Vispirms ļaujiet man izmantot šo iespēju un novēlēt visiem laimīgu ķīniešu Jauno gadu!

Tā kā ir jaunais gads, man vajadzēja pateikt dažus svētku apsveikumus, kurus visiem patīk dzirdēt, bet briesmas, kuras redzu, arvien vairāk tuvojas cilvēcei. Tāpēc Dievi un Budas lūdza mani pateikt visām dzīvajām būtnēm pasaulē dažus vārdus, kurus Dievi vēlas sacīt. Katrs vārds atklāj debesu noslēpumus, un tas tiek darīts, lai cilvēki uzzinātu patiesību un viņiem tiktu dota vēl viena iespēja tikt glābtiem.

Kāpēc pastāv cilvēce? No izveidošanās brīža līdz beigu laikiem Visums iziet cauri ilgam procesam, kas sastāv no četriem posmiem: izveidošanās, eksistence, sabrukums un iznīcība. Tiklīdz Visums sasniegs beigu laikus “iznīcības” procesa beigās, viss Debesu ķermenī, ieskaitot Visumu, kurā mēs dzīvojam, vienā mirklī sairs un zudīs nebūtībā! Visas dzīves tiks pilnībā iznīcinātas!

Kad cilvēks nomirst, novecošanās rezultātā ir sabojājies tikai virspusējais fiziskais ķermenis, bet sākotnējā dvēsele (īstenais “es” nemirst) atkal pārdzimst nākamajā dzīvē. Visums izveidojas, eksistē, sabrūk un iznīkst, un cilvēki piedzimst, noveco, slimo un mirst – tādas ir Visuma likumsakarības. Arī Dievi iet cauri šim procesam, tikai viņiem tas aizņem ļoti ilgu laiku; lielākie Dievi iet cauri vēl ilgākam procesam. Viņu piedzimšanā un nāvē nav sāpju, un viņi visu šo procesu apzinās; tas ir tāpat kā uzvilkt citu apģērbu. Citiem vārdiem sakot, parastās situācijās būtnes nemirst. Ja Visums un Debesu ķermenis sabruks pēdējā izveidošanās, eksistences, sabrukuma un iznīcības stadijā, būtnes vairs nepārdzims, un visas dzīvības un matērija pārstās eksistēt, visam pārvēršoties putekļos un atgriežoties tukšumā. Šobrīd cilvēku pasaule piedzīvo pēdējo “iznīcības” posmu izveidošanās, eksistences, sabrukuma un iznīcības procesā. Beigu laikos viss kļūs slikts, tāpēc iestāsies iznīcība, un tas ir iemesls, kāpēc cilvēku sabiedrībā valda tāds haoss. Cilvēkiem nav labestīgu domu, viņi ir seksuāli izlaidīgi un ar psihiskām novirzēm, plaši izplatās narkomānija un neticība Dievam – masveidā parādās haotiskas parādības. Debesu ķermeņa beigu laikos tas ir neizbēgami – šis laiks ir pienācis!

Radītājs augstu vērtē dievus un daudzās labsirdīgās un lieliskās dzīves, kā arī Debesu ķermenī esošās brīnišķīgās radības, tāpēc agrīnajā “sabrukuma” posmā aizveda dažus Dievus uz pašu ārējo Debesu ķermeņa slāni (parasti to sauc par “ārpus Fa valstības”), kur nebija Dievu, un radīja Zemi. Zeme nevar pastāvēt pati par sevi, noteikti ir jābūt izveidotai atbilstošai Debesu ķermeņa struktūrai ar dzīvību un bioloģisko formu cirkulācijas sistēmu. Šim nolūkam Radītājs ārpus Zemes izveidoja plašu telpu, kuru Dievi sauc par Trim sfērām. Pirms beigu laikos sākas glābšana, neviens no Dieviem, neatkarīgi no tā, cik augsts ir viņa līmenis, nevar ieiet vai iziet no Trīs sfērām pēc savas gribas bez Radītāja piekrišanas. Trīs sfēru ietvaros ir trīs lielas valstības. “Vēlmju valstība” aptver visas būtnes uz Zemes, ieskaitot cilvēkus; otrā valstība aiz vēlmju valstības ir “formas valstība”; nākamais slānis ir trešā valstība, ko sauc par “bezformas valstību”. Katra valstība ir augstāka un brīnišķīgāka par iepriekšējo, taču neviena no tām nav salīdzināma ar debesu valstībām Fa valstībā un augstāk par Fa valstību. Debesis, par kurām parasti runā cilvēki, ir Debesis, kas atrodas Trīs sfēru bezformas un formas valstībās. Tā kā katrā valstībā ir desmit debesu līmeņi, Trīs sfērās kopā ir trīsdesmit trīs debesu līmeņi, ieskaitot pašas Trīs sfēras. Cilvēki atrodas vēlmju valstībā, un tas ir zemākais līmenis, kurā vide ir visnelabvēlīgākā. Cilvēka dzīve ir rūgta un īsa; visbriesmīgākais ir tas, ka cilvēku pasaulē nav taisnu principu; cilvēku principi Visumā ir otrādi apgriezti (izņemot Fa principus, ko Dievi mācīja cilvēkiem). Piemēram, uzvarētāji kļūst par karaļiem, varu iegūst karos, stiprie ir varoņi utt. Dievišķā acīs neviens no šiem principiem nav taisns, jo vara tiek iegūta, nogalinot un laupot. Visums un Dievi tā nerīkojas, bet cilvēku pasaulē tas ir nepieciešams un pieņemams, jo tie ir principi cilvēku pasaulē, kas ir “pretēji principi” salīdzinājumā ar principiem Visumā. Tāpēc, ja ir vēlme atgriezties Debesīs, nepieciešams “pilnveidoties” saskaņā ar taisniem principiem. Daži cilvēki dzīvo nedaudz labāk nekā citi, un jūtas diezgan labi. Tas ir tāpēc, ka cilvēki salīdzina sevi ar citiem cilvēkiem šajā pasaulē, lai gan viņi visi dzīvo Visuma atkritumu kaudzē. Trīs sfēras ir veidotas Debesu ķermeņa Visuma pašā ārējā slānī, un sastāv no viszemākajām, rupjākajām un netīrākajām daļiņām, piemēram, molekulām un atomiem. Dievu acīs tā ir vieta, kur Visumā tiek izmesti atkritumi. Tāpēc Dievi uzskata šā slāņa daļiņas – molekulas par mālu, un tā ir zemākā vieta. Tā ir reliģiskā izteiciena “Dievs radīja cilvēkus no māliem” sākotnējā nozīme. Patiesībā matērija no šī slāņa, kas veidots no molekulām, tika izmantota cilvēku radīšanai.

Pēc Radītāja norādījuma Dievi radīja cilvēkus. Dažādi Dievi pēc savas līdzības radīja cilvēkus ar atšķirīgu izskatu, tāpēc ir baltās rases cilvēki, dzeltenās rases cilvēki, melnās rases cilvēki un tamlīdzīgi. Viņu vienīgā atšķirība ir ārējā veidolā, iekšējo dzīvību ir devis Radītājs. Tāpēc viņiem ir kopīgas vērtības. Radītājs lūdza Dievus radīt cilvēkus, lai beigu laikos tos izmantotu visu Debesjuma būtņu, tostarp Dievu, glābšanai.

Tad kādēļ gan Radītājs lika dažādiem Dieviem radīt cilvēkus tik zemā un sliktā vidē? Tā kā tas ir viszemākais līmenis Visumā, tajā ir visvairāk ciešanu. Tikai ciešanās ir iespējams praktizēt pilnveidošanos, tikai ciešanās ir iespējams dzēst grēku karmu. Ja ciešanu laikā cilvēks joprojām spēj saglabāt savu labsirdību, vēl izjūt pateicību un ir labs cilvēks, viņš paaugstina sevi. Turklāt glābšana ir augšupejošs process – tai jāsākas no pašas zemākās vietas. Dzīve šeit ir ciešanu pilna; starp cilvēkiem veidojas interešu konflikti, dabiskās vides apstākļi ir skarbi, lai izdzīvotu, cilvēkiem ir smagi jāstrādā gan fiziski, gan garīgi, un tā tālāk, un tā tālāk. Tas viss sniedz dzīvēm iespēju paaugstināt sevi un dzēst karmu. Ciešanas var dzēst grēku karmu – tas noteikti ir tā. Ja ciešanu un konfliktu laikā cilvēki joprojām spēs saglabāt savu labsirdību, viņi uzkrās nopelnus un tikumu, un viņu dzīve tiks paaugstināta.

Sasniedzot mūsdienas, kad Radītājs vēlējās izmantot cilvēka ķermeni, lai glābtu Visuma dzīvās būtnes, lielāko daļu sākotnējo dzīvību cilvēku ķermeņos aizstāja “dievi”, kas pārdzima kā cilvēki. Tā kā, pārciešot grūtības, cilvēku ķermeņi var dzēst grēku karmu, un tajā pašā laikā, atrodoties vidē, kurā nav taisnu principu, spēj stingri turēties pie Dievu mācītajiem taisnajiem principiem, turklāt saglabāt savu labsirdību, – tad dzīve var paaugstināties. Ir pienākuši beigu laiki, Debesu vārti Trīs sfērās ir atvērušies, un Radītājs jau izvēlas šādus cilvēkus glābšanai.

Izveidošanās, eksistences un sabrukuma procesā viss Debesu ķermeņa Visumā ir kļuvis netīrs un vairs nav tik labs, kā toreiz, kad tas tika radīts, tāpēc viss virzās uz “iznīcību”. Tas nozīmē, ka Debesu ķermenī viss ir bojāts, un neviena būtne nav tik laba, kāda tā bija sākumā. Visas būtnes vairs nav tīras, visām ir grēku karma, tāpēc tās sagaida iznīcība. Reliģijā šādu grēku sauc par “iedzimto grēku”. Lai glābtu Debesjumu, Radītājs lūdza daudzus Dievus un [Debesu] Valdniekus nolaisties lejā pasaulē un kļūt par cilvēkiem, ciest, paaugstināt sevi, dzēst grēkus un no jauna veidot sevi šajā vidē, lai pēc tam varētu atgriezties Debesu paradīzē. (Jo vienlaikus ar būtņu glābšanu Radītājs atjauno arī Visumu.) Jaunais Debesjums ir absolūti tīrs un brīnišķīgs. Ja cilvēks šajā skarbajā vidē spēj saglabāt labestīgas domas, stingri pieturēties pie tradicionālajiem priekšstatiem, saskaroties ar mūsdienu priekšstatu uzbrukumiem, un joprojām spēj saglabāt ticību dievišķajam, neraugoties uz ateisma un evolūcijas doktrīnu uzbrukumu, tad šāds cilvēks sasniegs mērķi – tiks glābts un atgriezīsies Debesu valstībā. Visas haotiskās parādības ir Dievu galīgie plāni, lai pārbaudītu, vai būtnes var tikt izglābtas. Tajā pašā laikā ciešanas var arī dzēst grēku karmu – viss tiek darīts, lai glābtu cilvēkus atpakaļ Debesu paradīzēs.

Tas nozīmē, ka cilvēki dzīvo šajā pasaulē ne jau tamdēļ, lai gūtu kaut kādus panākumus sabiedrībā. Cilvēki dzīvē cīnās, visiem spēkiem virzās uz priekšu un cīnās par lietām ar visiem iespējamiem līdzekļiem, un tas viņus tikai aizvien vairāk samaitā. [Dzīves] nolaidās lejā pasaulē un kļuva par cilvēkiem, lai dzēstu grēku karmu un labi pilnveidotu sevi. Cilvēki nāca pasaulē, lai tiktu glābti, un kļuva par cilvēkiem, lai gaidītu, kad Radītājs viņus glābs atpakaļ uz Debesu valstībām. Gaidot viņi dzīvi pēc dzīves ir uzkrājuši nopelnus un tikumu, un tas ir pārdzimšanas mērķis. Haotiskā pasaule ir domāta, lai visas būtnes [sasniegtu panākumus un] realizētu sevi. Tomēr, nonākuši grūtībās, daži cilvēki meklēja Dievu palīdzību, bet, nesaņēmuši to, ko bija lūguši, viņi sāka ienīst Dievus. Rezultātā viņi nostājās pret Dieviem, un daži pat aizgāja pa dēmonisku ceļu un radīja jaunu grēku karmu. Šādiem cilvēkiem ir ātri jāatgriežas atpakaļ, jālūdz Dievu piedošana un jānožēlo [grēkus], ja vien viņi vēlas, lai viņus glābj. Patiesībā viss cilvēka dzīvē, neatkarīgi no tā, vai tas ir pelnīts vai nav pelnīts, ir karmisko seku rezultāts labajām un sliktajām lietām, ko cilvēks ir darījis iepriekšējā dzīvē. Iepriekšējā dzīvē uzkrātās svētības un tikuma daudzums nosaka, cik daudz laimes būs šajā vai nākamajā dzīvē. Ja svētības un tikuma ir vairāk, nākamajā dzīvē to var apmainīt pret augstiem amatiem un labām algām vai dažāda veida bagātību un laimīgu likteni, tostarp pret ģimenes labklājību un pat to, kā klājas bērniem. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vieni ir bagāti, citi ir nabadzīgi, vieni ieņem augstus amatus, bet citiem nav jumta virs galvas. Tas atšķiras no ļaunās komunistiskās partijas propagandētās dēmoniskās retorikas par vispārēju vienlīdzību. Visums ir taisnīgs. Par labiem darbiem būtnes tiek apbalvotas ar laimi, bet par nekrietniem darbiem tām būs jāatlīdzina, ja ne šajā, tad nākamajā dzīvē. Tas ir absolūts Visuma Likuma princips! Debesis, Zeme, Dievi un Radītājs ir žēlsirdīgi pret visām dzīvajām būtnēm. Debesis, Zemi, cilvēkus un Dievus ir radījis Radītājs, un pavisam noteikti nevar būt tā, ka Viņš pret vienām būtnēm izturas labi, un pret citām – slikti. Cēloņsakarību izraisītā karmiskā atmaksa – tas ir galvenais iemesls, kāpēc daži cilvēki dzīvo laimīgi, bet citi ne.

Ieguvumu un zaudējumu izpausmes realitātē izskatās kā parastas parādības sabiedrībā, taču būtībā pati dzīve ir radījusi priekšnosacījumus un sekas. Tomēr tas, vai cilvēkam kaut kas ir vai nav, vai viņš kaut ko iegūst vai zaudē, cilvēku sabiedrībā izpaužas saskaņā ar apstākļiem cilvēku sabiedrībā. Tāpēc, dzīvojot šajā pasaulē, neatkarīgi no tā, vai esi nabadzīgs vai bagāts, tev vajag darīt labus darbus, nedarīt ļaunu, saglabāt savu labsirdību, cienīt Debesis un Dievus un ar prieku palīdzēt citiem. Šādā veidā jūs uzkrāsiet svētību un tikumu, un nākamajā dzīvē tiksiet atalgoti ar laimi. Agrāk Ķīnā vecākā paaudze mēdza teikt, ka nevajag sūdzēties, ja šajā dzīvē nedaudz ciešat, un ka jādara vairāk labu darbu un jāuzkrāj vairāk tikuma, lai nākamajā dzīvē viss būtu labi. Citiem vārdiem sakot, ja savā iepriekšējā dzīvē tu neesi darījis labus darbus un neesi uzkrājis svētību un tikumu, tad nav nekādas jēgas, ja tu lūdz Dieva palīdzību. Visumam ir savi likuma principi, un arī Dieviem tie ir jāievēro. Ja Dievi izdarīs to, ko viņiem nevajadzētu darīt, arī viņi tiks sodīti. Tas nav tik vienkārši, kā domā cilvēki. Vai Dievam jādod tev visu to, ko tu vēlies? Nosacījums ir tāds, ka iepriekšējā dzīvē tev ir jābūt uzkrātai svētībai un tikumam, lai apmainītu savu svētību un tikumu pret vēlamajām lietām! To nosaka Visuma Likuma principi. Taču, runājot pēc būtības, tas nav galvenais svētības un tikuma uzkrāšanas mērķis. Cilvēkam zemes dzīvē ir jāuzkrāj vairāk svētības un tikuma, lai to izmantotu, bruģējot savu ceļu atpakaļ uz Debesīm, un tikai tas ir pats svarīgākais; tas nav domāts apmaiņai pret īslaicīgu likteņa labvēlību vienā cilvēka dzīvē!

Skolotājs Li Hundži
Žeņjiņa (Melnā tīģera) gada 12. mēneša 29. dienā
2023. gada 20. janvārī