgs, ka tam nav iekšējās robežas.” Ko viņš ar to domāja? Tathagatas līmenī Visums ir tik milzīgs, ka nav saskatāma tā mala, un tik niecīgs, ka nav iespējams ieraudzīt vismikroskopiskāko matērijas daļiņu. Tādēļ arī viņš teica: “Tik milzīgs, ka tam nav ārējās malas, un tik niecīgs, ka tam nav iekšējās robežas.”
Šakjamuni runāja arī par “Trīs tūkstošiem neizmērojamu pasauļu”. Viņš sacīja, ka šajā mūsu Visumā, Piena ceļa galaktikā, ir trīs tūkstoši planētu, uz kurām mīt dzīvās būtnes ar fiziskiem ķermeņiem, kas ir līdzīgi mūsu cilvēku ķermeņiem. Viņš arī norādīja, ka vienā smilšu graudiņā ir trīs tūkstoši šādu neizmērojamu pasauļu. Viens smilšu graudiņš ir kā Visums, kurā mīt cilvēki ar mums līdzīgu saprātu, tajā ir planētas, kalni un upes. Tas izklausās diezgan neaptverami! Ja tas tā ir, vai tad neeksistē vēl smilšu graudiņi tajās pasaulēs, kas atrodas tajā smilšu graudiņā? Vai tad neeksistē vēl trīs tūkstoši lielu neizmērojamu pasauļu tā smilšu graudiņa smilšu graudiņos? Un tālāk, vai tad neeksistē vēl smilšu graudiņi trijos tūkstošos lielo neizmērojamo pasauļu tā smilšu graudiņa smilšu graudiņos? Tādēļ Tathagatas līmenī tam nav iespējams saskatīt galu.
Tāpat ir ar cilvēka šūnām. Ļaudis jautā, cik liels ir Visums? Es jums teikšu, ka arī šim Visumam ir sava robeža, taču pat Tathagata, atrodoties savā līmenī, uzskata to par bezgalīgu un neizmērojami grandiozu. Arī cilvēka ķermenis iekšienē, no molekulām līdz mikroskopiskām daļiņām, ir tikpat liels kā šis Visums. Tas var izklausīties neaptverami. Kad tiek radīts cilvēks jeb dzīvība, tad ārkārtīgi mikroskopiskā līmenī jau ir izveidotas viņa unikālās dzīvības sastāvdaļas un būtība. Tādēļ jāteic, ka šā jautājuma izpētē mūsdienu zinātne ir tālu atpalikusi. Salīdzinājumā ar tām dzīvajām būtnēm, kas apveltītas ar augstāku gudrību un mīt uz citām planētām Visumā, mūsu cilvēces zinātnes līmenis ir diezgan zems. Mēs pat nespējam nokļūt citās dimensijās, kas vienlaikus eksistē vienā un tajā pašā vietā, turpretī lidojošie šķīvīši no citām planētām spēj pārvietoties citās dimensijās, kur laika telpas koncepcija ir pavisam citādāka. Tādēļ tie nāk un iet, kad vien vēlas, un tas notiek tik ātri, ka cilvēka prāts to nespēj aptvert.
Runājot par Debesu aci, es pieminēju šādu jautājumu: kad tu traucies pa eju uz āru, tev var rasties sajūta, ka tā ir bezgalīga un nebeidzama. Daži cilvēki var ieraudzīt citu situāciju. Viņi var sajust, ka skrien nevis pa kanālu, bet traucas uz priekšu pa bezgalīgu un nebeidzamu ceļu, kuram abās pusēs ir kalni, upes un pilsētas. Tas var izklausīties vēl neaptveramāk. Es atceros, ka kāds cjigun meistars teica šādus vārdus: “Cilvēka ķermeņa sviedru porā ir pilsēta, kurā traucas vilcieni un automašīnas.” To dzirdot, citi ir pārsteigti, un viņiem tas šķiet neaptverami. Jūs zināt, ka matērijas mikroskopiskās daļiņas ir molekulas, atomi un protoni. Ja, pētot tālāk, tu varētu ieraudzīt katra līmeņa plakni kopumā, nevis kādu vienu tās punktu, tu ieraudzītu molekulu līmeņa plakni, atomu līmeņa plakni, protonu līmeņa plakni un atomu kodolu līmeņa plakni, tu varētu ieraudzīt matērijas eksistences formas dažādās dimensijās. Ikviena matērija, ieskaitot cilvēka ķermeni, vienlaikus eksistē un ir savstarpēji saistīta ar Visuma dimensiju dažādiem līmeņiem. Kad mūsdienu zinātnieki pēta matērijas mikroskopiskās daļiņas, viņi pēta tikai vienu mikroskopisko daļiņu, šķeļot un sadalot to. Pēc atoma kodola sadalīšanas viņi pēta tā uzbūvi. Ja būtu tāds instruments, ar kura palīdzību mēs varētu palielināt un ieraudzīt to līmeni, kurā visi atomu un molekulārie elementi izpaužas visā pilnībā, ja mēs varētu aplūkot šo ainu, tad būtu pārsnieguši šo dimensiju un varētu redzēt citās dimensijās eksistējošās patiesās ainas. Cilvēka ķermenis atbilst ārējām dimensijām. Tādas ir tā eksistences formas.
Kad cilvēks pats sev atver Debesu aci, parādās vēl dažādi citi stāvokļi. Mēs runājām par dažām biežāk sastopamām parādībām. Daži cilvēki var redzēt, ka viņu Debesu acs griežas. Tie, kuri praktizē Dao sistēmas cjigun, bieži vien redz, ka viņu Debesu acs iekšpusē kaut kas griežas. Kad taidzji aplis sašķelsies, cilvēks ieraudzīs attēlus. Taču tas nenozīmē, ka viņa galvā atrodas taidzji. Patiesībā viņa Skolotājs jau pašā sākumā tika ievietojis viņā veselu lietu komplektu, no kurām viena bija taidzji. Šādi Skolotājs noslēdza viņa Debesu aci. Kad būs pienācis laiks atvērt viņa Debesu aci, taidzji sašķelsies. Skolotājs to ir apzināti tā ieplānojis, un tas nav nekas tāds, kas jau no paša sākuma būtu bijis cilvēka galvā.
Daži cilvēki tiecas atvērt savu Debesu aci. Taču jo vairāk viņi praktizē, jo mazāk ir iespēju, ka tā atvērsies. Kāds tam ir iemesls? Viņiem pašiem nav ne jausmas. Galvenais iemesls ir tāds, ka pēc Debesu acs nedrīkst dzīties. Jo vairāk pēc tās dzenies, jo mazāk iespēju to iegūt. Ja cilvēks izmisīgi tiecas to iegūt, tā ne tikai neatvērsies, bet, gluži pretēji, no viņa Debesu acs sāks izplūst kāda ne īsti balta, ne īsti melna substance. Tā pārklās viņa Debesu aci. Pēc ilgāka laika tā var izveidot ļoti lielu lauku. Jo vairāk tā izplūst, jo vairāk uzkrājas. Jo vairāk cilvēks tiecas pēc Debesu acs, jo mazāk ir iespēju, ka tā atvērsies, un jo vairāk šīs substances izplūdīs. Rezultātā tā apņems visu cilvēka ķermeni. Turklāt šī substance var kļūt ļoti bieza un izveidot ļoti lielu lauku. Pat tad, ja cilvēka Debesu acs patiešām atvērsies, viņš neko nevarēs redzēt, jo to cieši bloķēs viņa paša pieķeršanās. Tikai tad, ja viņš pārstās par to domāt un pilnībā atmetīs šo pieķeršanos, lauks pamazām sāks kliedēties. Lai to likvidētu, būs nepieciešams ļoti smags un ļoti garš pilnveidošanās process. Pēc tā nav nekādas vajadzības. Daži cilvēki to nezina. Lai gan Skolotājs viņiem teic: “Pēc tās nevajag tiekties, nevajag dzīties,” viņi tam netic un stūrgalvīgi turpina to darīt, un galu galā rezultāts izrādās tieši pretējs.
Pārdabiskā spēja “tālredzība”
Viena no pārdabiskajām spējām, kas ir tieši saistīta ar Debesu aci, tiek dēvēta par “tālredzību”. Daži cilvēki apgalvo: “Sēžot šeit, es varu redzēt ainas Pekinā, varu redzēt ainas ASV, kā arī otrā Zemeslodes pusē.” Daži cilvēki nespēj to saprast, un tas nav izskaidrojams arī no zinātnes viedokļa. Kā gan tas iespējams? Ļaudis to skaidro gan šā, gan tā, taču viņu skaidrojumi nav pārliecinoši. Viņi nesaprot, kā gan cilvēkam var piemist tik apbrīnojama spēja. Patiesībā cilvēkam, kurš pilnveidojas Laicīgajā Likumā, nepiemīt šāda spēja. Kad viņš skatās, izmantojot tālredzību un daudzas citas pārdabiskas spējas, tas viss darbojas tikai kādā noteiktā dimensijā. Lielākā daļa no tām nepārsniedz šo materiālo dimensiju, kurā eksistē mūsu cilvēce. Parasti tās pat nepārsniedz paša cilvēka dimensijas lauku.
Kādā noteiktā dimensijā cilvēka ķermenim ir lauks. Šis lauks un De lauks nav viens un tas pats. Tie atrodas dažādās dimensijās, taču šo lauku lielums ir vienāds. Šim laukam un Visumam ir sava veida savstarpēja atbilstība. Tas, kas eksistē Visumā, atbilstoši atspoguļojas šajā laukā. Viss var tikt atspoguļots. Tomēr tas ir tikai atspulgs, nevis īstenība. Piemēram, uz Zemes ir ASV un ir Vašingtona. Šā cilvēka laukā atspoguļojas ASV un Vašingtona, bet tie ir tikai atspulgi. Tomēr arī atspulgs ir sava veida materiālās eksistences forma, un tas mainās līdz ar izmaiņām tajā pusē. Tādējādi pārdabiskā spēja tālredzība, kā to mēdz dēvēt, nozīmē, ka cilvēks var redzēt priekšmetus pats sava dimensijas lauka ietvaros. Kad cilvēks uzsāks pilnveidošanos Pārlaicīgajā Likumā, viņš vairs šādi neskatīsies. Viņš varēs redzēt lietas tieši. Šādu spēju sauc par “Budas Likuma brīnumspēju”. Šai spējai piemīt ārkārtīgi varens spēks.
Kā tālredzība darbojas Laicīgajā Likumā? Es jums to izskaidrošu. Cilvēka ķermeņa laukā pieres priekšā atrodas spogulis. Cilvēkam, kurš nepraktizē Gun, šis spogulis ir pavērsts pret viņu pašu, bet praktizētājam spogulis pagriežas otrādi. Tiklīdz cilvēkam parādās tālredzības spēja, šis spogulis sāk griezties turp un atpakaļ. Ir zināms, ka, kinolentei ritinoties ar ātrumu 24 kadri sekundē, kļūst redzams kustīgs attēls. Bet, ja ātrums būs mazāks par 24 kadriem sekundē, attēls kļūs saraustīts. Spoguļa griešanās ātrums pārsniedz 24 kadrus sekundē. Tas atspoguļo to, ko ir uztvēris, un pagriežas pret tevi, lai to parādītu. Pagriežoties vēlreiz, attēls no tā tiek nodzēsts. Tas atspoguļo un apgriežas, un tad atkal nodzēš attēlu. Šī griešanās ir nepārtraukta, tādējādi tas, ko tu redzi, atrodas kustībā. Spogulis ļauj tev redzēt to, kas atspoguļojas tavā dimensijas laukā, un tas viss atbilst notiekošajam lielajā Visumā.
Bet kā gan cilvēks var ieraudzīt to, kas atrodas viņam aiz muguras? Kā gan tik mazs spogulis var atspoguļot visu, kas atrodas visapkārt cilvēka ķermenim? Ir zināms, ka, cilvēka Debesu acs līmenim pārsniedzot Debesu redzes līmeni un tuvojoties Gudrības redzes līmenim, tās redzējums drīz pārsniegs mūsu dimensijas robežas. Tieši šajā brīdī, kad tā atrodas uz pašas pārejas robežas, ar to notiek pārmaiņas: skatoties uz fiziskiem priekšmetiem, tie izzūd. Izzūd arī cilvēki un sienas – viss izzūd, materiālie priekšmeti vairs neeksistē. Tas nozīmē – ielūkojoties dziļāk šajā konkrētajā dimensijā, tu atklāsi, ka cilvēki vairs neeksistē un ka tavā dimensijas laukā atrodas vien spogulis. Turklāt šis spogulis, kas atrodas tavā dimensijas laukā, ir tikpat liels, cik viss tavs dimensijas lauks. Tādējādi tad, kad tas pagriežas uz priekšu un atpakaļ, nav tādas vietas, kuru tas nevarētu atspoguļot. Tavā dimensijas laukā tas var atspoguļot jebko, ja vien tas atbilst notiekošajam Visumā. Lūk, ko mēs saucam par tālredzības spēju.
Kad zinātnieki, kas pēta cilvēka ķermeni, pārbauda šo spēju, viņi parasti nepamatoti noraida to. Viņu arguments ir šāds – piemēram, cilvēkam tiek jautāts: “Ko pašlaik dara kāda cilvēka radinieks Pekinā?” Pēc tam, kad tiek pateikts tā cilvēka vārds un sniegta kāda vispārīga informācija, cilvēks ar tālredzības spēju var to ieraudzīt. Viņš apraksta, kāda izskatās māja, kā var ieiet pa durvīm, kā ieiet istabā un kā tā ir iekārtota. Viņa sniegtais apraksts atbilst patiesībai. “Ko radinieks pašlaik dara?” Viņš atbild: “Radinieks pašlaik raksta.” Lai pārbaudītu teikto, zvana šim radiniekam un jautā: “Ko tu šobrīd dari?” – “Es ieturu maltīti.” Vai tas sakrīt ar viņa redzēto? Agrāk šā iemesla dēļ tālredzības pārdabiskā spēja netika atzīta. Tomēr viņš nepavisam nebija kļūdījies, aprakstot apkārtējo vidi. Nesakritību izskaidro tas, ka starp mūsu telpu un laiku, kurus mēs saucam par “laika telpu”, un tās dimensijas laika telpu, kurā darbojas pārdabiskās spējas, pastāv atšķirība laikā, un laika jēdziens katrā no abām pusēm ir atšķirīgs. Cilvēks tikko rakstīja, bet tagad ietur maltīti – pastāv tāda atšķirība laikā. Tādējādi, ja tie, kas pēta cilvēka ķermeni, turpinās veikt pētījumus un izdarīt slēdzienus, balstoties uz vispārpieņemtām teorijām un mūsdienu zinātni, tad pat pēc desmit tūkstošiem gadu viņi joprojām neko nebūs sasnieguši. Šīs lietas jau pašas par sevi pārsniedz parasto cilvēku līmeni, tāpēc cilvēkiem ir jāmaina sava domāšana. Nevajag vairs censties šādi tās izprast.
Pārdabiskā spēja “gaišredzība”
Ir vēl kāda pārdabiskā spēja, kas tieši saistīta ar Debesu aci, un to sauc par “gaišredzību”. Šobrīd pasaulē vispārēju atzinību guvuši seši pārdabisko spēju veidi, tajā skaitā Debesu acs, tālredzība un gaišredzība. Kas ir pārdabiskā spēja gaišredzība? Ar tās palīdzību var uzzināt cilvēka nākotni un pagātni. Ja šī spēja ir spēcīga, var uzzināt par sabiedrības uzplaukumu vai panīkumu. Ja tā ir vēl spēcīgāka, tad var ieraudzīt visa Debesu ķermeņa izmaiņu likumsakarības. Tā arī ir pārdabiskā spēja – gaišredzība. Tā kā matērijas kustībā ir noteiktas likumsakarības, tad jebkuram priekšmetam kādā īpašā dimensijā pastāv tā eksistences formas daudzās citās dimensijās. Piemēram, kad cilvēka ķermenis sakustas, tad sakustēsies arī visas šūnas viņa ķermenī, un arī mikroskopiskā līmenī sakustēsies visas daļiņas, tādas kā molekulas, protoni, elektroni un vismazākās mikroskopiskās daļiņas. Taču tām ir arī pašām savas patstāvīgas eksistences formas. Mainās arī ķermeņa formas, kas eksistē citās dimensijās.
Vai mēs nerunājām par to, ka matērija neizzūd? Kad cilvēks kaut ko dara, piemēram, pamāj ar roku, tad kādā noteiktā dimensijā saglabājas attēls un informācija kā materiāla esamība. Citās dimensijās šīs lietas neizzūd un eksistēs tur mūžīgi. Cilvēks, kuram piemīt pārdabiskā spēja, var uzzināt notikušo, aplūkojot attēlus no pagātnes, kuri vēl arvien pastāv. Vēlāk, kad iegūsi gaišredzības spēju, tu ieraudzīsi, ka mūsu šīsdienas lekcijas forma vēl joprojām eksistē, tā jau vienlaikus eksistē tur. Kad cilvēks piedzimst, tad kādā noteiktā dimensijā, kurā nepastāv laika jēdziens, jau eksistē visa viņa dzīve, dažiem cilvēkiem pat vairāk nekā viena dzīve.
Kāds var nodomāt: “Vai tādā gadījumā mūsu centieni mainīt sevi nekļūst lieki?” Viņš nespēj to pieņemt. Faktiski cilvēka paša centieni var izmainīt nenozīmīgas lietas viņa dzīvē. Pateicoties cilvēka pūlēm, var mainīties tikai dažas nenozīmīgas lietas. Taču tieši tādēļ, ka tu centies panākt šīs izmaiņas, tu vari iegūt karmu. Pretējā gadījumā nemaz nepastāvētu jautājums par karmas radīšanu, nebūtu arī jautājuma par labu vai sliktu rīcību. Ja kāds kaut ko uzstājīgi dara pēc sava prāta, viņš var gūt virsroku pār citiem un pastrādāt ko nelāgu. Tādēļ pilnveidošanās praksē atkal un atkal tiek runāts par to, ka jāļauj visam ritēt savu gaitu – tieši tāds ir princips, pretējā gadījumā tu ar saviem centieniem vari kaitēt citiem. Ja tavā dzīvē sākotnēji kaut kas nav bijis paredzēts un tu iegūsti to, kas pieder kādam citam, tad tu būsi viņam parādā.
Parasts cilvēks vispār nav spējīgs ieviest izmaiņas nozīmīgākos notikumos. Ir tikai viens veids, kā to izdarīt. Ja cilvēks dara ļaunu un tikai ļaunu, tas var mainīt viņa dzīvi. Taču tad viņu sagaida pilnīga iznīcināšana. Raugoties no augsta līmeņa, mēs redzam, ka, cilvēkam nomirstot, viņa Dvēsele neizzūd. Kāpēc Dvēsele neizzūd? Faktiski mēs redzam, ka pēc cilvēka nāves viņa līķis morgā nav nekas vairāk, kā vien ķermeņa šūnas šajā mūsu dimensijā. Visi iekšējo orgānu šūnu audi un visas pārējā ķermeņa šūnas šajā dimensijā sairst, bet citās dimensijās esošie ķermeņi, kas ir veidoti no vēl mikroskopiskākām daļiņām nekā molekulas, atomi un protoni, nepavisam nav miruši. Tie eksistē citās dimensijās, tie turpina dzīvot mikroskopiskās dimensijās. Taču cilvēku, kurš neapstājas nekādu ļaundarību priekšā, sagaida visu viņa šūnu pilnīga sairšana. Budismā to sauc par “ķermeņa un dvēseles pilnīgu iznīcināšanu”.
Ir vēl viens veids, kā cilvēks var mainīt savu dzīvi, un tā ir vienīgā izeja – cilvēkam jāuzsāk pilnveidošanās ceļš. Kādēļ cilvēka dzīve, uzsākot pilnveidošanās ceļu, var tikt mainīta? Kurš gan to spēj izmainīt? Kad cilvēkam rodas vēlēšanās pilnveidoties, tiklīdz viņam parādās šī doma, tā iemirdzas kā zelts, satricinot desmit virzienu pasauli. Budas sistēmā Visuma jēdziens izriet no mācības par desmit virzienu pasauli. Augstākās dzīvās būtnes uzskata, ka cilvēka dzīves mērķis nav vienkārši būt par cilvēku. Tās uzskata, ka cilvēku dzīvības rodas Visuma telpā un to būtība ir tāda pati kā Visumam. Dzīvības pēc savas būtības ir labestīgas un veidotas no “Džeņ Šaņ Žeņ” matērijas. Tomēr tajā pašā laikā šīs dzīvības veido daudzveidīgas attiecības ar apkārtējiem, un, sociāli mijiedarbojoties, dažas no tām kļūst sliktas un nokrīt uz zemāku līmeni. Tās nespēj noturēties arī šajā līmenī un kļūst vēl sliktākas, tādēļ nokrīt uz nākamo līmeni. Krītot aizvien zemāk, zemāk un vēl zemāk, tās visbeidzot nokrīt līdz šim parasto cilvēku līmenim.
Šajā līmenī cilvēkam būtu jātiek iznīcinātam un likvidētam. Taču Diženie Apskaidrotie savā bezgalīgajā žēlsirdībā speciāli radīja šo dimensiju, kurā atrodas mūsu cilvēku sabiedrība. Šajā dimensijā cilvēkam papildus tika iedots mirstīgs ķermenis un acu pāris, kurš spēj skatīt priekšmetus tikai mūsu materiālajā dimensijā. Tas nozīmē, ka cilvēks ir iekritis maldu valstībā un tam nav ļauts redzēt Visuma patieso ainu, turpretī citās dimensijās tā ir redzama. Šādos maldos, šādos apstākļos cilvēkam tika atstāta vēl šī iespēja. Atrazdamies maldos, cilvēks piedzīvo lielas ciešanas. Šis ķermenis viņam tika dots, lai cilvēks ciestu. Ja cilvēks no šīs dimensijas spēj atgriezties pie sava pirmsākuma un, kā Dao sistēmā saka, “atgriezties pie savas sākotnējās, īstenās būtības”, ja viņš vēlas pilnveidoties, tad tas nozīmē, ka izpaužas viņa Budas būtība. Šāda vēlēšanās tiek uzskatīta par visvērtīgāko, tādēļ ļaudis viņam palīdzēs. Tādos sarežģītos apstākļos šis cilvēks vēl nav pazudis un vēlas atgriezties, tādēļ ļaudis viņam palīdzēs, palīdzēs bez nosacījumiem, palīdzēs it visā. Tas arī ir iemesls, kādēļ mēs varam to darīt praktizētāju, bet ne parastu cilvēku labā.
Ja parasts cilvēks vēlas atbrīvoties no veselības problēmām, mēs nekā nevaram viņam palīdzēt. Parasts cilvēks ir tikai parasts cilvēks, viņam jāatbilst parasto cilvēku sabiedrības stāvoklim. Daudzi apgalvo, ka Buda sniedz glābiņu visām dzīvajām būtnēm, ka Budas sistēmā runā par visu dzīvo būtņu glābšanu. Es saku, ka tu vari pārbaudīt visus budistu Svētos Rakstus un neatradīsi ne vārda par to, ka parasto cilvēku dziedināšana nozīmē visu dzīvo būtņu glābšanu. Pēdējos gados tieši šādi viltus cjigun meistari rada sajukumu šajā jautājumā. Īsteni cjigun meistari, tie, kas izveidoja ceļu, nebūt nemāca tev dziedināt citus. Viņi māca tikai to, kā ar prakses palīdzību tev pašam izdziedināt sevi un stiprināt organismu. Tu esi parasts cilvēks, kā gan tu vari dziedināt citus, ja esi to mācījies vien pāris dienu? Vai tā nav cilvēku mānīšana? Vai tas neveicina tavu pieķeršanos? Tā ir dzīšanās pēc slavas, pašlabuma un pārdabiskā, lai ar to izceltos parasto cilvēku vidū. To nekādā ziņā nedrīkst pieļaut. Tādēļ jo vairāk cilvēks pēc kaut kā dzenas, jo mazāk viņš iegūs. Tev neļaus tā rīkoties, un neļaus arī pēc sava prāta izjaukt parasto cilvēku sabiedrības stāvokli.
Šajā Visumā eksistē tāds princips: ja tu vēlies atgriezties pie savas sākotnējās, īstenās būtības, tad tev palīdzēs, jo tiek uzskatīts, ka cilvēka dzīvībai ir jāatgriežas atpakaļ, nevis jāpaliek parasto cilvēku vidū. Ja cilvēci nemocītu slimības un dzīve noritētu komfortā, viņam nemaz negribētos kļūt par svēto, pat ja tiktu dota tāda iespēja. Cik tas būtu brīnišķīgi, ja nebūtu jācieš no slimībām, nebūtu jāpārvar grūtības un viņam būtu viss, ko vien viņš vēlas! Tā patiešām būtu svēto pasaule. Taču tu esi nokritis līdz šim līmenim, jo kļuvi slikts, tādēļ tu nevari dzīvot komfortā. Cilvēks, atrodoties laicīgās pasaules maldos, viegli var pastrādāt ko sliktu. Budismā to sauc par “karmas rata atmaksu”. Tādējādi, kad cilvēku piemeklē kādas likstas vai nelaimes, viņš dzēš savu karmu saskaņā ar karmas dzēšanas principu. Budismā saka – Budas ir it visur. Ar vienu Budas rokas vēzienu varētu tikt aizslaucītas visas cilvēku slimības – tas ir neapšaubāmi. Ja jau ir tik daudz Budu, kādēļ neviens no viņiem to vēl nav izdarījis? Cilvēks iepriekš ir darījis sliktu un palicis parādā. Tādēļ tagad viņam pienākas ciest. Ja tu izdziedinātu viņu, tad pārkāptu Visuma principu. Tas nozīmētu, ka cilvēks drīkst darīt sliktu un viņam nav jāatlīdzina tas, ko viņš palicis parādā citiem. Tas nav pieļaujams. Tādēļ jācenšas saglabāt parasto cilvēku sabiedrības stāvokli, to neizjaucot. Tikai praktiska pilnveidošanās var dot tev iespēju justies lieliski, kļūt pilnīgi veselam un sasniegt īstenu atbrīvošanos. Dot cilvēkiem iespēju pilnveidoties īstenā Likumā – tikai tā ir patiesa visu dzīvo būtņu glābšana.
“Kādēļ daudzi cjigun meistari dziedina cilvēkus? Kādēļ viņi māca, kā dziedināt?” Kādam var rasties šādi jautājumi. Lielākā daļa šo cjigun meistaru neiet ortodoksālu ceļu. Īstens cjigun meistars, žēlsirdības un līdzjūtības vadīts, savas pilnveidošanās laikā pamana, ka visas dzīvās būtnes cieš, un palīdz cilvēkiem. Tas ir pieļaujams. Tomēr viņš nespēj pilnībā izdziedināt. Viņš var tikai īslaicīgi aizturēt slimības attīstību, atlikt to uz vēlāku laiku vai arī pārnest to uz citiem tavas ģimenes locekļiem. Viņš nav spējīgs pilnībā iznīcināt tavu karmu. Ar to viņš netiks galā. Nav ļauts patvaļīgi to darīt parasto cilvēku labā, to var darīt tikai praktizētāju labā. Tāds ir princips.
Visu dzīvo būtņu glābšana Budas sistēmā nozīmē paņemt cilvēku no vissmagākā parasto cilvēku stāvokļa un pacelt viņu uz augstākiem līmeņiem, lai tas nekad vairs neciestu un taptu brīvs. Lūk, ko tas nozīmē. Vai tad Šakjamuni nerunāja par nirvānas otru krastu? Tieši tā ir visu dzīvo būtņu glābšanas īstenā nozīme. Ja starp parastajiem cilvēkiem tu dzīvotu mierā un komfortā, ja tev būtu daudz naudas, ja tu varētu gulēt uz naudas un ja tev nebūtu nekādu ciešanu, tad tu pat par svēto nevēlētos kļūt. Kļūstot par praktizētāju, tavs dzīves ceļš var tikt pārveidots, un tas var tikt mainīts tikai pilnveidojoties.
Gaišredzības spēja darbojas līdzīgi nelielam televizora ekrānam cilvēka pieres daļā. Dažiem cilvēkiem tas atrodas pierē, dažiem tas ir tuvu pierei, citiem – pieres iekšpusē. Ir cilvēki, kas var redzēt ar aizvērtām acīm. Ja šī spēja ir spēcīga, tad var redzēt ar atvērtām acīm. Citi cilvēki nevar to ieraudzīt, jo tas ir kas tāds, kas atrodas tava dimensijas lauka ietvaros. Proti, pēc tam, kad ir attīstījusies šī pārdabiskā spēja, ir nepieciešama vēl viena pārdabiskā spēja – kā nesējs, lai atspoguļotu ainas, kuras ieraudzītas citās dimensijās. Tādā veidā redz Debesu acs, un cilvēks var ieraudzīt kāda nākotni, ieraudzīt kāda pagātni, var ieraudzīt ļoti precīzi. Lai arī cik prasmīgs būtu zīlnieks, viņam tāpat neizdosies uzzināt visus sīkumus, bet cilvēks ar gaišredzības spēju var ļoti skaidri redzēt notikumus un to datumus kāda dzīvē līdz pat pēdējam sīkumam, jo viņš redz cilvēku un priekšmetu patieso atspulgu dažādās dimensijās.
Mēs atveram Debesu aci katram Faluņ Dafa praktizētājam. Taču pārdabiskās spējas, par kurām runāsim vēlāk, es jums neatvēršu. Nepārtraukti paaugstinoties līmeņos, pārdabiskā spēja “gaišredzība” parādīsies pati no sevis. Nākotnē pilnveidošanās gaitā jūs varat sastapties ar tādu parādību. Kad radīsies šī pārdabiskā spēja, jūs jau zināsiet, kas par lietu. Tādēļ mēs atklājām visus šos Likumus, visus šos principus.
Atrasties ārpus Piecām stihijām un pārsniegt Trīs sfēras
Ko nozīmē “atrasties ārpus Piecām stihijām un pārsniegt Trīs sfēras”? Tas ir ļoti delikāts jautājums. Agrāk daudzi cjigun meistari runāja par šo jautājumu, viņiem iebilda tie, kas netic cjigun: “Kurš gan no jums, praktizētājiem, atrodas ārpus Piecām stihijām un ir pārsniedzis Trīs sfēras?” Daži cilvēki nav cjigun meistari, taču paši sevi par tādiem dēvē. Ja nespēj izskaidrot šo jautājumu, labāk būtu paklusēt, tomēr viņi uzdrošinās par to runāt. Tas ir nodarījis nopietnu kaitējumu pilnveidošanās aprindām, radot lielu jucekli. Daži cilvēki izmanto to par ieganstu, lai uzbruktu cjigun. “Atrasties ārpus Piecām stihijām un pārsniegt Trīs sfēras” ir pilnveidošanās aprindās lietots izteiciens. Tas ir cēlies no reliģijas un veidojies reliģijā. Tādēļ, runājot par šo jautājumu, mums jāņem vērā vēsturiskie apstākļi un tā laika vide.
Ko nozīmē “atrasties ārpus Piecām stihijām”? Gan senās Ķīnas fizika, gan mūsdienu fizika uzskata ķīniešu mācību par Piecām stihijām par pareizu. Tas ir pareizi, ka šīs Piecas stihijas – metāls, koks, ūdens, uguns un zeme – veido it visu, kas pastāv mūsu Visumā, tādēļ mēs turamies pie šīs teorijas par Piecām stihijām. Runājot mūsdienu valodā, “atrasties ārpus Piecām stihijām” nozīmē iziet ārpus šīs mūsu materiālās pasaules. Tas izklausās diezgan mistiski. Padomājiet par ko tādu – cjigun meistariem ir Gun. Es piedalījos kādā pētījumā, un arī daudzi citi cjigun meistari tajā piedalījās, lai izmērītu viņu enerģiju. Ar mūsdienu mērierīču palīdzību var noteikt Gun matērijas sastāvu. Citiem vārdiem sakot, ja vien ir šādas mērierīces, var noteikt cjigun meistara izstarotās matērijas sastāvu un konstatēt viņa Gun esamību. Mūsdienu mērierīces var noteikt infrasarkanos un ultravioletos starus, ultraskaņas un infraskaņas viļņus, elektrību, magnētismu, gamma starus, atomus un neitronus. Cjigun meistariem piemīt visas šīs matērijas. Ir vēl dažas citas viņu izstarotās matērijas, kuras nav iespējams noteikt, jo nav attiecīgu mērierīču. Ja vien būtu šādas mērierīces, visu varētu noteikt. Matērijas, ko izstaro cjigun meistari, ir ārkārtīgi bagātīgas.
Īpaša elektromagnētiskā lauka ietekmē cjigun meistars var izstarot spēcīgu, ļoti skaistu mirdzumu. Jo lielāks ir viņa Gun spēks, jo lielāks ir izstarotās enerģijas lauks. Arī parastam cilvēkam ir starojums, taču tas ir ļoti niecīgs un vājš. Zinātnieki, kas veic pētījumus augsto enerģiju fizikas jomā, uzskata, ka enerģija sastāv no tādām daļiņām kā neitroni un atomi. Daudzi visai pazīstami cjigun meistari piedalījās izmēģinājumā. Arī es piedalījos. Mērierīces uzrādīja, ka manis izstarotie gamma stari un termiskie neitroni 80 līdz 170 reižu pārsniedz parastas matērijas starojumu. Tajā brīdī mērierīces indikatora bultiņa bija sasniegusi maksimālo robežu, tādēļ nebija iespējams noteikt, cik tieši spēcīga ir manis izstarotā enerģija. Tik spēcīgs neitronu starojums ir vienkārši neiedomājams! Kā gan cilvēks var izstarot tik spēcīgu neitronu plūsmu? Tas arī pierāda, ka mums, cjigun meistariem, piemīt Gun, piemīt enerģija. Tas ir guvis apstiprinājumu zinātniski tehniskajās aprindās.
Lai izietu ārpus Piecām stihijām, nepieciešams praktizēt gan dvēseles, gan dzīves vienlaicīgas pilnveidošanas metodi. Prakses metodēs, kurās netiek pilnveidota dvēsele un dzīve, ir iespējams attīstīt tikai to Gun, kas nosaka cilvēka pilnveidošanās līmeni. Prakses metodēs, kurās netiek pilnveidota dzīve, šāds jautājums neeksistē, tajās nav mērķa iziet ārpus Piecām stihijām. Pilnveidojot dvēseli un dzīvi, enerģija uzkrājas visās ķermeņa šūnās. Vidusmēra praktizētājiem, tiem, kuri pavisam nesen sākuši attīstīt Gun, enerģijas daļiņas ir samērā lielas, un starp tām ir atstatumi, enerģijas blīvums ir neliels, tādēļ tās jauda ir maza. Paaugstinoties pilnveidošanās līmenim, viņu izstarotās enerģijas blīvums var kļūt simt, tūkstoš, simt miljonu reižu augstāks nekā ūdens molekulām. Tas viss ir iespējams. Jo augstāks līmenis, jo lielāks enerģijas blīvums, jo mazākas daļiņas, jo lielāks tās spēks. Tādējādi enerģija tiek uzkrāta katrā ķermeņa šūnā, un ne tikai katrā ķermeņa šūnā mūsu materiālajā dimensijā, bet arī visos ķermeņos citās dimensijās. Molekulas, atomi, protoni, elektroni, pilnīgi viss, līdz pat vismazākajām mikroskopiskajām daļiņām, tiks piepildīts ar šo enerģiju. Laika gaitā viss cilvēka ķermenis tiks piepildīts ar augstas enerģijas matēriju.
Šādai augstas enerģijas matērijai piemīt intelekts, un tai ir dažādas spējas. Kad pieaug tās apjoms, kad tā kļūst blīvāka, kad ar to ir piepildītas visas ķermeņa šūnas, tā var aizstāt cilvēka ķermeņa šūnas – aizstāt vismazāk spējīgās šūnas. Kad tas būs izdarīts, šūnās vairs nenotiks metabolisms. Beigu beigās visas cilvēka ķermeņa šūnas tiks pilnībā aizstātas ar šādu augsti enerģētisku matēriju. Protams, ir viegli to pateikt, taču pilnveidošanās līdz tam līmenim ir pakāpenisks un lēns process. Kad tava pilnveidošanās sasniegs to stadiju, visas tava ķermeņa šūnas tiks aizstātas ar augsti enerģētisku matēriju. Padomā, vai tavs ķermenis vēl joprojām sastāvēs no Piecām stihijām? Vai tas vēl joprojām sastāvēs no mūsu dimensijas matērijas? Tas jau būs veidots no augsti enerģētiskas matērijas, kas savākta citās dimensijās. Arī De sastāvdaļa ir matērija, kas eksistē citās dimensijās, un tā arī nav pakļauta mūsu dimensijas laika lauka ietekmei.
Mūsdienu zinātne uzskata, ka pastāv laika lauks. Tas, kas neatrodas laika lauka ietvaros, netiek pakļauts šā laika ietekmei. Citās dimensijās laika telpas jēdziens atšķiras no tā, kas ir šeit. Kā gan tas var ietekmēt citu dimensiju matēriju? Nekādi nevar. Padomājiet: “Vai tad tu jau neesi izgājis ārpus Piecām stihijām? Vai tavs ķermenis vēl joprojām ir kā parasta cilvēka ķermenis?” Nepavisam ne. Tomēr parasts cilvēks nevar saskatīt šo atšķirību. Lai gan cilvēka ķermenī ir notikušas tik lielas pārmaiņas, tomēr tas vēl nenozīmē, ka viņa pilnveidošanās ir pabeigta. Viņam jāturpina pilnveidoties, lai sasniegtu vēl augstākus līmeņus, tātad viņam joprojām jāpilnveidojas parasto cilvēku vidū. Tas neder, ja cilvēki nevarēs viņu redzēt.
Bet kas notiks pēc tam? Lai gan cilvēka pilnveidošanās gaitā visas viņa šūnu molekulas tiks nomainītas ar augsti enerģētisku matēriju, tomēr atomi ir izvietoti savā noteiktā kārtībā, šī molekulu un atomu izvietojuma kārtība nemainīsies. Šūnu molekulu izvietojums cilvēka miesā ir tāds, ka pataustot tā joprojām ir mīksta. Molekulu izvietojumam kaulos ir liels blīvums, tādēļ tie ir cieti. Asiņu molekulu blīvums ir ļoti mazs, tādēļ tās ir šķidras. Parastie cilvēki nesaskatīs tevī virspusējas izmaiņas, jo tavu šūnu molekulas joprojām saglabā savu sākotnējo uzbūvi un izvietojumu. To struktūra nav mainījusies, tomēr enerģija to iekšienē ir mainījusies. Tādēļ no šā brīža apstāsies cilvēka dabiskais novecošanas process, viņa šūnas pārstās atmirt, tātad viņš paliks mūžam jauns. Pilnveidošanās procesa gaitā cilvēks sāks izskatīties jaunāks par saviem gadiem, līdz visbeidzot viņa ārējais izskats kļūs nemainīgs.
Protams, ja šāds ķermenis sadursies ar automašīnu, kauli var salūzt, iegriežot ar nazi, no brūces tecēs asinis. Tas ir tādēļ, ka molekulu izkārtojums nav mainījies, tomēr šūnas ir pārstājušas dabīgi mirt, tās vairs dabiskā ceļā nenovecos, tiks pārtraukts metabolisma process. Tieši to mēs dēvējam par atrašanos ārpus Piecām stihijām. Kur gan šeit ir māņticība? To pat var izskaidrot zinātniski. Ir cilvēki, kas nespēj izskaidrot šo jautājumu, tomēr vieglprātīgi spriedelē par to. Šis izteiciens ir cēlies no reliģijas, nevis no mūsdienu cjigun, tādēļ arī parastie cilvēki uzskata to par māņticību.
Bet ko nozīmē “pārsniegt Trīs sfēras”? Iepriekš jau sacīju, ka būtiskākais faktors Gun paaugstināšanai ir nepārtraukta Sjiņsjin pilnveidošana un saplūšana ar Visuma īpašību. Tad Visuma īpašība tevi vairs neierobežos. Paaugstinoties tavam Sjiņsjin, De pārvērtīsies par Gun. Gun nepārtraukti augs, paaugstināsies, un, kad būs sasniedzis augstu līmeni, izveidosies Gun stabs. Cik augsts ir Gun stabs, tik augsts ir arī Gun līmenis. Ir tāds teiciens: “Dafa ir neizmērojams” – viss atkarīgs no tā, kā tu pilnveido savu sirdi. Tas, kādu līmeni sasniegsi, ir atkarīgs no tavas spējas paciest un pārvarēt grūtības. Ja tu jau būsi izlietojis visu savu balto matēriju, tad, paciešot grūtības, varēsi pārvērst savu melno matēriju baltajā matērijā. Ja ar to vēl nepietiek, vari uzņemties to tuvinieku un draugu grēkus, kuri nenodarbojas ar pilnveidošanos, arī tā tu vari paaugstināt savu Gun. Nepārprotami, šeit runa ir par cilvēku, kurš sasniedzis ārkārtīgi augstu pilnveidošanās līmeni. Parastam cilvēkam, kurš tikko sācis pilnveidoties, nevajadzētu domāt par to, kā uzņemties radinieku grēkus. Ar tik lielu karmu vidusmēra cilvēkam nebūs iespējams pilnveidoties. Šeit es runāju par dažādu līmeņu principiem.
Ar Trim sfērām, par kurām runā reliģijā, tiek apzīmēti deviņi Debesu līmeņi vai trīsdesmit trīs Debesu līmeņi. Citiem vārdiem sakot: Trīs sfēras veido Debesis, Zeme un Pazemes valstība, ieskaitot visas tur mītošās dzīvās būtnes. Reliģijā tiek uzskatīts, ka visas dzīvās būtnes trīsdesmit trīs Debesu līmeņu robežās atrodas sešos pārdzimšanu lokos. Seši pārdzimšanu loki nozīmē, ka šajā dzīvē tu esi cilvēks, bet nākamajā, iespējams, kļūsi par dzīvnieku. Budismā saka: “Cilvēks nedrīkst velti tērēt šajā dzīvē atvēlēto laiku. Ja nepilnveidojies tagad, kad vēl tev būs tāda iespēja?” Dzīvniekiem taču ir aizliegts pilnveidoties, arī klausīties Likumu tiem nav ļauts. Pat ja tie pilnveidosies, tad nespēs iegūt Īsteno Sasniegumu. Ja dzīvnieku Gun sasniegs augstu līmeni, Debesis tos nogalinās. Var gadīties, ka tu vairākus simtus gadu nespēj iegūt cilvēka ķermeni. Tas varbūt prasījis tūkstoš gadu, lai iegūtu cilvēka ķermeni, bet tu pat nespēj to novērtēt. Pārdzimstot par akmeni, tu nespētu no tā izkļūt desmit tūkstošus gadu, kamēr vien tas nesabirzīs un neizdēdēs, tu ārā netiksi. Iegūt cilvēka ķermeni ir tik grūti! Patiesi laimīgs ir tas, kuram izdevies saņemt Dafa. Iegūt cilvēka ķermeni ir ārkārtīgi grūti – tāds, lūk, ir princips.
Pilnveidojoties mēs saskaramies ar jautājumu par līmeņiem. Tas, kādu līmeni tu sasniegsi, ir pilnībā atkarīgs no tavas paša pilnveidošanās. Ja vēlies pārsniegt Trīs sfēras un tavs Gun stabs pilnveidošanās rezultātā būs sasniedzis ļoti augstu līmeni, vai tad tu jau nebūsi pārsniedzis Trīs sfēras? Kad dažiem cilvēkiem, sēžot meditācijā, Dvēsele atstāj ķermeni, tā var pacelties ļoti augstu. Kāds no skolniekiem rakstīja man par savu pieredzi: “Skolotāj, es pacēlos cauri daudziem Debesu līmeņiem un redzēju dažādas ainas.” Es teicu viņam, lai paceļas vēl augstāk. Viņš atbildēja: “Es nevaru, neuzdrīkstos pacelties vēl augstāk, augstāk es nespēju pacelties.” Kādēļ tā? Tādēļ, ka viņa Gun stabs bija sasniedzis tikai tādu augstumu. Viņš bija pacēlies augšup, sēžot uz sava Gun staba. Budismā to sauc par Sasnieguma statusu. Pilnveidojoties viņš bija sasniedzis šādu Sasnieguma statusu. Tomēr praktizētājam tā vēl nav Sasnieguma statusa augstākā pakāpe. Viņš nepārtraukti virzās augšup, nepārtraukti paaugstina un pilnveido sevi. Kad tavs Gun stabs izies ārpus Trīs sfēru robežām, vai tas nenozīmēs, ka tu būsi pārsniedzis Trīs sfēras? Mēs izpētījām un konstatējām, ka Trīs sfēras, par kurām tiek runāts reliģijās, tomēr atrodas mūsu deviņu planētu robežās. Citi apgalvo, ka ir vēl desmitā planēta. Es saku, ka tā nebūt nav. Es zinu, ka agrāk dažiem cjigun meistariem bija ļoti augsts Gun stabs, tas pārsniedza Piena ceļa robežas, viņi jau tālu bija pārsnieguši Trīs sfēras. Tikko es jums pastāstīju par Trīs sfēru pārsniegšanu. Faktiski tas ir jautājums par līmeņiem.
Par tieksmi iegūt
Daudzi cilvēki nāk uz mūsu nodarbību vietām ar tieksmi kaut ko iegūt. Vieni kāro iegūt pārdabiskās spējas, otri grib paklausīties teoriju, trešie cer atrisināt savas veselības problēmas, vēl citi vēlas iegūt Faluņ. Vēlmes mēdz būt visdažādākās. Kāds reiz man pat teica: “Viens no maniem ģimenes locekļiem nevarēja atnākt uz lekciju. Es samaksāšu mācību maksu, bet jūs, lūdzu, iedodiet viņam Faluņ.” Lai izveidotu šo Faluņ, bija nepieciešamas tik daudzu paaudžu pūles, tik ārkārtīgi ilgs laika posms un tik daudz gadu, ka bail pat iedomāties. Kā gan tu par dažiem desmitiem juaņu varētu nopirkt Faluņ – lietu, kas veidojusies tik ārkārtīgi senos laikos! Bet kāpēc mēs bez jebkādiem nosacījumiem varam iedot to katram no jums? Tas ir tādēļ, ka jūs vēlaties pilnveidoties. Tāda sirds nekad nav bijusi nopērkama par naudu. Tas nozīmē, ka ir atklājusies tava Budas būtība. Tāpēc tavā labā mēs to varam izdarīt.
Taču tu izrādi tieksmi iegūt. Vai tikai tādēļ esi šurp atnācis? Mans Likuma ķermenis, kas atrodas citā dimensijā, zina visu, kas tev padomā. Tā kā laika telpas jēdziens divās dimensijās ir atšķirīgs, tad, raugoties no citas dimensijas, tavu domu veidošanās process ir ļoti lēns. Mans Likuma ķermenis visu jau zina, pirms tu pat esi sācis domāt. Tādēļ tev vajag atmest visas savas aplamās domas. Budas sistēmā tiek uzskatīts, ka it visam pastāv iepriekšnolemtības saikne. Ikviens šurp ir atnācis, pateicoties iepriekšnolemtības saiknei. Ja esi to ieguvis, tātad tā bija lemts, tādēļ proti to novērtēt un neturies ne pie vienas tieksmes.
Senāk, pilnveidojoties Budas sistēmas reliģijās, tika runāts par “tukšumu” – ne par ko nedomāt, ieiet pa Tukšuma vārtiem. Dao sistēmā tika runāts par “nebūtību” proti, nekā nav, neko nevēlēties, ne pēc kā netiekties. Praktizētāji mēdz teikt: “Ir vēlme pilnveidot Gun, bet nav tieksmes iegūt Gun.” Ja tu spēsi pilnveidoties bez jebkāda nodoma, ja vien koncentrēsies uz sava Sjiņsjin pilnveidošanu, tad tu paaugstināsies līmeni pēc līmeņa un, protams, iegūsi to, kas tev jāiegūst. Ja tu nespēj no kaut kā atteikties, vai tad tā nav pieķeršanās? Šeit mēs uzreiz mācām tik augsta līmeņa Likumu, un, protams, prasības pret jūsu Sjiņsjin arī ir augstas. Tādēļ tev nevajag nākt mācīties Likumu ar tieksmi kaut ko iegūt.
Izjūtot atbildību ikviena priekšā, mēs vedam jūs pa īstenu ceļu, tādēļ izsmeļoši izskaidrosim šo Likumu. Ja kāds tiecas atvērt Debesu aci, tā pati sevi nobloķēs. Turklāt teikšu, ka visas pārdabiskās spējas, kuras tiek attīstītas, pilnveidojoties Laicīgajā Likumā, ir cilvēka fiziskā ķermeņa iedzimtās spējas. Mūsdienās tās sauc par pārdabiskām spējām. Tās spēj darboties un ietekmē parastus cilvēkus tikai šajā mūsu dimensijā. Kādēļ tad tu tiecies pēc šīm niecīgajām spējām un niecīgajām maģijām? Tu tiecies un tiecies, bet, kad sāksi pilnveidoties Pārlaicīgajā Likumā, citās dimensijās tām nebūs nekāda efekta. Kad pārsniegsi pilnveidošanos Laicīgajā Likumā, visas šīs pārdabiskās spējas tiks atmestas un iespiestas kādā ļoti dziļā dimensijā. Tās saglabāsies tikai kā ieraksts tavā pilnveidošanās ceļā, un tas arī viss.
Sasniedzot Pārlaicīgā Likuma līmeni, pilnveidošanās atkal jāsāk no jauna. Tad praktizētāja ķermenis jau būs tāds, kā nesen minēju – tas būs ķermenis, kas atradīsies ārpus Piecām stihijām. Tas būs Budas ķermenis. Vai tad šādu ķermeni nevar saukt par Budas ķermeni? Šis Budas ķermenis ir atkal no jauna jāpilnveido, tajā no jauna jāattīsta pārdabiskās spējas. Taču tagad tās vairs netiks sauktas par pārdabiskām spējām, bet gan par “Budas Likuma brīnumspējām”. Tas ir neierobežots spēks, kas darbojas visās dimensijās, tas ir patiešām ļoti varens spēks. Bet kādēļ tu dzenies pēc pārdabiskām spējām? Vai tad visi, kas dzenas pēc pārdabiskām spējām, nevēlas tās izmantot parasto cilvēku sabiedrībā un izrādīt parasto ļaužu priekšā? Kam gan citam jums tās būtu vajadzīgas? Tās ir neredzamas un netaustāmas, pat lai greznotos parasti izvēlas kaut ko skaistāku. Neapšaubāmi, ka tavā apslēptajā apziņā mīt vēlme tās pielietot. Pēc tām nedrīkst dzīties kā pēc kaut kādas parasto cilvēku prasmes. Tās ir pilnībā pārdabiskas, kaut kas tāds, ko nav atļauts izrādīt parastiem ļaudīm. Vēlme tās izrādīt jau pati par sevi ir ļoti spēcīga pieķeršanās, ļoti slikta tieksme, no kuras praktizētājam ir jāatbrīvojas. Vēl jo vairāk, ja tu vēlies tās izmantot, lai pelnītu naudu, kļūtu slavens un sasniegtu savus parasta cilvēka mērķus, tas nav atļauts. Tas nozīmētu izmantot augsta līmeņa lietas, lai traucētu un grautu parasto cilvēku sabiedrībā noteikto lietu kārtību. Šāda doma ir pat vēl sliktāka. Tādēļ ir aizliegts patvaļīgi izmantot pārdabiskās spējas.
Visbiežāk pārdabiskās spējas attīstās bērniem un vecāka gadagājuma ļaudīm, it īpaši gados vecākām sievietēm. Vecākas sievietes parasti spēj labi kontrolēt savu Sjiņsjin, un viņām ir mazāk dažādu stūrgalvīgu tieksmju. Kad viņām attīstās pārdabiskās spējas, viņas var vieglāk kontrolēt sevi un nevēlas ar tām dižoties. Kādēļ jauniem cilvēkiem ir grūti attīstīt savas pārdabiskās spējas? Tādēļ, ka viņi, it īpaši jaunekļi, joprojām vēlas pacīnīties, lai sasniegtu dažādus mērķus parastu cilvēku sabiedrībā! Tiklīdz viņiem attīstītos pārdabiskās spējas, viņi izmantotu tās savu mērķu sasniegšanai, uzskatot, ka šīs spējas paredzētas tieši viņu mērķu sasniegšanai. Tas nekādā gadījumā nevar tikt pieļauts. Tādēļ šādi cilvēki nevarēs attīstīt pārdabiskās spējas.
Pilnveidošanās nav bērnu spēle, ne arī parasto cilvēku prasme. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Tas, vai tu vēlies pilnveidoties, vai spēsi pilnveidoties, ir pilnībā atkarīgs no tā, kā tu paaugstināsi savu Sjiņsjin. Tas būtu gaužām slikti, ja pārdabisko spēju rašanās būtu atkarīga tikai no cilvēka tieksmes tās iegūt. Kopš tā brīža viņam vairs nerūpētu pilnveidošanās, viņš vispār par to vairs nedomātu. Tā kā viņa Sjiņsjin vēl arvien būtu parastu cilvēku līmenī un viņa pārdabiskās spējas būtu iegūtas, tiecoties pēc tām, šis cilvēks, iespējams, varētu pastrādāt jebkādas ļaundarības. Bankā ir daudz naudas, daļu no tās viņš varētu paņemt sev. Uz ielas ir daudz loterijas biļešu stendu, viņš varētu iegūt galveno balvu. Kādēļ šādas lietas nenotiek? Daži cjigun meistari saka: “Ja cilvēks nepievērš uzmanību De, tad, attīstoties pārdabiskajām spējām, viņš viegli var pastrādāt ko sliktu.” Es saku, ka tas ir aplams apgalvojums. Ne jau tur ir tā lieta. Ja tu nepievērs uzmanību De, ja nepilnveido Sjiņsjin, tu nekad nespēsi attīstīt savas pārdabiskās spējas. Cilvēkam ir labs Sjiņsjin, noteiktā līmenī viņš attīsta pārdabiskās spējas, taču pēc tam, nespējot sevi kontrolēt, izdara ko tādu, ko nevajadzētu darīt. Tādi gadījumi arī mēdz būt. Taču, tiklīdz viņš izdarīs ko sliktu, viņa pārdabiskās spējas kļūs vājākas vai izzudīs pavisam. Ja reiz tās tiek pazaudētas, tad ir zudušas uz visiem laikiem. Vissliktākais, ka tas veicina cilvēkos stūrgalvīgu tieksmju rašanos.
Daži cjigun meistari apgalvo, ka, apgūstot viņu praksi, trīs līdz piecu dienu laikā cilvēks iemācīsies dziedināt. Tas ir kā reklāma. Šādus cilvēkus varētu nodēvēt par cjigun tirgoņiem. Padomājiet ikviens, kā gan, būdams parasts cilvēks, tu vari izdziedināt citu cilvēku, vien izstarojot nedaudz cji? Parasta cilvēka ķermenī ir cji, un arī tavā ķermenī ir cji. Turklāt tu esi tikko sācis praktizēt, un tev tikko ir atvēries tavs bioloģiski aktīvais punkts laogun, caur kuru tu vari uzņemt un izstarot cji. Slimnieka ķermenī arī ir cji, un, kad tu centies viņu dziedināt, iespējams, saslimsi pats. Kā gan viena cilvēka cji var ietekmēt cita cilvēka cji? Cji vispār nespēj dziedināt. Turklāt, kad tu dziedini pacientu, tad izveido ar viņu kopīgu lauku, caur kuru visa šā slimnieka patogēnā cji pāriet uz tavu ķermeni. Tādēļ tevī būs tikpat daudz patogēnās cji, cik tavam pacientam. Lai gan slimības sakne atrodas pacienta ķermenī, arī tu vari saslimt, ja uzņemsi pārāk daudz viņa patogēnās cji. Tiklīdz tu sajutīsi, ka spēj dziedināt, tā sāksi pieņemt slimniekus, nevienam neatsakot. Tādējādi tev radīsies pieķeršanās. Tu būsi tik priecīgs, ka spēj dziedināt citus! Bet kā tas nākas, ka tu spēj dziedināt? Tev pat prātā nenāk, ka viltus cjigun meistaru ķermeņi ir dzīvnieku vai nešķīsto garu apsēsti, kuri, lai tu viņiem noticētu, iedos tev kādu mazumiņu savas informācijas. Tā pazudīs, tiklīdz tu būsi izdziedinājis trīs, piecus, astoņus vai desmit pacientus. Tādā veidā tu būsi iztērējis visu enerģiju, un turpmāk tās tev vairs nebūs. Tev pašam nav Gun, no kurienes gan tu varētu to iegūt? Mūsu cjigun meistari ir pilnveidojušies desmitiem gadu. Agrāk veiksmīgi sasniegt Dao būtību bija ļoti grūti. Ja cilvēks tā vietā, lai sekotu īstenai mācībai, izvēlas sānceļus un laicīgas taciņas, tad pilnveidoties ir ļoti grūti.
Kā redzi, daži lieli cjigun meistari, kas kļuvuši plaši pazīstami, desmitiem pilnveidošanās gadu laikā ir attīstījuši vien nelielu Gun. Tu vēl neesi pilnveidojies, kā gan tūlīt pēc cjigun kursu apmeklēšanas vari iegūt Gun? Kā tas iespējams? No tā brīža tev izveidosies pieķeršanās un tu uztrauksies, ja nevarēsi kādu izdziedināt. Lai saglabātu savu reputāciju, dziedināšanas laikā daži pat domā: “Ļaujiet man saslimt ar šo slimību, lai tikai pacients varētu no tās atbrīvoties.” Šī doma nav radusies no žēlsirdības, bet gan tādēļ, ka pilnībā nav atmesta tieksme pēc slavas un pašlabuma. Kā gan šādā gadījumā varētu rasties žēlsirdība? Cilvēkam ir bail zaudēt reputāciju, tādēļ viņš ir gatavs saslimt pats, nevis to zaudēt. Cik gan spēcīga tieksme pēc slavas! Tiklīdz izveidosies šāda vēlēšanās, slimība vienā mirklī pāries uz viņa ķermeni – tā patiešām notiks. Atgriežoties mājās, viņš saslims. Pacients būs izdziedināts, bet viņš, atgriežoties mājās pēc pacienta apmeklējuma, jutīsies nelāgi. Viņš domā, ka ir izdziedinājis kādu. Kad citi sauc viņu par cjigun meistaru, viņš ir priecīgs un ļoti apmierināts ar sevi. Vai tad tā nav pieķeršanās? Kad viņš piedzīvo neveiksmi, tad jūtas nomākts. Vai šeit neizpaužas tieksme pēc slavas un pašlabuma? Turklāt patogēnā cji no visiem viņa pacientiem nonāks viņa paša ķermenī. Viltus cjigun meistari, iespējams, ir viņam mācījuši, kā atbrīvoties no tās, bet es saku, ka viņš nebūt nevar no tās atbrīvoties, pat ne mazākajā mērā, jo viņš pat nespēj atšķirt labu cji no slikta. Ar laiku visa viņa ķermeņa iekšiene kļūs melna. Un tā arī ir karma.
Kad tu patiešām sāksi pilnveidoties, tas būs smags pārbaudījums. Ko tu ar to iesāksi? Cik gan daudz grūtību tev nāksies pārciest, lai pārveidotu karmu par balto matēriju? Tas ir ļoti grūti. Bieži ar šo problēmu saskaras cilvēki ar labu iedzimto pamatu. Daži cilvēki nemitīgi tiecas iegūt spēju dziedināt citus. Ieraugot, ka tavā prātā ir šāda vēlme, uzradīsies kāds dzīvnieks, lai apsēstu tavu ķermeni. Tas ir nešķīstais gars! Vai vēlies dziedināt cilvēkus? Viņš palīdzēs tev to izdarīt. Bet viņš to nedarīs bez nolūka. Ja nezaudēsi, tad neiegūsi. Tas patiešām ir bīstami. Kā gan tu turpmāk pilnveidosi sevi, ja pats būsi ieaicinājis to savā ķermenī? Ar to arī viss beigsies.
Daži cilvēki, kuriem ir labs iedzimtais pamats, iemaina to pret citu cilvēku karmu. Slimniekam, kurš pie tevis ieradies, ir liela karma. Ja izdziedināsi kādu, kuram ir smaga slimība, tad pēc atgriešanās mājās jutīsies ļoti slikti. Daudzi, kas agrāk dziedināja cilvēkus, to ir pieredzējuši – pacients izveseļojās, bet viņam pašam, aizejot mājās, nācās ciest no smagas slimības. Laikam ritot, uz tevi tiek pārnests arvien vairāk karmas. Tu atdod citiem savu De apmaiņā pret viņu karmu. Ja nezaudēsi, tad neiegūsi. Lai gan tas, ko tu iegūsti, ir slimība, tev būs jāatdod savs De apmaiņā pret karmu. Šajā Visumā eksistē tāds princips – ja vien tu pats kaut ko vēlies, neviens tevi no tā neatturēs, un nevar teikt, ka tu esi labs. Tādēļ Visumā pastāv noteikta kārtība – tas, kuram ir daudz karmas, tas arī ir slikts cilvēks. Tu atdod savu iedzimto pamatu apmaiņā pret cita cilvēka karmu. Kā ar tādu karmas daudzumu tu varēsi pilnveidoties? Viss tavs iedzimtais pamats tiks pilnībā sabojāts. Vai tas nav briesmīgi? Tas cilvēks ir izveseļojies un jūtas lieliski, bet tu guli mājās un mokies. Ja tu izdziedinātu pāris vēža slimnieku, tev nāktos nomirt viņu vietā. Vai tad tas nav bīstami? Lūk, tā tas ir. Bet daudzi cilvēki nezina šo patiesību.
Daži viltus cjigun meistari ir plaši pazīstami, taču popularitāte pati par sevi vēl nenozīmē, ka viņi ir zinoši. Ko gan var zināt parasts cilvēks? Viņš tikai atkārto citu cilvēku viedokli un akli tic tam. Tas, ko dara viltus cjigun meistari, kaitē ne tikai citiem, bet arī viņiem pašiem. Viena vai divu gadu laikā jūs redzēsiet, kas ar viņiem notiks. Nedrīkst tādā veidā graut pilnveidošanos. Pilnveidošanās var izdziedināt, tomēr tas nav pilnveidošanās mērķis. Pilnveidošanās ir kas pārdabisks, tā nav vienkārša parastu cilvēku prasme. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka tu patvaļīgi to grautu. Šobrīd daži cjigun meistari rada haosu, izmantojot cjigun kā līdzekli, lai gūtu bagātību un slavu. Lai paplašinātu savu ietekmes sfēru, viņi veido dažādus kaitīgus grupējumus, un viņu skaits daudzkārt pārsniedz īstenu cjigun meistaru skaitu. Parastie cilvēki tā runā un tā rīkojas, un tu tā vienkārši viņiem tici? Tu uzskati, ka cjigun ir jābūt tieši tādam. Tas nav pareizi. Tas, ko es jums saku, – tie ir īstenie principi.
Parastie ļaudis, veidojot dažādas attiecības sabiedrībā, personīgo interešu vadīti, rīkojas slikti, tādējādi paliekot parādā citiem. Viņiem būs jānes par to atbildība un jānomaksā parādi. Pieņemsim, ka tu vienkārši ej un dziedini slimniekus. Vai drīkst pieļaut, ka tu tos patiešām izdziedini? Budas ir it visur. Ja jau viņu ir tik daudz, tad kādēļ viņi to nedara? Cik tas būtu brīnišķīgi, ja Budas padarītu visus cilvēkus veselus un stiprus! Kādēļ tad viņi to nedara? Cilvēkam pašam ir jāmaksā par savu karmu, un neviens neuzdrošinās pārkāpt šo likumu. Dažkārt pilnveidošanās gaitā praktizētājs, žēlsirdības vadīts, var palīdzēt kādam citam cilvēkam, tomēr tas tikai atliek slimību uz vēlāku laiku. Ja necietīsi tagad, nāksies ciest vēlāk. Vai arī tava liksta izpaudīsies citādāk – tu nesaslimsi, bet pazaudēsi naudu vai arī piedzīvosi kādu citu nelaimi. Tā tas var būt. Lai tevi patiešām izdziedinātu, ir uzreiz jālikvidē tava karma. Taču mēs to varam darīt vienīgi praktizētāja, nevis parasta cilvēka labā. Šeit es nerunāju tikai par mūsu skolas principiem vien. Tas attiecas uz visa mūsu Visuma principiem kopumā. Es runāju par reālo situāciju pilnveidošanās aprindās.
Mēs šeit nemācām tevi dziedināt cilvēkus. Mēs vedam tevi pa diženu ceļu, pa īstenu ceļu, un mēs vedam tevi augšup. Tādēļ savās lekcijās es vienmēr atkārtoju, ka Faluņ Dafa sekotājiem nav ļauts dziedināt. Ja tu nodarbojies ar dziedināšanu, tad vairs neesi Faluņ Dafa praktizētājs. Tā kā mēs vedam tevi pa īstenu ceļu, tad Laicīgā Likuma pilnveidošanās procesa gaitā mēs visu laiku attīrām tavu ķermeni, atkal un atkal attīrām tavu ķermeni, līdz tas būs pilnībā pārveidojies augstas enerģijas matērijā. Kā gan tu varēsi pilnveidoties, ja turpināsi uzņemt savā ķermenī šīs tumšās lietas? Tā taču ir karma! Tu vispār vairs nespēsi pilnveidoties. Tu nespēsi izturēt tik lielu karmas pārveidošanas slodzi. Ja ciešanu būs pārāk daudz, tās padarīs tavu pilnveidošanos neiespējamu. Tāds ir šis iemesls. Es izklāstu jums šo Dafa, bet jūs, iespējams, vēl neapzināties, ko es mācu. Ja jau šis Dafa var tikt jums izklāstīts, tad ir arī veidi, kā to aizsargāt. Ja tu patiešām dziedināsi citus, mans Likuma ķermenis paņems atpakaļ visu, kas tika ielikts tavā ķermenī, lai tu varētu pilnveidoties. Nedrīkst pieļaut, ka tu, tiecoties pēc slavas un pašlabuma, patvaļīgi sabojā tik vērtīgas lietas. Ja tu nerīkojies saskaņā ar Likuma prasībām, tad neesi Faluņ Dafa praktizētājs. Ja vēlies būt parasts cilvēks, tavs ķermenis tiks atgriezts parasta cilvēka līmenī, un tavas sliktās lietas tiks atgrieztas tev atpakaļ.
Pēc vakardienas lekcijas daudzi no jums juta, ka viss ķermenis ir kļuvis vieglāks. Tomēr dažiem cilvēkiem, kuriem ir smagas veselības problēmas, jau vakardien pašsajūta pasliktinājās. Pēc tam, kad es vakar jūs attīrīju no sliktā, lielākā daļa no jums visā ķermenī sajuta vieglumu un komfortu. Tomēr mūsu Visumā pastāv princips – ja nezaudēsi, tad neiegūsi. Es nevaru noņemt visu tavu karmu, jo nav pieļaujams, ka tev nebūtu vispār nekādu ciešanu. Citiem vārdiem sakot, mēs esam likvidējuši tavu veselības problēmu pamatcēloņus, tavas sliktās pašsajūtas pamatcēloņus, taču vēl ir palicis slimības lauks. Cilvēks, kura Debesu acs ir atvērta ļoti zemā līmenī, var ieraudzīt ķermenī melnus patogēnās cji sabiezējumus, un tā arī ir koncentrēta, liela blīvuma melnās cji masa. Kad tā sāk izklīst, tad var piepildīt visu tavu ķermeni.
Sākot no šodienas, daži no jums visā ķermenī sajutīs drebuļus, it kā būtu smagi saaukstējušies, iespējams, sāpēs arī kauli. Lielākā daļa no jums sajutīs diskomfortu dažādās ķermeņa vietās, teiksim, var sāpēt kājas, var reibt galva. Tu biji domājis, ka neveselo vietu tavā ķermenī jau izdziedinājuši cjigun vingrojumi vai cjigun meistars, bet tagad tev atkal nākas no tās ciest. Tas tādēļ, ka šis cjigun meistars nebija izdziedinājis tevi no šīs kaites – viņš tikai atlika to uz vēlāku laiku, tā vēl arvien atrodas turpat. Ja tā neliek par sevi manīt šobrīd, tad izpaudīsies nākotnē. Mums tā ir jāizrauj ar saknēm, pilnībā jāiznīcina. Tādējādi tev var rasties sajūta, ka slimība ir no jauna atgriezusies, taču faktiski pamatos tiek likvidēta tava karma. Tādēļ būs reakcija, dažiem cilvēkiem būs daļēja reakcija. Tā izpaudīsies dažādās ķermeņa daļās, un radīsies visāda veida diskomforts. Tas viss ir normāli. Bet saku jums visiem, lai arī cik slikti jūs justos, turpiniet apmeklēt lekcijas. Tiklīdz jūs ienāksiet zālē, visi slimību simptomi pazudīs un šeit jums nekādas briesmas nedraudēs. Atkārtošu vēlreiz, lai cik grūti tev būtu paciest “slimību”, es ceru, ka turpināsi apmeklēt lekcijas, jo iegūt Likumu ir grūti. Kad tu jūties ļoti slikti, tas nozīmē, ka šī matērija sasniedz savu galējo robežu un pārvērtīsies savā pretstatā. Viss tavs ķermenis tiks attīrīts, tas pilnībā ir jāattīra. Slimības cēlonis jau ir novērsts. Tas, kas atlicis, ir vien šis mazumiņš melnās cji, kas pati nāk laukā, šādi sagādājot tev zināmas nepatikšanas un ciešanas. Nav pieļaujams, ka tev vispār nenāktos ciest.
Parasto cilvēku sabiedrībā ļaudis slavas un pašlabuma dēļ vērpj intrigas cits pret citu. Tu nevari mierīgi gulēt, tu esi zaudējis apetīti un sabojājis veselību. Apskatot tavu ķermeni citā dimensijā, redzams, ka visi kauli ir melni. Mēs vienā paņēmienā attīrīsim tādu ķermeni, un nav iespējams, ka tev nebūtu nekādas reakcijas. Tādēļ tev būs reakcija. Dažiem no jums var būt vemšana vai caureja. Iepriekš daudzi skolnieki no dažādām vietām rakstīja man savās vēstulēs tā: “Skolotāj, mājupceļā no jūsu lekcijas es visu laiku meklēju tualeti.” Tas tādēļ, ka visi tavi iekšējie orgāni ir jāattīra. Mēdz būt, ka kāds aizmieg un pamostas tikai manas lekcijas beigās. Kādēļ tā? Tādēļ, ka slimība ir iemitinājusies viņa galvā un to nepieciešams likvidēt. Atrodoties pie pilnas apziņas, viņš nespētu to izturēt, tādēļ nepieciešams viņu ievest anestēzijas jeb bezsamaņas stāvoklī. Taču dažiem nav problēmu ar dzirdi, un, lai gan viņi cieši guļ, nepalaiž garām nevienu manu vārdu. Pēc tam viņi kļūst mundri un nejutīs miegainību pat tad, ja divas dienas pavadīs bez gulēšanas. Šie stāvokļi var būt dažādi, to visu ir nepieciešams noregulēt, un viss tavs ķermenis ir pilnībā jāattīra.
Ja esi īstens Faluņ Dafa praktizētājs, ja spēj atmest savas pieķeršanās, tad no šā brīža tev sāksies reakcija. Taču ir cilvēki, kas tikai vārdos apgalvo, ka ir atbrīvojušies no ikvienas savas pieķeršanās, taču īstenībā nav spējuši to izdarīt un nepavisam nav tās atmetuši. Viņu ķermeņus būs ļoti grūti attīrīt. Ir arī tādi cilvēki, kuri tikai lekciju beigās sāk saprast manis teiktā jēgu. Viņi atmet savas pieķeršanās, un viņu ķermeņi sāk attīrīties. Kad citi savā ķermenī jau ir sajutuši vieglumu, šiem ļaudīm vēl tikai sākas izdziedināšanas process un viņi sāk izjust diskomfortu. Ikvienos kursos ir cilvēki, kuriem ir vājāka izpratnes spēja un kuri atpaliek no pārējiem. Tādēļ, lai kas ar jums arī notiktu, tas viss ir normāli. Arī citās vietās, kur lasīju lekcijas, parādījās tāda situācija. Daži jutās ļoti slikti un necēlās no savām sēdvietām, gaidot, ka es nokāpšu no skatuves, lai viņus dziedinātu. Es to nedarīšu. Ja tu nevari izturēt pat šo pārbaudījumu, kā gan tu vēlāk pilnveidosies, kad tev nāksies sastapties ar daudzām lielām grūtībām? Vai tad tu nevari pārvarēt tik niecīgu likstu? Protams, ka vari. Tādēļ vairs nelūdziet man, lai jūs dziedinu. Es nedziedinu un nevēlos dzirdēt, ka tiek pieminēts vārds “slimība”.
Izglābt cilvēku ir ļoti grūti. Katros kursos ir ap 5 līdz 10% cilvēku, kas netiek līdzi pārējiem. Ne katrs var sasniegt Dao. Pat ja tu spēj turpināt pilnveidošanos, vēl joprojām ir grūti pateikt, vai tev izdosies gūt sekmes un cik nelokāma ir tava apņēmība pilnveidoties. Ne katrs var kļūt par Budu. Tie, kuri īsteni pilnveidojas saskaņā ar Dafa, lasot šo grāmatu, pieredzēs tos pašus stāvokļus un tāpat iegūs visu, kas viņiem ir jāiegūst.
