Pēc tam, kad es pateicu, ka “Likuma ķermeņi un Faluņ nav patstāvīgas dzīvās būtnes”, daži skolnieki jautā, vai tas nav pretrunā ar grāmatā Džuaņ Faluņ izklāstīto: “…Likuma ķermeņa apziņa un domas atrodas paša saimnieka kontrolē. Taču pats par sevi Likuma ķermenis ir pilnīga, patstāvīga un reāla individuāla dzīve…” Manuprāt, viņi ne visai labi saprot Likumu. Likuma ķermeņus nav iespējams saprast ar tādu pašu jēdzienu kā pilnīgi patstāvīgas dzīvās būtnes, jo viņi tieši arī ir cienījamā saimnieka [― Budas galvenā ķermeņa] iemiesotā veidola un domāšanas Likuma spēka un vieduma izpausme saskaņā ar viņa gribu. Viņi spēj patstāvīgi visu paveikt saskaņā ar sava saimnieka [― Budas galvenā ķermeņa] nodomiem. Tādējādi, skolnieki ir pievērsuši uzmanību tikai pēdējiem vārdiem, bet nav pievērsuši uzmanību vārdiem šīs frāzes sākumā: “…Likuma ķermeņa apziņa un domas atrodas paša saimnieka kontrolē.” Tāpēc Likuma ķermeņiem piemīt patstāvīgs un pilnīgs sava saimnieka [― Budas galvenā ķermeņa] veidols, turklāt viņiem vēl piemīt saimnieka [― Budas galvenā ķermeņa] rakstura īpatnības un viņi arī spēj patstāvīgi paveikt visu, ko vēlas saimnieks [― Budas galvenais ķermenis]. Bet parastu dzīvu būtni neviens nevada. Kad cilvēki redz Likuma ķermeni, viņi ierauga pilnīgu, pastāvīgu, reālu, individuālu dzīvo būtni. Atklāti runājot, mani Likuma ķermeņi faktiski esmu es pats.

Li Hundži
1996. gada 21. jūlijā