(I.)
Cilvēkiem atšķirīgos darba apstākļos pastāv atšķirīgi ar dzīvo būtņu nogalināšanu saistīti jautājumi. Dzīvību līdzsvars arī pastāv atšķirīgās izpausmes formās. Tam, kas praktizē pilnveidošanos, vispirms ir jāatmet visas stūrgalvīgās vēlmes, jāatbilst parasto ļaužu sabiedrības stāvoklim, kas arī ir viena līmeņa Likuma aizsardzības izpausme. Ja neviens neveiks cilvēka darbus, tad šā līmeņa Likums vairs nepastāvēs.
(II.)
Dzīvība Likumā eksistē un iet bojā dabiski. Visums izveidojas, eksistē un sabrūk, cilvēkam lemta piedzimšana, novecošana, slimības un nāve. Dzīvību līdzsvaram pastāv arī nedabiska eksistence un bojāeja. Pacietībā ir atteikšanās, un tikai pilnīga atteikšanās ir vēl augstāks Likuma princips “vulou”.
Li Hundži
1996. gada 19. aprīlī
tulkotāja piezīmes:
* vulou ― nekas nav atstāts bez ievērības, nekas nav izlaists, nekas nav palaists garām, bez nolaidības.