Senos laikos mēdza teikt: “Nauda ir kas tāds, kas atrodas ārpus fiziskā ķermeņa.” Visi to zina, bet visi pēc tās dzenas: stiprais ― lai apmierinātu savas vēlmes; daiļavas ― skaistumam un greznībai; sirmgalvji ― lai parūpētos par savām vecumdienām; gudrie ― lai iegūtu slavu; ierēdņi tādēļ izpilda savu pienākumu un tamlīdzīgi. Lūk, kāpēc pēc tās dzenas.

Daži cilvēki tālab pat vēl cīnās, un stiprie dodas briesmās. Karstasinīgie tālab ķeras pie vardarbības, skaudīgie tālab no dusmām var nomirt. Valdnieku un ministru uzdevums ir padarīt tautu turīgu, bet naudas pielūgšana ir pati sliktākā rīcība. Bagātība bez De kaitē visām dzīvajām būtnēm, bet bagātība ar De ir tas, uz ko tautai ir cerība. Lūk, kāpēc, padarot sabiedrību bagātu, nedrīkst neizplatīt De.

De tiek uzkrāta iepriekšējās dzīvēs. Kļūt par valdnieku vai ministru, būt bagātam vai augstdzimušam ― tas viss rodas no De. Ja nav De, tad neko neiegūsi, bet, ja zaudēsi De, tad viss sabruks un izzudīs. Tāpēc tiem, kas dzenas pēc varas un tiecas pēc bagātības, nepieciešams vispirms uzkrāt De. Ciešot grūtības un darot labu, var sakrāt daudz De. Tāpēc ir jāsaprot cēloņu un seku likumsakarība. To zinot, gan valdnieki, gan tauta spēs savaldīt savu sirdi, un tad zem debesjuma valdīs miers un labklājība.

Li Hundži
1995. gada 27. janvārī

---

tulkotāja piezīmes:

* De ― baltā matērija, tikums, tikumība.

* “Nauda ir kas tāds, kas atrodas ārpus fiziskā ķermeņa” ― ar to parasti tiek saprasts, ka naudai nav nozīmes un ka tā ir mazsvarīga.