Tiklīdz propagandas līdzekļos kāds sāk kritizēt cjigun, daži no mūsu skolniekiem uzreiz sāk šaubīties un pārstāj praktizēt, it kā tie, kas izmanto propagandas līdzekļus, būtu gudrāki par Budas Likumu; šķiet, ka šie skolnieki pilnveidojas citu dēļ. Vēl ir arī tādi, kas, saskaroties ar spiedienu, ir nobijušies un pārstājuši praktizēt. Vai tādi cilvēki spēs veiksmīgi sasniegt Īsteno Sasniegumu? Vai izšķirošā brīdī tādi pat Budu nenodos? Vai bailes nav pieķeršanās? Pilnveidošanās prakse ir kā lieli viļņi, kas skalo smiltis, un tikai tas, kas paliek, ir zelts.

Patiesībā, cilvēku sabiedrībā kopš senseniem laikiem līdz pat mūsdienām ir pastāvējis princips, kas saucas “savstarpēja radīšana un savstarpēja iznīcināšana”. Tāpēc, ja ir labais, tad ir arī sliktais; ja ir taisnais, ir arī ķecerīgais; ja ir labestīgais, ir arī ļaunais, ja ir cilvēki, ir arī rēgi; ja ir Budas, ir arī dēmoni. Cilvēku sabiedrībā tas izpaužas pat vēl vairāk. Ir pozitīvais un ir arī negatīvais; ir piekritēji un ir arī pretinieki; ir ticīgie un ir arī neticīgie; ir labi cilvēki un ir arī nekrietni cilvēki; ir nesavtīgi [cilvēki] un ir arī egoistiski; ir cilvēki, kas spēj upurēties citu labā, un ir arī tie, kas izmanto visus līdzekļus, lai sasniegtu savus savtīgos mērķus. Tas tad arī ir princips, kas iepriekš pastāvēja. Tāpēc, ja kāds cilvēks, kāds kolektīvs, vai pat kāda valsts vēlas paveikt ko labu, tad saskarsies ar tikpat lielu negatīvu pretsparu. Tikai pēc tam, kad būs gūti panākumi, viņi sajutīs, ka tas nav bijis viegli, un tikai tad to augstu vērtēs. Pagātnē cilvēce vienmēr ir attīstījusies tādā veidā (ar “savstarpējās radīšanas un savstarpējās iznīcināšanas” principu nākotnē notiks izmaiņas).

Izklāstot no cita skatupunkta, pilnveidošanās prakse pārsniedz parasto cilvēku. Lai arī kas kritizētu cjigun, vai tad tas netiek darīts ar parasta cilvēka saprašanu? Vai viņam ir kompetence noliegt Budas Likumu un pilnveidošanās praksi? Vai kāda cilvēku organizācija spēj pārsniegt Dievus un Budas? Vai tas, kurš kritizē cjigun, ir spējīgs izrīkot Budas? Ja viņš apgalvo, ka Budas ir slikti, tad Budas arī kļūst slikti? Ja viņš apgalvo, ka nav Budu, tad Budas arī pārstāj eksistēt? Dharmas katastrofu “Lielās kultūras revolūcijas” laikā izraisīja debesu zīmju izmaiņas. Arī visi Budas, Daosi un Dievi rīkojas, pakļaujoties Debesu gribai. Dharmas katastrofa ir cilvēku katastrofa un reliģijas katastrofa, bet ne Budu katastrofa.

Pats galvenais iemesls, kāpēc reliģijas tiek pakļautas sabrukumam, ir tas, ka cilvēka sirds ir kļuvusi slikta. Budas tiek pielūgti nevis lai pilnveidotos par Budu, bet lai lūgtu Budas svētību, bagātību, lai novērstu nelaimi, lai piedzimtu dēls, lai varētu komfortabli dzīvot. Ikviens savās iepriekšējās dzīvēs ir radījis daudz karmas, tad kā gan viņš var ērti dzīvot? Kā gan cilvēks var neatlīdzināt karmu, ja izdarījis nekrietnus darbus? Ieraugot, ka cilvēka sirds vairs nav taisna, dēmoni viens aiz otra iznāca no savām alām, lai nestu cilvēku pasaulei nelaimes un haosu. Bet Dievi un Budas, ieraugot, ka cilvēka sirds vairs nav taisna, viens aiz otra atstāja savas vietas, pameta tempļus un aizgāja. Tie, kas tiecas pēc bagātības un pašlabuma, ir ienesuši tempļos ļoti daudzas lapsas, zebiekstes, rēgus un čūskas. Kā gan var nesagrūt tāds templis? Vainīgi ir laicīgie cilvēki. Budas nesoda cilvēkus, jo visi cilvēki atrodas savu tumsonīgo uzskatu varā, un jau paši sev kaitē. Turklāt [cilvēki] paši ir radījuši ļoti lielu karmu, un drīzumā viņus piemeklēs liela katastrofa. Vai tad viņi vēl ir jāsoda? Patiesībā, ja cilvēks ir pastrādājis kādu nekrietnu darbu, tad kaut kad nākotnē viņam noteikti nāksies saņemt atmaksu. Tikai cilvēks pats to neizprot un netic tam, notikušos atgadījumus uzskata par nejaušībām.

Neraugoties uz to, vai kāds cilvēks, vai kādi sabiedrības spēki lika, lai tu nepraktizē pilnveidošanos, tad tu arī nepilnveidojies? Vai tad tu pilnveidojies viņu dēļ? Vai viņi iedos Īsteno Sasniegumu? Vai tad tāda psiholoģiska piesliešanās viņiem nav akla ticība? Patiesībā tā arī ir tumsonība. Turklāt mēs neesam cjigun, bet Budas Likuma pilnveidošanās prakse! Vai tad jebkura veida spiediens nav pārbaudījums vai tu pašos pamatos spēj būt nesatricināms attiecībā uz Budas Likumu? Ja pašos pamatos tu neesi nesatricināms attiecībā uz Likumu, tad ne par ko citu nevar būt ne runas.

Li Hundži
1995. gada 21. decembrī