Kad tiek pieminēts Buda, daudzi cilvēki uzreiz domā par budismu. Patiesībā budisms ir tikai viena no Budas Likuma izpausmes formām cilvēku pasaulē. Taču Budas Likumam pasaulē ir vēl arī citas izpausmes formas, citiem vārdiem sakot, budisms nevar pārstāvēt Budas Likumu visā tā pilnībā.
Runājot par budismu, ne visu tajā ir sludinājis Buda Šakjamuni. Pasaulē pastāv arī citas budisma mācības, kurās Buda Šakjamuni netiek uzskatīts par dibinātāju, un dažas no tām pat vispār nav nekādi saistītas ar Budu Šakjamuni. Piemēram, Dzeltenā mācība Tibetas budismā. Viņu pielūgsmes objekts ir Diženās Saules Tathagata. Turklāt viņi uzskata Budu Šakjamuni par Diženās Saules Tathagatas Budas Likuma ķermeni. Turklāt Tibetā izplatītā budisma Baltās mācības pielūgsmes objekts ir Milarepa, un šai mācībai nav nekādas saistības ar Budu Šakjamuni, un tajā nerunā par Šakjamuni budisma lietām. Savulaik tās piekritēji pat nezināja Budas Šakjamuni vārdu, viņi vispār nezināja, kas ir Buda Šakjamuni. Citās budisma mācībās, kas izplatītas Tibetā, arī ir atšķirīga sapratne par Šakjamuni. Hīnajāna budisms vienmēr ir uzskatījis sevi par īstenu Budas Šakjamuni budismu, tāpēc, ka tas patiešām ir mantojis Budas Šakjamuni laika pilnveidošanās formu, saglabājis sākotnējos priekšrakstus un apģērbu, un turklāt tajā pielūdz tikai Budu Šakjamuni. Turklāt Ķīnas haņu rajonu budisms bija pārveidots, pirms tas ieviesās Ķīnā. Tā pilnveidošanās forma arī kļuva pilnībā atšķirīga. Tajā pielūdz daudzus Budas, ne tikai vienīgi Budu Šakjamuni. Arī priekšrakstu ir kļuvis divreiz vairāk, turklāt tam tika pievienoti senie reliģiskie rituāli, kas tautā bija izplatīti haņu reģionā. Reliģisko ceremoniju laikā tika izmantoti tādi ķīniešu mūzikas instrumenti kā “mujui”, zvani, gongi un bungas, arī apģērbs tika nomainīts ar tērpiem, kādos ģērbās senie ķīnieši. Tas tika pārdēvēts par Mahājāna budismu, un tas būtiski atšķiras no sākotnējā Budas Šakjamuni budisma. Tāpēc Hīnajāna budisms tolaik neatzina Mahājāna budismu par Šakjamuni budismu.
Tikko kā es budisma kontekstā pastāstīju par saistību starp Budas Likumu un budisma reliģiju. Tagad parunāsim par šo jautājumu vēsturiskā skatījumā. Rietumu sabiedrībā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos starp senās Grieķijas kultūras relikvijām tika atrasta arī 卍 zīme. Patiesībā, senatnē, vēl pirms Lielajiem plūdiem, arī ticēja Budām. Lielo plūdu laikā izdzīvoja daži sengrieķu rases pārstāvji, kuri dzīvoja Rietumāzijā un Himalaju dienvidrietumu reģionos. Tie arī ir tagadējie baltie indieši, kas tolaik tika saukti par brahmaņiem. Patiesībā brahmanismā sākumā ticēja Budām. Ticību Budām viņi mantoja no senajiem grieķiem, tolaik viņi Budu sauca par Dievu. Apmēram pēc tūkstoš gadiem brahmanisms sāka reformēties, tāpat kā reformējās mūsdienu budisma Mahājāna mācība, reformējās Tibetas lamaisms, kā arī reformējās japāņu budisms u.t.t. Vairāk nekā tūkstoš gadus vēlāk brahmanisms senajā Indijā bija nonācis līdz Dharmas beigu periodam, cilvēki sāka pielūgt haotiskas lietas, nevis Budas. Tajā laikā brahmanismā vairs neviens neticēja Budām, tā vietā viņi pielūdza dēmonus, parādījās dzīvnieku nogalināšana un upurēšana. Galu galā, kad Budas Šakjamuni atnāca šajā pasaulē, brahmanisms jau bija pavisam pārvērties par ķecerīgu reliģiju. Tas nenozīmē, ka kaut kas notika ar Budu, bet gan to, ka reliģija kļuva ķecerīga. Starp senās Indijas kultūras pieminekļiem kalnu alās var atrast arī brahmanisma agrīnā perioda statujas un ko citu. Visām šīm grieztajām dievību statujām ir Budu izskats. To pašu var ieraudzīt arī grieztajās statujās mūsu haņu reģiona budismā. Piemēram, vairākās lielās kalnu alās ir statujas, kurās attēloti divi Budas, kas sēž viens otram pretī. Buda joprojām ir Buda, tieši reliģija ir tā, kas kļuvusi ķecerīga. Reliģija nespēj pārstāvēt Dievus vai Budas. Tā bija cilvēka samaitātā sirds, kas sabojāja reliģiju.
Tas viss liecina, ka Budas Likums ir mūžīgs un nemainīgs, Budas Likums ir Visuma īpašība, Dižais Budas Likums radīja Budas, nevis Buda Šakjamuni radīja Budas Likumu. Buda Šakjamuni izprata Budas Likumu, apstiprināja un izprata to līdz savam Sasnieguma statusam.
Tagad parunāsim šā cilvēces civilizācijas perioda skatījumā. Vai jūs zināt, ka Daosi ir viens no dievišķo būtņu veidiem, Budas arī ir viens no dievišķo būtņu veidiem, turklāt arī Jehova, Jēzus un svētā Marija ir viens no dievišķo būtņu veidiem? Atšķirīgi pilnveidošanās mērķi un atšķirīgas apstiprinātās un izprastās zināšanas par Visuma Dafa nosaka arī atšķirības Sasnieguma statusa [līmenī] un ārējā izskatā. Milzīgos debesu ķermeņus ir radījis Budas Likums, nevis šie Budas, Daosi un Dievi. Tas ir tas, ko cilvēks var zināt. Cilvēki nezina, cik daudz viņiem vēl nav zināms! Vai tad Buda Šakjamuni neteica, ka Budu Tathagatu vien ir tik daudz, cik smilšu graudiņu Gangas upē? Vai šo Budu izklāstītais Likums var būt tāds pats, kā tas, ko izklāstīja Buda Šakjamuni? Kad viņi nāk cilvēku pasaulē izplatīt Likumu, vai tad viņu teiktais var būt vārds vārdā tāds pats un neatšķirties no tā, ko iepriekš teica Buda Šakjamuni? Vai tad Likums, ko savulaik pirms Budas Šakjamuni atnākšanas izklāstīja seši Budas, bija Budas Šakjamuni izklāstītais Likums? Vai tad nākamais Buda – Buda Maitreija, par kuru runā budismā, atnākot šajā pasaulē izklāstīt Likumu, grasītos atkārtot Budas Šakjamuni vārdus? Man ir smaga sirds, redzot, par ko mūsdienās ir pārvērties budisms, tajā muļķīgi un maldīgi tic reliģijai kā tādai, nevis nododas patiesai sevis pilnveidošanai. Liekuļi un reliģiskie krāpnieki pamatīgi kaitē pilnveidošanās vietām un mūkiem. Pieminot to, jāsaka, ka tas nav nekas negaidīts. Patiesībā Buda Šakjamuni savulaik jau izstāstīja par Dharmas beigu perioda situāciju. Ar ko gan vēl mūsdienu budisms atšķiras no vēlīnā perioda brahmanisma?
Tagad es vēlreiz esmu nācis pasaulē izplatīt Likumu, turklāt tieši izklāstu Visuma fundamentālo Dafa. Daži cilvēki neuzdrošinās to atzīt, un iemesls nav viņu rūpes par pilnveidošanos, bet gan vēlme aizsargāt reliģiju pašu par sevi, kā arī tāpēc, ka ir iesaistītas parasto cilvēku jūtas. Viņi uzskata, ka reliģija ir tas pats, kas Buda. Vēl ir tādi, kuri iebilst tāpēc, ka viņu prestižs budismā ir saņēmis triecienu, viņa parastā cilvēka sirds ir aizskarta. Vai tad tā ir nenozīmīga pieķeršanās? Attiecībā uz tiem, kam ir slēpti motīvi un kuri uzdrošinās noķengāt pat Budas Likumu un Budas, ― tad viņi jau sen ir [kļuvuši par] rēgiem ellē, vienīgi viņu dzīves laiks uz zemes vēl nav beidzies. Viņi vienmēr ir uzskatījuši sevi par kaut kādiem reliģijas zinātniekiem, taču cik daudz viņi patiešām zina par Budas Likumu?! Ikreiz, kad cilvēki piemin Budu, viņi uzreiz domās sasaista to ar budismu; tiklīdz tiek pieminēta Budas skola, viņi domā, ka tas ir viņu skolas budisms. Kad cilvēki ieminas par Budas Likumu, viņi uzreiz uzskata, ka tas ir tās nedaudzās lietas, ko viņi jau zina. Visā pasaulē ir daudz cilvēku, kas ilgu laiku pilnveidojas dziļi kalnos. Daudzi no viņiem pilnveidojas arī saskaņā ar atšķirīgu Budas skolu pilnveidošanās metodēm, kas tikušas pārmantotas jau tūkstošiem gadu, un kas nekādā veidā nav saistītas ar Šakjamuni budismu. Kāda gan kompetence kritizēt Faluņ Dafa ir tiem reliģiskajiem krāpniekiem, kam nav nekādas skaidrības pat par šiem terminiem un jēdzieniem? Savulaik Jēzus parādīšanās saniknoja jūdaismu. Pirms 2500 gadiem Budas Šakjamuni parādīšanās satricināja brahmanismu. Šķiet, ka vēstures pozitīvā pieredze nekad nespēj sniegt mācību cilvēkam, tieši otrādi, dēļ sava pašlabuma cilvēks vienmēr gūst mācību no negatīvas pieredzes. Visumā pastāv likumsakarība “izveidošanās, eksistence, sabrukums”. Nekas nevar būt mūžīgs un nemainīgs. Atšķirīgos vēstures periodos ir Budas, kas ierodas pasaulē, lai izplatītu Likumu un glābtu cilvēkus. Tieši tā arī attīstās vēsture. Cilvēce nākotnē arī varēs dzirdēt Budas Likumu.
Li Hundži
1998. gada 17. decembrī
tulkotāja piezīmes:
* Milarepa ― Tibetas budisma skolotājs, Baltās mācības dibinātājs.
* mujui ― “koka zivs” – dobs koka sitaminstruments zivs vai bezkāju krabja formā, ar kuru tiek atsista takts lūgšanu laikā.
* 卍 ― svastika (sanskritā), vaņ (ķīniešu valodā); šis simbols pazīstams jau vairāk nekā 2500 gadu daudzviet pasaulē – Grieķijā, Peru, Indijā un Ķīnā, vēlāk arī Latvijā. Daudzu gadsimtu garumā tā bija pazīstama kā labklājības zīme un saules simbols.
* Lielie plūdi ― vairāk pazīstami kā grēku plūdi.
