AQ – naivs personāžs ķīniešu rakstnieka Lu Sjiņa (Sjuņa) novelē “AQ īstais stāsts”.

Arhats – (no sanskrita, ķīniešu valodā – Luohaņ); Apskaidrotais ar Budas sistēmas statusu, kas pārsniedz Trīs sfēras, bet ir zemāks par Bodhisatvu.

asuras – (no sanskrita) debesu dēmoni.

Bagua, Hetu, Luošu – aizvēsturiskas diagrammas, kas parādījās senajā Ķīnā; tika uzskatīts, ka tās spēj atklāt dabas un sabiedrības likumsakarības.

baihui – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts galvvidū.

Beņti – īstenā dzīvā būtne, indivīda fiziskais ķermenis un viņa ķermeņi citās dimensijās.

bezdarbība, bezdarbības stāvoklis – (ķīniešu valodā – Vuvei); stāvoklis, kad nav ne nolūku ne darbības, ne rīcības, ne vēlmju.

Bodhisatva – (no sanskrita, ķīniešu valodā – Pusa); apskaidrota būtne ar Sasnieguma statusu Budas sistēmā, kas ir augstāka par Arhatu, bet zemāka par Tathagatu.

Buda – (no sanskrita, ķīniešu valodā – Fo); cilvēks, kurš pilnveidojoties sasniedzis apskaidrību; Apskaidrotais.

Cao Cao – viens no Trejvalstu laikmeta ievērojamiem karavadoņiem. (155.–220. g. m. ē). Pēc nāves viņam tika piešķirts godpilnais imperatora tituls.

Cjaņ un Kuņ – “Debesis un Zeme”.

cjao – bioloģiski aktīvais punkts jeb akupunktūras punkts cilvēka ķermenī.

cji – ķīniešu kultūrā tā tiek uzskatīta par sava veida substanci – enerģiju, kas ķermenī un apkārtējā vidē var izpausties dažādās formās. Bieži tiek tulkota kā “dzīvības enerģija”.

cjigun – noteiktu pilnveidošanās sistēmu kopējais nosaukums; plašā sabiedrībā mūsdienās ar to tiek saprasti tradicionālie ķīniešu vingrojumi, kas pilnveido cji jeb “dzīvības enerģiju”.

cjimeņ – brīnišķīgs, neparasts, rets.

Dadzji – pēdējā Šanu dinastijas (1765.–1122. g. p. m. ē.) imperatora Džou Sjiņa viltīgā konkubīne. Tika uzskatīts, ka viņa bijusi lapsas gara apsēsta un viņas darbības bija par iemeslu Šanu dinastijas krišanai.

Dafa – “Diženais Likums”, arī “Diženais Ceļš”.

daņ – enerģijas sakopojums, kas veidojas praktizētāja ķermenī iekšējās alķīmijas rezultātā, savākts no citām dimensijām; tiek dēvēts arī par “nemirstības eliksīru”.

daņtiaņ – daņ lauks, kas atrodas vēdera lejasdaļā.

Dao – pilnveidošanās ceļš, metode Dao sistēmā.

daoietis – cilvēks, kurš pilnveidojas Dao sistēmā.

Daoss – Dao sistēmā pilnību sasniegušais Apskaidrotais.

De – baltā matērija, arī tikumība, morāle, tikums.

Debesu acs – zināma arī kā Trešā acs. Šis jēdziens tiek lietots elastīgi – ar to var apzīmēt gan visu Trešās acs sistēmu, gan atsevišķu tās sastāvdaļu.

Diženums un Tikums – (ķīniešu valodā – Vei De), arī varens Tikums, kā augstākā mērā izpaudusies gudrība un labestība.

Dvēsele – Dvēsele (Juaņšeņ) jeb Pirmatnējais gars; tā tiek iedalīta Galvenajā dvēselē (Džujuaņšeņ) un Palīgdvēselē (Fujuaņšeņ). Ķīnieši tradicionāli uzskata, ka cilvēka ķermenī eksistē daudzas dvēseles un tās atbild par noteiktām funkcijām un procesiem (piemēram, pastāv uzskats, ka aknās ir gars, kurš atbild par to funkcionēšanu).

Dzi Vu Debesu loks – meridionālais Debesu loks.

Džeņ – īstenība, patiesums, taisnīgums, godīgums.

“Džeņ Šaņ Žeņ” – Visuma pamatīpašība “Īstenība Labestība Pacietība”.

Džuaņ Faluņ – “Likuma Rata griešana” jeb “Faluņ griešana”.

džujou ke – burvestību jeb lūgšanu metode.

Faluņ – Likuma Rats, Faluņ Dafa simbols.

Faluņ Dafa – “Likuma Rata Diženais Likums”.

fenšui – dzīves principu filosofijas sistēma; ģeomantija; burtiski – vējš un ūdens.

garīgā kultūra – populārs jēdziens mūsdienu Ķīnā, kurš attiecas uz cilvēka apziņas un morāles paaugstināšanu. Ķīnā šis jēdziens tiek pretnostatīts jēdzienam “materiālā kultūra.”

guaņ – vārti jeb eja.

Gun – pilnveidošanās enerģija, augsti enerģētiska matērija; pilnveidošanās metode, kurā pilnveido šādu enerģiju.

haņi – skaita ziņā vislielākā ķīniešu tautība, arī – visi ķīnieši.

He Če cirkulācija – enerģijas cirkulācija pa žeņmai un dumai meridiāniem.

hegu – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts delnas virspusē starp īkšķi un rādītājpirkstu.

huijiņ – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts starpenē.

“Iecelšana dievu kārtā” – klasisks Ķīnas Minu dinastijas perioda daiļliteratūras darbs (angļu val. – “Investiture of the Gods”; kr. val. – “Возведение в боги”).

Īstenais Sasniegums – Īstenais Auglis; garīgs un fizisks stāvoklis, prakses ceļā sasniedzot pilnīgu Apskaidrību.

jiņ un jan – Dao sistēmā uzskata, ka viss sastāv no pretējiem spēkiem jiņ un jan, kas katrs pats par sevi ir neatkārtojams, vienlaikus tie ir savstarpēji atkarīgi, piemēram, sievišķais (jiņ) un vīrišķais (jan).

juidžeņ – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts cilvēka pakauša lejasdaļā.

kalpa – ārkārtīgi ilgs laika periods miljardu gadu garumā (sanskritā).

lama – Tibetas budisma meistara tradicionāls statusa apzīmējums.

Laodzi – daoisma pamatlicējs un “Daodedzjin” autors; tiek uzskatīts, ka Laodzi dzīvojis un mācījis Ķīnā aptuveni 5. vai 4. gs. p. m. ē.

laogun – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts plaukstas centrā.

Lei Fens – ķīniešu karavīrs, morāles paraugs 20. gs. 60. gados Ķīnā.

Lielā kultūras revolūcija – komunistiska politiska kustība Ķīnā, kas neatzina un centās izskaust tradicionālās vērtības un kultūru (1966.–1976. g.).

li – garuma mērvienība Ķīnā (0,5 km).

Likuma beigu periods – zināms arī kā Dharmas beigu periods; saskaņā ar Budas Šakjamuni sacīto Likuma beigu periods sāksies piecsimt gadu pēc viņa aiziešanas, un tad viņa Likums vairs nespēs glābt cilvēkus.

Likums – ķīniešu valodā – Fa, arī Dao, Ceļš, Principi; Budas sistēmas skolas Likums un principi.

Luņjui – “Par Budas Likumu”.

Ļui Dunbiņs – viens no leģendārajiem “astoņiem nemirstīgajiem”, piedzimis Tanu dinastijas (618.–907. g. m. ē.) laikā. Viņa burvju zobenam piemita brīnumains spēks, ar kura palīdzību Ļui Dunbiņs uzvarēja ļaunos garus un mošķus.

minmeņ – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts muguras lejasdaļā.

mudra – īpaši roku žesti jeb kustības; Apskaidroto valoda.

nirvāna – (sanskritā) aiziešana no šīs pasaules bez fiziskā ķermeņa, pilnveidošanās galamērķis Budas Šakjamuni skolā.

Nivaņ pils – vieta, kuru mūsdienu medicīna pazīst kā čiekurveida dziedzeri smadzenēs.

pielūgsmes plāksnītes – koka plāksnītes mājās senču un citu garu pielūgšanai.

seši pārdzimšanu loki – samsāra (sanskritā); seši reinkarnācijas loki budismā.

Sjiņsjin – prāta būtība, sirds būtība, morālās īpašības, garīgums, dvēseles raksturs, arī raksturs.

sjuaņguaņ – mistiskā eja jeb slepenie vārti.

sūtras – senie raksti budisma reliģijā.

Suņ Vukuns – zināms arī kā “Pērtiķu karalis”; personāžs ievērojamā 16. gs. ķīniešu rakstnieka Vu Čeneņa romānā “Ceļojums uz Rietumiem” (angļu val. – “Journey to the West”; kr. val. – “Путешествие на Запад”).

卍 – svastika (sanskritā), vaņ (ķīniešu valodā); šis simbols pazīstams jau vairāk nekā 2500 gadu daudzās pasaules malās – Grieķijā, Peru, Indijā un Ķīnā, vēlāk arī Latvijā. Daudzu gadsimtu garumā tā bija pazīstama kā labklājības zīme un saules simbols.

Šakjamuni – Buda Šakjamuni, zināms arī kā Sidhartha Gautama – budisma pamatlicējs, kas dzīvojis senajā Indijā 5. gs. p. m. ē.

Šaņ – labestība, labsirdība, žēlsirdība, līdzjūtība.

šaņgeņ – bioloģiski aktīvais punkts, kas atrodas nedaudz virs vietas starp cilvēka uzacīm.

šičeņ – garā stunda, sena laika vienība Ķīnā (1/12 no diennakts).

taidzji – Dao sistēmas simbols, Rietumos plašāk pazīstams kā jiņ–jan simbols.

Tanu dinastija – ķīniešu civilizācijas uzplaukuma periods (618.–907. g. m. ē.).

taņdžun – bioloģiski aktīvais (akupunktūras) punkts aptuveni krūškurvja centrā.

Tathagata – (no sanskrita, ķīniešu valodā – Žulai); apskaidrota būtne Budas sistēmā ar Sasnieguma statusu, kas atrodas augstāk par Bodhisatvas un Arhata līmeņiem.

uzstādīt tīģeli un kurtuvi – daoiešu metafora par iekšējo alķīmiju.

Žeņ – pacietība, iecietība, savaldīšanās, izturība.

108 tūkstoši li – ķīniešu izteiciens, kas apzīmē ārkārtīgi lielu attālumu, līdzīgi kā “aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām”.

 

---