Mūsdienu ķīniešiem patiešām mainās sejas krāsa, tiklīdz sarunā tiek tikai pieminēti divi vārdi ― “mi sjiņ” (aizrautīga ticība), jo ļoti daudzi par “mi sjiņ” (māņticību) dēvē pilnīgi visu, kam paši netic (sjiņ). Patiesībā šiem diviem vārdiem “mi sjiņ” Lielās kultūras revolūcijas laikā tika piešķirta galēji kreisā nokrāsa, un tolaik tas bija pats spēcīgākais izteiciens nacionālās kultūras graušanai un pats šausmīgākais uzspiestais zīmogs. Tādejādi šie vārdi kļuva par šo vientiesīgo un vēl arī stūrgalvīgo cilvēku pašu bezatbildīgāko iemīļoto teicienu. Pat tie, kas paši sevi ir pasludinājuši par tā dēvētajiem materiālistiem, visu, kas pārsniedz viņu zināšanas, vai ko zinātne vēl nav izzinājusi, pilnīgi visu dēvē par “mi sjiņ” (māņticību). Ja izzināt lietas un parādības saskaņā ar tamlīdzīgu teoriju, tad cilvēce pat nevarētu progresēt, zinātne arī nevarētu attīstīties, tāpēc ka zinātnes jaunākā attīstība un jaunākie atklājumi, it viss ir iepriekšējo paaudžu vēl neizzinātais. Vai tad šie cilvēki tādā gadījumā paši nav krituši ideālismā? Tiklīdz cilvēks kaut kam notic (sjiņ), vai tad pati par sevi tā nav aizrautība (mi)? Vai tad nav tā, ka kādu cilvēku ticība (sjiņ) mūsdienu zinātnei un mūsdienu medicīnai ir “mi sjiņ” (akla ticība)? Vai tad [publikas] elku [un kulta] pielūgšana nav “mi sjiņ” (akla ticība)? Patiesībā divi vārdi “mi sjiņ” ir ļoti parasts termins. Kad cilvēki aizrautīgi (sjiņ) tic (mi) kaut kam, ieskaitot patiesību, tad tā arī ir “mi sjiņ” (aizrautīga ticība), un tam nav noniecinošas nozīmes. Kad tie cilvēki ar apslēptiem nodomiem piešķīra šiem vārdiem tā saucamo feodālo iekšējo saturu, lai uzbruktu citiem cilvēkiem, tad padarīja tos vārdus par cilvēku prātus musinošu frāzi un par vārdiem, kam piemīt kaujiniecisks spēks, turklāt vēl provocēja tos vientiesīgos cilvēkus piebalsot.
Patiesībā šos divus vārdus ― tā saucamo “mi sjiņ” (aizrautīgo ticību), pašus par sevi neklājas tādā veidā izmantot. Un tiem uzspiestais iekšējais saturs arī neeksistē. Ar diviem vārdiem ― “mi sjiņ” (aizrautīga ticība) netiek domāts nekas nekrietns. Bez “mi sjiņ” (aklas ticības) disciplīnai karavīri nebūtu kaujasspējīgi; bez “mi sjiņ” (aklas ticības) skolai un skolotājiem skolēni nespētu iegūt zināšanas; bez “mi sjiņ” (aklas ticības) saviem vecākiem bērnus nebūtu iespējams izaudzināt; bez “mi sjiņ” (aklas ticības) savai nodarbei cilvēki nespētu labi paveikt savu darbu. Bez ticības (sjiņ) cilvēkiem nebūs morāles normu, un tādā gadījumā cilvēka sirdī nebūs labestīgu domu, un tad to pārņems ļaunas domas. Tajā pašā laikā cilvēces tikumība strauji pagrims, un ļauno domu iespaidā visi cilvēki naidosies savā starpā. Nav tādas ļaundarības, kuru cilvēki tad nebūtu gatavi paveikt, lai apmierinātu savas egoistiskās vēlmes. Kaut arī šie nekrietnie cilvēki, kas piešķir šiem diviem vārdiem “mi sjiņ” (aizrautīga ticība) tiem pretēju iekšēju saturu, sasniegs savu mērķi, taču pilnīgi iespējams, ka tie sagraus cilvēci, sākot ar cilvēka sākotnējo būtību.
Li Hundži
1996. gada 22. janvārī
pārskatīts 1996. gada 29. augustā
tulkotāja piezīmes:
* “mi sjiņ” ― aizrautīga ticība, dedzīga ticība, akla ticība, stingra pārliecība, un arī māņticība.
* “feodāls”, “feodālisms” ― mūsdienās kontinentālajā Ķīnā tas ir ļoti negatīvs termins, kas apzīmē atpalicību un māņticību
