Šobrīd viena problēma izpaužas ļoti asi: kad dažu skolnieku Dvēseles izgāja no ķermeņa, tās ieraudzīja kāda līmeņa telpas un saskārās ar tām. Sajūtot, cik tur viss ir ārkārtīgi brīnišķīgs, un, ka tas viss patiešām eksistē, tās nevēlējās atgriezties. Rezultātā tas noveda pie fiziskā ķermeņa nāves. Tās [dvēseles] palika tajās sfērās un nespēja atgriezties. Tomēr ne viena no tām nebija pārsniegusi Trīs sfēras. Iepriekš esmu jau izskaidrojis šo jautājumu. Praktizējot pilnveidošanos, nevajag pieķerties kādam līmenim. Kad būsiet izgājuši visu savu pilnveidošanās ceļu, tikai tad būs iespējams sasniegt Pilnību. Tāpēc, lai arī vēl brīnišķīgākas vietas būtu ieraudzījusi jūsu dvēsele pēc iziešanas [no ķermeņa], tai nepieciešams atgriezties.

Mums ir arī daļa skolnieku, kas kļūdaini uzskata, ka Faluņ Dafa prakse pasargās viņus no fiziskā ķermeņa nāves. Mums ir dvēseles un dzīves pilnveidošanas prakses metode, pilnveidošanās praktizētāji var pilnveidoties un pagarināt dzīvi. Taču ir daži cilvēki, kas, pilnveidojoties Laicīgajā Likumā, nepietiekami uzcītīgi virzās uz priekšu, viņi aizvien klimst vienā līmenī. Kad ar lielām pūlēm ir paaugstinājušies uz nākamo līmeni, pēc tam rezultātā viņi atkal klimst šajā līmenī. Pilnveidošanās ir nopietna, tāpēc ir ļoti grūti garantēt, ka cilvēka dzīve nebeigsies sākotnēji nolemtajā laikā. Taču, pilnveidojoties ārpus Laicīgā Likuma, tāda problēma vairs nepastāv. Bet Laicīgā Likuma robežās situācija ir diezgan sarežģīta.

Li Hundži
1995. gada 21. decembrī