Zaudējums un ieguvums
Pilnveidošanās aprindās bieži tiek runāts par attiecību starp zaudējumu un ieguvumu. Arī parastie cilvēki runā par attiecību starp zaudējumu un ieguvumu. Bet kā mēs, praktizētāji, raugāmies uz zaudējumu un ieguvumu? Šajā jautājumā mēs atšķiramies no parastajiem cilvēkiem. Viņiem rūp tikai personiskās intereses, viņi domā par to, kā dzīvot labāk, kā dzīvot ērtāk. Bet mēs, praktizētāji, domājam gluži pretēji. Mēs nedzenamies pēc tā, ko vēlas parastie cilvēki, bet to, ko mēs sasniegsim, parastie cilvēki nevarēs iegūt, kaut arī vēlas, ja vien nenodarbosies ar sevis pilnveidošanu.
Ar vārdu “zaudējums” mēs nedomājam zaudējumu šaurā nozīmē. Runājot par zaudējumu, daži uzskata, ka var ziedot nedaudz naudas, materiāli palīdzēt tiem, kas nonākuši trūkumā, vai iedot žēlastības dāvanu klaiņojošam ubagam uz ielas. Tā arī ir sava veida atteikšanās, sava veida zaudējums, tomēr tas liecina tikai par vienaldzīgāku attieksmi pret naudu, materiālajiem labumiem un interesēm. Protams, viegla attieksme pret bagātību arī ir viens no salīdzinoši svarīgiem aspektiem. Tomēr mēs nerunājam par zaudējumu tik šaurā nozīmē. Pilnveidošanās procesā mums – praktizētājiem – ir jāatmet ļoti daudzas pieķeršanās, tādas kā vēlme izrādīties, skaudība, tieksme sacensties un cīnīties, kā arī pārmērīgi priecāties, – ļoti daudzas dažādas pieķeršanās ir pilnībā jāatmet. Mēs runājam par zaudējumu daudz plašākā nozīmē. Pilnveidošanās procesā mums ir jāatmet visas parasto cilvēku pieķeršanās un visdažādākās vēlmes.
Iespējams, daži domās: “Mēs pilnveidojamies parasto cilvēku vidē, bet vai, zaudējot visu, mēs nekļūsim līdzīgi mūkiem un mūķenēm? Atteikties no visa – tas šķiet neiespējami.” Mūsu skolā tajā prakses daļā, kurai jānorit parasto cilvēku sabiedrībā, ir prasība, lai tu pilnveidotos tieši parasto cilvēku sabiedrībā, lai tu maksimāli saglabātu parasto cilvēku dzīvesveidu. Taču mēs nepieprasām, lai materiālajā ziņā tu patiešām kaut ko zaudētu. Lai arī cik augsta ranga amatpersona tu būtu un lai kādas bagātības tev piederētu, lietas būtība slēpjas spējā atbrīvoties no pieķeršanās.
Mūsu skolā pilnveidošanās tiek vērsta tieši uz cilvēka sirdi. Visu izšķir tas, vai tu spēsi mazāk rūpēties un vieglāk attiekties pret paša interesēm un konfliktiem cilvēku starpā. Pilnveidošanās tempļos, augstu kalnos un dziļi mežos pilnībā nošķir tevi no parasto cilvēku sabiedrības, piespiež atteikties no dažādām parasto ļaužu vēlmēm, neļauj gūt materiālos labumus, tādējādi liekot tev zaudēt. Tie, kas pilnveidojas starp parastajiem cilvēkiem, neiet šādu ceļu. Ir nepieciešams, lai viņi paliktu vienaldzīgi pret materiālajiem labumiem tieši parasto cilvēku vidē. Protams, tas ir ļoti grūti, bet tas arī ir pats svarīgākais mūsu skolā. Tādēļ zaudējums, par ko mēs runājam, ir jāsaprot plašā, nevis šaurā nozīmē. Teiksim, mēs izdarām kaut ko labu vai iedodam kādam nedaudz naudas, bet tu paskaties, tagad daži ubagi uz ielām ir kļuvuši profesionāļi, un viņiem ir vairāk naudas nekā tev. Mums jāpievērš uzmanība galvenajam, nevis sīkumiem. Mums jāpilnveidojas atklāti un cēli, pievēršot uzmanību svarīgākajam un galvenajam. Patiesībā – zaudējot mēs zaudējam tieši slikto.
Cilvēki parasti uzskata, ka tas, pēc kā viņi tiecas, ir labs, taču patiesībā, skatoties uz to no augstāka līmeņa, parasto cilvēku vidū tas viss tiek darīts savtīgu interešu dēļ. Reliģiskajās aprindās saka: “Pieņemsim, ka tu nopelnīsi pamatīgu naudas summu, panāksi, ka tevi ieceļ augstā amatā, bet tas viss ilgs tikai dažus gadu desmitus, to nevar atnest līdzi piedzimstot un nevar paņemt līdzi nomirstot.” Kādēļ Gun ir tik vērtīgs? Tādēļ, ka tas aug tieši uz tavas Dvēseles ķermeņa, un to var atnest sev līdzi piedzimstot un paņemt sev līdzi nomirstot. Turklāt tas tieši nosaka tavu Sasnieguma statusu, tādēļ pilnveidošanās ir grūta lieta. Tas nozīmē, ka tikai tad, kad tu atmetīsi visu slikto, tev tiks dota iespēja atgriezties pie pirmsākuma un savas īstenās būtības. Bet ko tu iegūsi? Tu panāksi, ka tavs līmenis paaugstinās, un galu galā iegūsi Īsteno Sasniegumu, gūsi panākumus praksē un sasniegsi Pilnību – tas atrisinās pamatjautājumu. Protams, ja mēs gribēsim atbrīvoties no ikvienas parasto ļaužu vēlmes un sasniegt īstena praktizētāja standartus, uzreiz to visu sasniegt nebūs viegli, viss notiek pakāpeniski. Dzirdot šos manus vārdus, tu vari nodomāt: “Ja jau Skolotājs ir teicis, ka viss jādara pakāpeniski, tad nevajag steigties.” Tā nedrīkst! Tev jābūt stingri prasīgam pret sevi, kaut arī mēs ļaujam tev paaugstināties pakāpeniski. Ja tu paveiktu visu šodien, tad šodien arī kļūtu par Budu, bet tas nav reāli. Tu varēsi to sasniegt pakāpeniski.
Tas, ko mēs zaudējam, būtībā ir kaut kas slikts. Bet kas tieši? Tā ir karma. Karma un visas cilvēka pieķeršanās savstarpēji nosaka cita citu. Piemēram, parastajiem cilvēkiem ir dažādas sliktas vēlmes, personīgo interešu vadīti, tie dara daudz ko sliktu, tādēļ viņi iegūst melno matēriju – karmu. Tas ir tieši saistīts ar cilvēka sirdi, un, ja tu vēlies atbrīvoties no visa šā sliktā, vispirms nepieciešams izmainīt savu sirdi.
Karmas pārveidošana
Starp balto un melno matēriju pastāv pārveidošanās process. Pēc tam, kad starp cilvēkiem radušās pretrunas, sākas pārveidošanās process. Tas, kurš dara labus darbus, saņem balto matēriju De, bet tas, kurš dara sliktus darbus, saņem melno matēriju – karmu. Turklāt vēl pastāv arī pārmantošanas un nodošanas process. Kāds var pavaicāt: “Vai tas ir tādēļ, ka cilvēks izdarījis kaut ko sliktu savas dzīves pirmajā pusē?” Vienmēr tas tā nav, jo karmu cilvēks nav uzkrājis vienas dzīves laikā. Pilnveidošanās aprindās uzskata, ka Dvēsele ir nemirstīga. Ja tas tā ir, tad Dvēsele savā iepriekšējā dzīvē varēja ar kaut ko nodarboties sabiedrībā. Tātad iepriekšējā dzīvē tā varēja kādam palikt parādā, nodarīt kādam pāri vai pastrādāt kaut ko sliktu, piemēram, nogalināt, un tā tālāk, kā rezultātā radās šī karma. Šī matērija uzkrājas citā dimensijā un visu laiku tiek nesta sev līdzi. Tāpat notiek arī ar balto matēriju, taču tas nav šo matēriju rašanās vienīgais avots. Gadās arī, ka tās tiek pārmantotas no ģimenes un senčiem. Veci ļaudis agrāk mēdza sacīt: “Krāj De, krāj De.” Runāja arī par senču uzkrāto De. Runāja, ka daži zaudē De un samazina De. Šie vārdi ir ļoti pareizi. Mūsdienās parastie cilvēki par to pat dzirdēt negrib, bet, kad tu stāsti jauniešiem par De trūkumu vai par De nepietiekamību, viņi visu laiž gar ausīm. Patiesībā De nozīme ir ļoti dziļa. Tā kalpo ne tikai par mūsdienu cilvēku tikumības un garīguma kritēriju, bet pastāv arī kā matērija. Cilvēka ķermenī pastāv abas šīs matērijas.
Daži cilvēki jautā: “Vai tā ir taisnība, ka cilvēks nevar pilnveidoties uz augstākiem līmeņiem, ja ir uzkrājis sevī lielu daudzumu melnās matērijas?” Var teikt tā: liels melnās matērijas daudzums ietekmē cilvēka izpratnes spēju. Tā kā melnā matērija veido tev visapkārt lauku, kas ieskauj tevi no visām pusēm un izolē no Visuma īpašības “Džeņ Šaņ Žeņ”, tad cilvēka izpratnes spēja, iespējams, ir vāja. Kad citi cilvēki runā par sevis pilnveidošanu un cjigun, viņš to visu uzskata par māņticību un vispār tam netic. Viņam tas šķiet smieklīgi. Tā notiek ļoti bieži, taču ne vienmēr. Vai tas nenozīmē to, ka šim cilvēkam būs ļoti grūti pilnveidoties un viņš nespēs attīstīt augstu Gun? Tā tas nav. Mēs sakām, ka Diženais Likums ir bezgalīgs un pilnveidošanās pilnībā ir atkarīga no tavas sirds. Skolotājs ieved tevi skolā, bet tālākā pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša. Viss ir atkarīgs no taviem paša centieniem. Vai spēsi pilnveidoties, ir atkarīgs no tā, vai tu spēsi izturēt, pielikt pūles un pārvarēt grūtības. Ja tu stingri un nelokāmi esi nolēmis pilnveidot sevi, tad nekādas grūtības tevi neapturēs, un, manuprāt, tā nebūs problēma.
Tam, kuram melnās matērijas ir vairāk, nāksies pielikt vairāk pūļu nekā tam, kuram ir vairāk baltās matērijas. Tā kā baltā matērija tieši saplūst ar Visuma īpašību “Džeņ Šaņ Žeņ”, tad, līdzko cilvēks paaugstinās savu Sjiņsjin un, nonākot pretrunās, pilnveidos sevi, viņa Gun pieaugs. Lūk, cik viss ir vienkārši. Tam, kuram ir vairāk De, ir arī labāka spēja izprast un pārvarēt grūtības – strādāt ar ķermeni un stiprināt gribu; un pat ja fizisko ciešanu ir vairāk, bet garīgo pārdzīvojumu mazāk, viņam joprojām ir iespēja paaugstināt Gun. Tomēr ar cilvēku, kuram melnās matērijas ir vairāk, notiek citādi. Viņam vispirms nāksies iziet procesu, kurā melnā matērija tiks pārveidota baltajā matērijā. Šāds process ir ārkārtīgi mokošs, tādēļ cilvēkam ar sliktu izpratnes spēju parasti nākas pārciest vairāk nedienu. Tam, kuram karma lielāka un izpratnes spēja sliktāka, būs grūtāk pilnveidoties.
Minēsim konkrētu piemēru un paskatīsimies, kā cilvēki pilnveidojas. Meditācijas pozā nākas ilgi sēdēt ar sakrustotām kājām, tādēļ kājas sāp un tirpst. Ilgi sēžot tādā pozā, tu jūties neērti, tad kļūsti arvien nemierīgāks – tu strādā ar ķermeni un stiprini gribu, tavam ķermenim nav ērti, un prātam arī nav komforta. Daži, nevarēdami izturēt sāpes kājās, tās iztaisno un nevēlas turpināt nodarbību. Ir cilvēki, kuri, nespēdami ilgi nosēdēt ar sakrustotām kājām, ātri tās iztaisno. Tādā gadījumā nodarbība ir bijusi veltīga. Vai arī, sajūtot sāpes kājās, viņi tās ātri iztaisno un pēc brītiņa atkal sakrusto, kas, mūsuprāt, arī atņem nodarbībai jēgu. Jo tajā brīdī, kad kājas sāp, mēs redzam, ka melnā matērija spiež uz viņu kājām. Melnā matērija ir karma, kas ciešanās tiek likvidēta un pārvēršas par tikumu – De. Kad parādās sāpes, karma tiek izskausta. Jo spēcīgāk karma spiež uz kājām, jo stiprāk tās sāp. Tādēļ kājas sāp ne bez iemesla. Parasti meditācijā sēdošajam kājas sāp lēkmjveidīgi. Sāpju lēkmes laikā cilvēks briesmīgi mokās. Pēc tam sāpes pāriet, bet drīz vien atkal liek sevi manīt. Tā notiek ļoti bieži.
Karma tiek iznīcināta pa daļām, tādēļ katru reizi, kad kāda daļiņa karmas tiek likvidēta, sāpes kājās nedaudz pierimst. Pēc kāda laika paceļas jauna daļiņa, un sāpes atkal liek sevi manīt. Izskaustā melnā matērija neizkliedējas, jo tā neizgaist. Tā tieši pārvēršas baltajā matērijā. Bet baltā matērija ir De. Kādēļ tā var šādi pārvērsties? Tādēļ, ka cilvēks, apņēmības pilns, pārvarēja grūtības, ziedoja sevi un pacieta sāpes. Mēs sakām, ka De tiek iegūts tāpēc, ka cilvēks pacieta sāpes, izturēja ciešanas un paveica labus darbus. Tādēļ meditācijas laikā var rasties šāda situācija. Daži cilvēki, tiklīdz sajūt sāpes kājās, steidz tās iztaisnot, un tikai pēc izlocīšanas tās atkal sakrusto. Tad no nodarbības nav nekādas jēgas. Citi, izpildot statisko pozīciju vingrojumu stāvus un sajūtot nogurumu paceltajās rokās, neiztur un nolaiž rokas, tad no nodarbībām nekāda labuma nebūs. Kas gan tās par ciešanām – tik niecīgas? Es teiktu, ka tas būtu pārāk viegli, ja cilvēks spētu pabeigt savu pilnveidošanos ar šādi paceltām rokām. Šie ir gadījumi, kas notiek ar praktizētājiem meditācijas laikā.
Mūsu skola pārsvarā iet citu ceļu, taču daļēji tam arī ir sava nozīme. Vairākums no mums pārveido savu karmu Sjiņsjin konfliktos ar cilvēkiem. Karmas pārveidošanās bieži izpaužas šajās attiecībās. Cilvēka pārdzīvojumi, atrodoties pretrunās un domstarpībās ar citiem, ir pat lielāki par fiziskajām ciešanām. Es teiktu, ka izturēt fiziskās ciešanas ir visvieglāk. Tev tikai jāsakož zobi, un viss pāries. Taču, kad cilvēku starpā rodas konflikti, tikt galā ar savu sirdi ir ļoti grūti.
Minēšu piemēru. Kāds cilvēks, atnācis uz darbu, dzirdēja, ka divi darbabiedri par viņu briesmīgi tenko – tā, ka tiešām nav iespējams klausīties, tādēļ viņš saniknojās. Bet mēs jau teicām, ka praktizētājam ir jāizvirza sev augstas prasības. Kad viņu sit vai lamā, viņam nav jāatbild ar to pašu. Tad šis cilvēks nodomāja: “Skolotājs teica, ka mums, praktizētājiem, nevajag pielīdzināt sevi citiem, mums jābūt iecietīgiem.” Viņš nesāka strīdēties ar šiem diviem. Taču parasti, kad rodas pretrunas, tas neskaitās un tam nav efekta sevis paaugstināšanā, ja neskar cilvēka sirdi. Tādēļ cilvēks nevar nomierināties un nervozē. Iespējams, viņš nespēj to izmest no galvas un ļoti grib pagriezties, lai paskatītos acīs tiem diviem, kuri runā par viņu sliktu. Atskatījies viņš ierauga ļaunu izteiksmi to sejās, viņi ir iekarsuši sarunā. Nespēdams to vairs paciest, viņš sadusmojas un, iespējams, tūlīt pat uzsāk ar viņiem strīdu. Kad starp cilvēkiem rodas pretrunas, ir ļoti grūti noturēt savu sirdi. Es teikšu, ka tas būtu viegli, ja viss noritētu, sēžot meditācijā, tomēr ne vienmēr tā notiek.
Tādēļ savā turpmākajā praksē tev nāksies saskarties ar dažādām nepatikšanām. Kā gan bez tām tu spēsi pilnveidoties? Vai varēsi paaugstināt savu Sjiņsjin, tikai sēžot ar sakrustotām kājām, atrodoties apstākļos, kad gan tu esi labs un es arī neesmu slikts – bez interešu konfliktiem, un kad nekas netraucē tavu prātu? Tā nenotiks. Cilvēkam ir pa īstam jānorūda sevi reālās dzīves situācijās. Tikai tad viņš varēs paaugstināties. Daži jautā: “Kādēļ pilnveidojoties mēs visu laiku saskaramies ar grūtībām, kuras maz atšķiras no parasto cilvēku problēmām?” Tas ir tādēļ, ka tu pilnveidojies tieši parasto ļaužu vidē. Tu nevari pēkšņi tikt apgriezts ar kājām gaisā, lidot augšup un karāties gaisā, tikt uzrauts debesīs, lai pārciestu nedaudz grūtību. Tas nevar tā notikt. Visam ir jāatbilst parasto ļaužu sabiedrības stāvoklim – kāds tevi šodien aizskāra, kāds nokaitināja, vēl kāds pēkšņi sarunāja tev nekaunības un rupjības; no tā visa var redzēt, kāda būs tava attieksme pret šiem jautājumiem.
Kādēļ mēs sastopamies ar šīm problēmām? Tas viss ir saistīts ar tevis radīto karmu. Mēs tavā vietā jau esam iznīcinājuši neskaitāmas tās daļas. Atstājām vien niecīgu daļu, kas sadalīta pa dažādiem līmeņiem, lai tu varētu norūdīt savu cilvēka sirdi, atmest dažādas pieķeršanās un paaugstināt savu Sjiņsjin. Tās visas ir tavas paša nepatikšanas. Mēs tās izmantojam, lai paaugstinātu tavu Sjiņsjin, un darām tā, lai tu spētu tās pārvarēt. Ja tu paaugstināsi savu Sjiņsjin, tad spēsi tās pārvarēt. Problēma ir tikai tajā, ka tu pats nevēlies tās pārvarēt; ja gribēsi pārvarēt, tad spēsi to paveikt. Tādēļ no šā brīža, sastopoties ar pretrunām, tev nav jāuzskata, ka tās ir nejaušas. Pretrunas parādīsies pēkšņi, tās nav nejaušas, tās ir paredzētas tava Sjiņsjin paaugstināšanai. Ja vien tu uzlūkosi sevi kā praktizētāju, tad spēsi tās atrisināt pienācīgā veidā.
Protams, tu nevari tikt iepriekš brīdināts par nelaimēm vai pretrunām, kas tuvojas. Kā gan tu varēsi pilnveidoties, ja tev visu pateiks priekšā? Tādā gadījumā tam nebūs nekādas lomas. Parasti tās uzrodas negaidīti, un tikai tā ir iespējams pakļaut tavu Sjiņsjin pārbaudījumam un ļaut tam pa īstam paaugstināties. Tikai tad būs redzams, vai tu spēj noturēt savu Sjiņsjin, tādēļ pretrunu parādīšanās nav nejaušība. Šīs problēmas parādīsies visā tava pilnveidošanās procesa laikā, kad vien notiks karmas pārveidošana. Tās pārvarēt ir daudz grūtāk par jau pieminētajām fiziskajām ciešanām. Vai tad ir iespējams paaugstināt Gun, tikai nedaudz ilgāk pavingrojot, no kā tavas paceltās rokas smeldzoši sāpēs vai arī tev lauzīs kājas? Vai tiešām, praktizējot ilgāk, tev pieaugs Gun? Tam ir nozīme vien tava Beņti pārveidošanai, bet tā stiprināšanai vēl ir nepieciešama enerģija. Tam nav nozīmes tava līmeņa paaugstināšanā. Tikai tad, kad tiek izciesti dvēseles pārbaudījumi, var patiešām paaugstināties līmenis. Ja ar fizisko ciešanu palīdzību varētu panākt līmeņa paaugstināšanu, vai tad ķīniešu zemniekiem, kuri cieš visvairāk, visiem būtu jākļūst par ievērojamiem cjigun meistariem? Lai arī cik daudz tu fiziski ciestu, šajā ziņā tu nevari viņiem līdzināties. Viņi ik dienas nopūlas uz lauka saules svelmē, izjūtot gan darba smagumu, gan fizisku nogurumu. Viss nav tik vienkārši. Tādēļ mēs uzskatām, – ja vēlies patiešām panākt paaugstināšanos, tad tev nāksies pa īstam pilnveidot savu sirdi. Tikai tad tu spēsi patiešām paaugstināties.
Lai karmas pārveidošanas procesa laikā tu spētu savaldīties un visu nesabojāt, kā to dara parastie cilvēki, tev pastāvīgi jāsaglabā žēlsirdīga sirds un mierīgs prāts. Tajā brīdī, kad negaidīti saskarsies ar kādām problēmām, tu spēsi izturēties kā nākas. Ja vienmēr būsi tik labestīgs un žēlsirdīgs, tad brīdī, kad parādīsies kāds negaidīts pārsteigums, tev būs iespēja atvieglot savu stāvokli un visu apdomāt. Ja tu pastāvīgi domā par to, kam tu nepiekrīti, un cīnies ar citiem gan par vienu, gan par otru, tad es teikšu – līdzko tu saskarsies ar problēmu, tad noteikti sastrīdēsies, garantēju, ka tā arī būs. Tādēļ, kad tu nonāc konfliktā, es saku, ka tas ir paredzēts, lai tu pārveidotu savu melno matēriju baltajā, pārvērstu to par De.
Mūsdienu cilvēce ir attīstījusies līdz šai pakāpei, gandrīz katrs piedzimst ar karmu uz karmas, katrs nes sevī diezgan lielu karmu. Tādēļ, pārveidojot karmu, parasti parādās šāda situācija – līdz ar tava Gun pieaugšanu un Sjiņsjin paaugstināšanos vienlaikus tiek izskausta un pārveidota tava karma. Kad tu nonāksi pretrunās, kuras, iespējams, parādīsies Sjiņsjin nesaskaņās starp cilvēkiem, un spēsi tās pārciest, tad tiks izskausta tava karma, paaugstināsies tavs Sjiņsjin un pieaugs arī tavs Gun. Tie visi saplūdīs vienkopus. Pagātnē cilvēkiem bija daudz De, to Sjiņsjin arī bija augsts. Viņiem vajadzēja tikai nedaudz paciest, un tie jau varēja paaugstināt savu Gun. Mūsdienu cilvēki vairs nav tādi. Tiklīdz viņiem nākas paciest, tie jau vairs negrib pilnveidoties. Turklāt viņu izpratnes spēja aizvien vairāk pasliktinās, un tādēļ viņiem ir aizvien grūtāk pilnveidoties.
Pilnveidošanās procesā, atrodoties konkrētā konfliktsituācijā, kad citi cilvēki pret tevi slikti izturas, tam var būt divi iemesli. Viens no tiem – iespējams, iepriekšējā dzīvē tu esi slikti izturējies pret citiem, bet tagad nesaproti, kādēļ pret tevi tā izturas, un nespēj saglabāt mieru un aukstasinību. Tomēr jājautā, kādēļ tu agrāk tā izturējies pret citiem? Tu saki: “Tajā laikā es neko nezināju, bet šai dzīvei nav nekāda sakara ar iepriekšējo.” Tas neder. Ir vēl cits gadījums, kas saistīts ar jautājumu par karmas pārveidošanu konfliktsituācijās, tādēļ šādos brīžos mums ir jābūt īpaši iecietīgiem. Nedrīkst rīkoties tā, kā to dara parastie cilvēki. Tas attiecas arī uz situācijām darbavietā. Tāpat notiek privātajā biznesā, kur arī pastāv komunikācija starp cilvēkiem. Cilvēks nevar izvairīties no saskarsmes ar sabiedrību, galu galā viņš kontaktējas vismaz ar saviem kaimiņiem.
Sabiedriskajās attiecībās var gadīties visdažādākās pretrunas. Mūsu prakses metodē, kad pilnveidošanās notiek parasto cilvēku vidū, tev it visā ir jābūt taisnīgam un godprātīgam, neatkarīgi no tā, cik tev ir naudas, cik augstu amatu tu ieņem, vai tev ir pašam savs bizness, vai arī tu vadi kādu uzņēmumu vai nodarbojies ar tirdzniecību. Cilvēku sabiedrībai ir nepieciešamas visas profesijas. Būtība nav tajā, ar ko tu nodarbojies, bet gan tajā, ka cilvēka sirds nav taisna. Agrāk bija tāds teiciens: “Deviņi no desmit tirgotājiem ir blēži.” Tā apgalvo parastie cilvēki. Manuprāt, runa ir par cilvēka sirdi. Cilvēkiem jābūt taisnīgiem, lai tirdzniecība noritētu godīgi. Tas ir dabiski un taisnīgi, ka, jo vairāk pūļu cilvēks pieliks, jo vairāk nopelnīs. Ja nezaudēsi, tad neiegūsi. Tas, ko tu saņem, ir atalgojums par tavām pūlēm. Jebkurā sabiedrības slānī tu vari būt labs cilvēks. Dažādos sabiedrības slāņos pastāv atšķirīgas pretrunas. Sabiedrības augstākajās aprindās pastāv savas pretrunas, taču visur ir iespējams tās pareizi atrisināt. Jebkurā sociālajā slānī tu vari kļūt par labu cilvēku un mazināt savas dažādās vēlmes un pieķeršanās. Dažādos sabiedrības slāņos vari būt labs cilvēks, katrs var pilnveidoties savā vidē.
Mūsdienās gan valsts, gan arī citos uzņēmumos pretrunas cilvēku starpā ir kļuvušas neparasti asas. Vēstures gaitā un citās valstīs nekad tā nav bijis. Interešu konflikti ļaužu starpā ir kļuvuši sevišķi asi. Cilvēkiem ir netīri nodomi, viņi pielieto negodīgus trikus, vērpj intrigas cits pret citu un cīnās savā starpā par niecīgu pašlabumu. Būt labam cilvēkam ir grūti. Piemēram, kāds cilvēks atnāca strādāt organizācijā. Viņš juta, ka tur valda nelāga atmosfēra. Vēlāk viņam pastāstīja: “Tas tur izplatīja par tevi melīgas tenkas, aizgāja pie priekšnieka sūdzēties par tevi un pamatīgi tevi diskreditēja.” Arī citi lūkojās uz viņu ar neizpratni. Kā lai parasts cilvēks to iztur? Kā var paciest tādu apvainojumu? “Viņš vērpj pret mani intrigas, un es viņam atbildēšu ar to pašu. Viņam ir savs paziņu loks, bet man – savs. Paskatīsimies, kurš kuru.” Ja tu tā rīkotos parasto cilvēku vidū, viņi sacītu, ka esi stiprs. Taču praktizētājam tas nav pieņemami. Ja tu par kaut ko cīnies kā parasts cilvēks, tad arī esi parasts cilvēks. Ja tu cīnīsies vēl dedzīgāk nekā tas parastais cilvēks, tad būsi vēl sliktāks par viņu.
Kā mums jāizturas šādā gadījumā? Nokļūstot konfliktsituācijā, mums, pirmkārt, ir jāsaglabā vēsa galva, nevajadzētu rīkoties tā, kā to dara pretējā puse. Protams, mēs varam ar labvēlību izskaidrot situāciju, varam paskaidrot, kas par lietu. Tā nav problēma. Tomēr tev nevajadzētu kļūt pārāk uzstājīgam. Saskaroties ar šādām problēmām, mums nevajag sacensties un cīnīties ar citiem. Ja rīkosies tāpat kā viņš, vai tad arī tu nebūsi parasts cilvēks? Tev ne tikai nevajadzētu sacensties un cīnīties kā viņam, bet arī sirdī nevajadzētu viņu ienīst. Tev patiešām nevajag viņu ienīst. Ja tu viņu ienīdīsi, vai tad nesadusmosies? Līdz ar to tu nespēsi saglabāt pacietību. Mēs taču praktizējam “Džeņ Šaņ Žeņ”, tad kur gan ir tava labestība? Tādēļ tev nevajadzētu izturēties tāpat kā tavam nelabvēlim. Tev patiešām nevajag uz viņu dusmoties, neskatoties uz to, ka viņš visur diskreditē tevi tā, ka tu pat galvu nevari pacelt. Tā vietā, lai dusmotos uz viņu, tev vajadzētu būt viņam līdz sirds dziļumiem pateicīgam, patiešām pateikties viņam. Parasts cilvēks varbūt nodomās: “Vai tā nerīkojas AQ?” Teikšu tev, ka tā tas nav.
Padomā, ja jau tu pilnveidojies, vai tev nav jāizvirza pret sevi augstas prasības? Tu vairs nedrīksti vadīties pēc parasto cilvēku kritērijiem. Tu taču esi praktizētājs, vai tad tās, ko tu vēlies iegūt, nav augstāko līmeņu lietas? Tātad tev jārīkojas saskaņā ar augstāko līmeņu principiem. Ja rīkosies tāpat kā viņš, vai tad nekļūsi tāds pats kā viņš? Bet kādēļ tev vajadzētu viņam vēl pateikties? Padomā, ko tu ieguvi? Šajā Visumā pastāv šāds princips: ja nezaudēsi, tad neiegūsi; lai iegūtu, nākas zaudēt. Viņš tevi pamatīgi diskreditēja parasto cilvēku vidū. Viņš ir ieguvēja puse, viņš guva labumu. Jo spēcīgāk viņš tevi diskreditēja, jo lielāku sensāciju izraisīja, un jo vairāk tev nācās ciest, jo vairāk De viņš zaudēja. Visu šo De viņš atdeva tev. Vienlaikus, pārciešot visu šo netaisnību, tev nevajadzētu par to raizēties un ņemt pārāk pie sirds.
Šajā Visumā pastāv vēl kāds princips – tev nācās daudz paciest, tādēļ arī tava karma tiks pārveidota. Tā kā tev nācās ciest, tad, cik daudz tu pacieti, tik daudz tavas karmas tika pārveidots par De. Vai tad praktizētājam nav nepieciešams tieši šis De? Tātad tu guvi divkāršu labumu, un arī karma tika likvidēta. Ja šis cilvēks nebūtu radījis tev tādu situāciju, kā gan tu paaugstinātu savu Sjiņsjin? Situācijā, kad tu esi labs un es arī neesmu slikts, kad cilvēki saka viens otram tikai laipnības, kad viņu starpā valda miers un saticība, kā gan šādos apstākļos var būt iespējams paaugstināt Gun? Tavs Sjiņsjin varēja paaugstināties tieši tādēļ, ka viņš radīja tādu konfliktu un radīja iespēju Sjiņsjin paaugstināšanai, tādēļ tu varēji paaugstināt savu Sjiņsjin. Vai tad tavs Sjiņsjin nepaaugstinājās? Tas ir trešais labums. Tu esi praktizētājs, tavs Sjiņsjin paaugstinājās, vai tad līdz ar to arī tavs Gun nepieauga? No tā izriet ceturtais labums. Kā gan tu vari nepateikties šim cilvēkam? Sirdī tev viņam patiešām ir jāsaka paldies. Kas tiesa, tas tiesa.
Protams, viņa nolūki nebija labi, pretējā gadījumā viņš nebūtu tev atdevis De. Tomēr viņš patiešām deva tev iespēju paaugstināt Sjiņsjin. Tas norāda, ka mums ir jāpievērš liela uzmanība Sjiņsjin pilnveidošanai. Vienlaicīgi ar Sjiņsjin pilnveidošanu tiek likvidēta karma, un tā pārveidojas par De. Tikai tā tu spēsi pacelties uz augstāku līmeni – šeit pastāv zināma kopsakarība. Nonākot augstākos līmeņos un palūkojoties uz šo principu, tas izmainās. Parastie cilvēki to nesaprot. Ja paskatīsies no augstākiem līmeņiem, tad ievērosi, ka visi principi mainās. Atrodoties parasto ļaužu vidū, tu kādu principu uzskati par pareizu, tomēr diezin vai tas ir patiešām pareizs. Tikai augstākajos līmeņos tu spēsi ieraudzīt, kā patiešām ir pareizi. Tā notiek ļoti bieži.
Es esmu izsmeļoši izskaidrojis jums šo principu. Ceru, ka, turpmāk pilnveidojoties, jūs spēsiet uzlūkot sevi kā praktizētāji un patiesi pilnveidosieties. Šeit ir skaidri izklāstīts šis princips. Iespējams, ka daži, atrodoties parasto ļaužu sabiedrībā, joprojām uzskata, ka šeit pastāvošās materiālās intereses ir reālas. Parasto ļaužu plūsmā viņi tomēr nespēj izturēties atbilstoši augstiem standartiem. Patiesībā, ja tu vēlies kļūt par labu cilvēku parasto ļaužu sabiedrībā, tu vari ņemt piemēru no tiem varoņiem un pirmrindniekiem, kuri ir piemērs parastajiem cilvēkiem. Ja vēlies kļūt par praktizētāju, tad viss ir atkarīgs no tavas sirds, no tavas izpratnes, un šeit nav nekādu piemēru. Par laimi, šodien mēs izklāstām Dafa. Agrāk tu vēlējies pilnveidoties, bet nebija neviena, kas tevi mācītu. Tagad tu vari balstīties uz Dafa un varbūt vari rīkoties nedaudz labāk. Vai tu spēsi pilnveidoties, vai spēsi to īstenot un līdz kādam līmenim paaugstināsies, – tas viss ir atkarīgs tikai no tevis paša.
Protams, karmas pārveidošana ne vienmēr notiek tā, kā es nupat to aprakstīju. Tā var izpausties arī citādi. Tā var notikt gan sabiedrībā, gan ģimenē. Tu vari sastapties ar problēmām, kad ej pa ielu vai atrodies citos dzīves apstākļos. Tev ir jāatmet visas pieķeršanās, kas piemīt parastajiem cilvēkiem. Ja vien tev tās ir, no tām jāatbrīvojas, lai arī kādos apstākļos tu būtu. Tev nāksies paklupt un tādā veidā izprast īstenību. Tāds ir ceļš, kas tev ejams, pilnveidojot sevi.
Ir vēl kāda ļoti tipiska situācija. Daudziem no jums pilnveidošanās gaitā, kad jūs nodarbojaties ar praksi, jūsu “otrā puse” kļūst īpaši neapmierināta. Tiklīdz tu sāc praktizēt, tā tūdaļ uzsāk ar tevi strīdu. Bet, kad tu nodarbojies ar kaut ko citu, viņa tevi netraucē. Tu aizraujies ar madžonga spēli un tērē tai daudz laika, un tava “otrā puse” arī nav apmierināta, bet ne tik ļoti kā tad, kad tu nodarbojies ar praksi. Tava prakse taču netraucē viņas mieru, norūda tavu veselību un nekādi viņu neapgrūtina – tā taču ir laba lieta. Tomēr, tiklīdz tu sāc praktizēt, tā tūdaļ sāk sviest tev ar visu, kas pagadās pa rokai. Daži dzīvesbiedri prakses dēļ ir gandrīz nonākuši līdz laulības šķiršanai. Daudzi nav padomājuši par to, kādēļ radusies šī situācija? Vēlāk tu viņai jautā: “Kādēļ tu tā sadusmojies, kad es praktizēju?” Viņa nevar neko atbildēt. Patiešām nevar: “Patiešām, man nevajadzēja tā dusmoties, bet toreiz es stipri sadusmojos.” Kas šeit patiesībā ir par lietu? Izrādās, ka praktizēšanas laikā nepieciešams pārveidot karmu. Tas, kurš nezaudēs, arī neiegūs. Tas, ko tu zaudē, ir sliktās lietas. Tev vajag kaut ko atdot.
Iespējams, ka, tiklīdz tu pārkāpsi mājas slieksni, tava “otrā puse” metīsies tev virsū ar pārmetumiem. Ja spēsi to izturēt, tad šodien nebūsi velti praktizējis. Daži arī zina, ka praktizēšanas laikā ir jāpievērš uzmanība De. Tādēļ praktizētājs parasti labi izturas pret savu “otro pusi”. Bet šoreiz viņš nodomā: “Parasti mans vārds ir noteicošais, bet šodien viņa “kāpj man uz galvas”.” Viņš nespēj savaldīt dusmas un sāk strīdēties. Līdz ar to viņa šodienas prakse ir bijusi veltīga. Tā kā tur pastāv karma, tava “otrā puse” palīdz tev to izskaust. Taču tu neļauj viņai to darīt un strīdies, tādēļ tava karma nevar tikt izskausta. Tādu piemēru ir ļoti daudz. Daudzi no jums ir sastapušies ar šādiem gadījumiem, taču nav padomājuši, kādēļ tā notiek. Kad tu nodarbojies ar ko citu, tava “otrā puse” tevi netraucē, bet tagad, kad tu nodarbojies ar labu lietu, viņa visu laiku sagādā tev nepatikšanas. Patiesībā viņa tev palīdz novērst karmu, taču pati par to nezina. Tas nav tā, ka viņa tikai ārēji izrāda neapmierinātību, bet sirdī jūt pret tevi maigumu. Nē. Viņa ir noskaitusies līdz sirds dziļumiem. Tas ir tādēļ, ka visiem, uz ko krīt karma, klājas grūti. Garantēju, ka tā tas ir.
Sjiņsjin paaugstināšana
Agrāk daudzi cilvēki nespēja kontrolēt savu Sjiņsjin un saskārās ar virkni problēmu. Sasnieguši noteiktu līmeni, viņi nespēja pilnveidoties tālāk. Dažiem cilvēkiem piemīt salīdzinoši augsts Sjiņsjin, prakses laikā viņu Debesu acs uzreiz atveras, un viņi sasniedz noteiktu līmeni. Tā kā šim cilvēkam ir diezgan labs iedzimtais pamats un augsts Sjiņsjin, arī viņa Gun pieaug ātri. Kad viņa Sjiņsjin sasniedz noteiktu līmeni, tas nozīmē, ka arī Gun ir pieaudzis līdz tādam līmenim. Ja viņš vēlas tālāk paaugstināt savu Gun, tad arī pretrunas saasināsies, jo nepieciešams turpināt paaugstināt viņa Sjiņsjin. It īpaši tam cilvēkam, kuram ir labs iedzimtais pamats, šķiet, ka viņa Gun veiksmīgi pieaug, ka viņš labi praktizē. Tad kādēļ pēkšņi ir jāsastopas ar tik daudzām nepatikšanām? Kādēļ pēkšņi viss mainījies uz slikto pusi? Apkārtējo attieksme pret viņu ir kļuvusi sliktāka, priekšniecība viņu nevērtē atzinīgi, un arī atmosfēra ģimenē ir kļuvusi ļoti saspringta. No kurienes pēkšņi radušās tik daudzas pretrunas? Pats viņš to vēl nesaprot. Viņam ir labs iedzimtais pamats, un ir sasniegts noteikts līmenis, tādēļ arī ir izveidojies šāds stāvoklis. Taču kā gan var uzskatīt, ka šāds stāvoklis atbilst praktizētāja Absolūtas Pilnības kritērijam? Līdz pilnveidošanās noslēgumam vēl ir tālu! Tev jāturpina virzīties uz augšu. Tu esi sasniedzis šādu stāvokli, pateicoties savam nelielajam iedzimtajam pamatam, bet, lai turpinātu virzīties augšup, ir nepieciešams atbilstoši paaugstināt arī pilnveidošanās kritēriju.
Kāds cilvēks teica: “Es nopelnīšu vēl vairāk naudas, pienācīgi iekārtošu ģimeni, un tad vairs nekas nenovērsīs manu uzmanību. Tad es došos pilnveidoties, lai sasniegtu Dao būtību.” Es teiktu, ka tas ir tukšs sapnis. Nav tavos spēkos iejaukties citu cilvēku dzīvē, tu nespēj mainīt svešus likteņus, tajā skaitā savas sievas un bērnu, vecāku un brāļu likteņus. Vai tavs vārds ir noteicošais? Turklāt – kā tu pilnveidosies, ja tev vairs nebūs ne rūpju, ne raižu? Vēlies komfortabli praktizēt? Kur tu ko tādu atradīsi? Šādi tu domā, raugoties no parasto cilvēku skatpunkta.
Pilnveidošanās procesam ir jānorit grūtībās, lai paskatītos, vai tu spēsi atmest visas jūtas un vēlmes un vieglāk attiekties pret tām. Ja tu šīm lietām esi pieķēries, tad nespēsi pabeigt pilnveidošanos. Jebkurai lietai ir iepriekšnolemtības saikne. Kādēļ cilvēks var būt cilvēks? Tieši tādēļ, ka viņā mīt jūtas, kuru dēļ cilvēki arī dzīvo: radniecības jūtas, mīlestība starp vīrieti un sievieti, mīlestība pret vecākiem, dvēseles pārdzīvojumi, draudzība. Cilvēki daudz ko dara veco labo attiecību vārdā. Šīs jūtas izpaužas it visur. Vēlēšanās vai nevēlēšanās, prieks vai skumjas, mīlestība vai naids – cilvēku sabiedrībā viss izriet no šīm jūtām. Ja neatmetīsi šīs jūtas, tad nespēsi pilnveidoties. Kad cilvēks no tām atbrīvosies, tad nekas viņu nespēs aizskart, un arī parasta cilvēka domas nespēs viņu izsist no līdzsvara. Šīs jūtas tiks aizstātas ar žēlsirdību, kas ir kaut kas daudz cildenāks. Protams, nav viegli uzreiz to visu atmest. Pilnveidošanās ir ilgstošs process, tas ir process, kurā pakāpeniski tiek atmestas pieķeršanās. Taču tev jābūt stingri prasīgam pret sevi.
Praktizētājiem pretrunas var rasties negaidīti. Ko darīt? Ja tu vienmēr saglabā žēlsirdīgu sirdi un mierīgu prātu, tad brīdī, kad kaut kas atgadīsies, tu rīkosies kā pienākas un tava izturēšanās ļaus tev mazināt konfliktu. Tu vienmēr izturies labestīgi, laipni, visur un vienmēr rūpējies par citiem. Kad rodas kāda problēma, tu vispirms domā par to, vai citi spēs to izturēt. Vai citiem tas nekaitēs? Šādi nevarēs rasties problēmas. Tādēļ pilnveidošanās praksē tev jābūt prasīgam pret sevi, vadoties pēc augstākiem kritērijiem, vadoties pat pēc vēl augstākiem kritērijiem.
Daži cilvēki to nesaprot. Cilvēkam atveras Debesu acs, un viņš ierauga Budu. Atgriezies mājās, viņš klanās Budas priekšā un pie sevis domā: “Kādēļ tu par mani nerūpējies? Palīdzi man atrisināt šo problēmu!” Buda, protams, nepalīdzēs, jo šo problēmu ir radījis tieši Buda, lai paaugstinātu tavu Sjiņsjin, lai pārbaudījumu laikā tu varētu paaugstināties. Vai tad viņš palīdzēs tev atrisināt šo problēmu? Viņš to nekādā ziņā nedarīs. Ja viņš šo problēmu atrisinās, kā gan tu attīstīsi savu Gun? Kā tu paaugstināsi savu Sjiņsjin un savu līmeni? Dot tev iespēju attīstīt Gun – lūk, kur ir jautājuma būtība. Diženie Apskaidrotie uzskata, ka būt par cilvēku – tas nav mērķis, cilvēks dzīvo nevis tādēļ, lai būtu cilvēks, bet tādēļ, lai atgrieztos pie sava pirmsākuma. Lai arī cik daudz bēdu viņam nāktos pārdzīvot, Diženie Apskaidrotie uzskata: jo vairāk nepatikšanu cilvēks pārcieš, jo labāk – tādā veidā viņš varēs ātrāk nomaksāt savus parādus. Lūk, tā viņi domā. Bet daži to nesaprot, un, kad viņu lūgšanas Budam nav devušas rezultātus, sāk viņu vainot – saki, kādēļ tu man nepalīdzi? Es taču katru dienu kūpinu vīraku un klanos tavā priekšā. Kāds tādēļ ir pat sasitis Budu statujas un kopš tā laika sācis lamāt Budas. Līdz ar to viņa Sjiņsjin nokritās, un Gun pazuda. Sapratis, ka viņam nekas vairs nav palicis, viņš sāka ienīst Budas vēl vairāk, viņš nosprieda, ka Budas vēlas viņu pazudināt. Viņš vērtē Budu Sjiņsjin, balstoties uz parastu cilvēku principiem. Kā gan to var salīdzināt? Vai tad var spriest par augsta līmeņa lietām pēc parastu cilvēku kritērijiem? Tādēļ bieži rodas tādas problēmas, ka daudzi cilvēki ātri krīt lejup, jo ciešanas savā dzīvē uzskata par netaisnību pret sevi.
Pēdējos gados daudzi lieli, ļoti pazīstami cjigun meistari arī ir nokrituši. Protams, īstenie cjigun meistari, kas izpildījuši savu vēsturisko misiju, jau ir atgriezušies. Tikai tie, kuri ir iestiguši pasaulīgajā sabiedrībā un kuru Sjiņsjin ir nokrities, vēl joprojām turpina savu darbību, bet viņiem jau vairs nav Gun. Daži cjigun meistari, kas pagātnē bija iemantojuši zināmu popularitāti, vēl dzīvo sabiedrībā. Ieraugot, ka viņi ir apmaldījušies parasto cilvēku vidū, iestiguši karjeras purvā un vairs nevar no turienes izkļūt, ka viņi ir bezcerīgi, viņu skolotāji ir aizveduši viņu Palīgdvēseles, kurās glabājās viss Gun. Tādu piemēru ir samērā daudz.
Mūsu skolā tādu piemēru ir salīdzinoši maz, lai gan tie mēdz būt, taču nav pārāk izteikti. Spilgtu Sjiņsjin paaugstināšanas piemēru ir daudz. Kāds mūsu skolnieks strādā trikotāžas fabrikā Šaņdunas provinces pilsētā. Pēc tam, kad viņš sāka mācīties Faluņ Dafa, viņa labvēlīgajā ietekmē daļa fabrikas strādnieku un darbinieku arī sāka praktizēt, tādēļ mainījās morālā gaisotne šajā fabrikā. Agrāk šīs fabrikas strādnieki un darbinieki bieži ņēma uz mājām dzijas pārpalikumus. Visi tā rīkojās. Pēc tam, kad mūsu skolnieks sāka nodarboties ar Faluņ Dafa, viņš ne tikai pārstāja to darīt, bet arī atdeva atpakaļ visu, ko bija paņēmis agrāk. Sekojot viņa piemēram, tāpat sāka darīt arī citi darbinieki, daži pat atdeva fabrikai iepriekš paņemto. Šāda situācija bija vērojama visā fabrikā.
Kādas pilsētas Faluņ Dafa konsultāciju punkta vadītājs aizbrauca uz kādu rūpnīcu, lai paskatītos, kā praktizē Faluņ Dafa skolnieki. Rūpnīcas direktors pats personīgi viņu pieņēma un teica: “Kopš strādnieki ir sākuši mācīties Faluņ Dafa, viņi ir sākuši agri nākt uz darbu un vēlu iet projām. Viņi strādā cītīgi un akurāti, labprāt izpilda jebkuru tiem uzdoto darbu un ir pārstājuši dzīties pēc pašlabuma. Viņu uzvedība ir radījusi izmaiņas rūpnīcas morālajā klimatā, arī rūpnīcas ekonomiskā efektivitāte ir uzlabojusies. Cik gan spēcīga ir jūsu prakses metode, es ietu klausīties lekcijas, kad šurp atbrauks jūsu Skolotājs.” Mūsu Faluņ Dafa pilnveidošanās prakses galvenais mērķis ir vest cilvēkus uz augstiem līmeņiem. Mums pat nebija domas nodarboties ar tādām lietām, taču tam piemīt arī ļoti liela nozīme sabiedrības garīgās kultūras attīstībā. Ja katrs cilvēks meklēs nepilnības tikai sevī un visi domās, kā labāk rīkoties, tad es saku, ka sabiedrība kļūs stabila, atkal paaugstināsies cilvēces morāles normas.
Kad es izklāstīju Likumu un mācīju prakses metodi Taijuaņas pilsētā, tur bija kāda vairāk nekā piecdesmit gadu veca praktizētāja, kura ar dzīvesbiedru nāca uz kursiem. Kad viņi bija nonākuši līdz ielas vidum, lielā ātrumā garām traucās vieglā automašīna, un tās atpakaļskata spogulis aizķēra sievietes drēbes. Mašīna vilka viņu līdzi vairāk nekā desmit metru – “bums”, – sieviete vienā mirklī tika nosviesta zemē. Automašīna nobrauca vēl pāri par divdesmit metriem, līdz apstājās. Šoferis izlēca no mašīnas un dusmīgi iekliedzās: “Ko tu uz ceļu neskaties!” Lūk, kā cilvēki tagad uzvedas – ja kaut kas notiek, viņi vispirms cenšas novelt no sevis atbildību, neatkarīgi no tā, vai ir vainīgi vai nav. Automašīnā sēdošais pasažieris sacīja: “Paskaties, vai viņa nav sasitusies, varbūt jāved uz slimnīcu.” Šoferis atjēdzās un steigšus pavaicāja: “Cienītā, vai esat stipri cietusi? Brauksim uz slimnīcu, lai jūs tur apskata.” Šī skolniece lēnām piecēlās un teica: “Nekas, brauciet.” Viņa nopurināja putekļus, paņēma vīru aiz rokas un gāja tālāk.
Viņa atnāca uz kursiem un pastāstīja man par notikušo, un es arī nopriecājos, jo mūsu skolnieku Sjiņsjin patiešām ir paaugstinājies. Viņa man teica: “Skolotāj, es jau esmu sākusi mācīties Faluņ Dafa, es šodien tā nebūtu rīkojusies, ja nemācītos Faluņ Dafa.” Padomājiet, viņa jau ir pensijā, cenas precēm tagad ir tik augstas, nav nekādas materiālās labklājības. Viņu, vairāk nekā piecdesmit gadu vecu sievieti, automašīna aizvilka tādu gabalu un notrieca zemē. Ko viņa sasita? Visu sasita, viņa tā arī gulētu zemē un neceltos augšā. Braukt uz slimnīcu? Aizbrauktu viņa uz slimnīcu, paliktu tur un vairs neiznāktu ārā. Ja viņa būtu parasts cilvēks, tad varbūt tā arī notiktu. Bet viņa taču ir praktizētāja, viņa tā nerīkojās. Mēs uzskatām, ka labs vai slikts rezultāts ir atkarīgs tikai no vienas cilvēka domas. Dažādas domas var novest pie atšķirīgiem rezultātiem. Sieviete bija jau krietni gados, ja viņa būtu parasts cilvēks, vai ir iespējams, ka tā nebūtu guvusi traumu? Bet viņai pat āda nebija ieskrambāta. Labs vai slikts iznākums, viss atkarīgs no vienas domas. Ja viņa būtu gulējusi un vaimanājusi: “Ai, man beigas klāt, šeit sāp un tur sāp!”, tad viņas kauli patiešām būtu lauzti un viņa varētu tikt paralizēta. Lai arī cik daudz naudas viņai iedotu, visu savu atlikušo dzīvi tai nāktos pavadīt slimnīcā, un vai tādā gadījumā viņa varētu justies komfortabli? Pat dīkdieņi uz ielas nobrīnījās, kā gan šī pavecā sieviete varēja neizspiest no šofera naudu. “Vajadzēja pieprasīt no viņa naudu.” Mūsdienās cilvēku morāles kritēriji ir izkropļoti. Šoferis patiešām ātri brauca, bet vai tad viņš tīšām uzbrauca viņai virsū? Vai viņš to darīja tīšām? Taču mūsdienu cilvēki raugās uz lietām citādāk, pat dīkdieņiem tas likās dīvaini, ka sieviete nepieprasīja no šofera naudu. Manuprāt, tagad cilvēki jau vairs neatšķir labo no sliktā; ja tu kādam pateiksi, ka viņš rīkojas slikti, viņš tev nenoticēs, tādēļ ka ir mainījušās cilvēku morāles normas. Daži cenšas tikai iedzīvoties, viņi darīs jebko, lai tikai iegūtu naudu. “Kas nerūpējas par sevi, to soda Debesis un Zeme” – tas jau ir kļuvis par devīzi!
Pekinā kāds praktizētājs pēc vakariņām devās ar dēlu pastaigā uz Cjaņmeņ rajonu. Tur viņi ieraudzīja, ka no automašīnas ar skaļruni garāmgājēji tiek aicināti pirkt loterijas biļetes. Zēns vēlējās piedalīties izpriecā un kaut ko laimēt. “Lai jau spēlē, ja vēlas.” Tēvs iedeva dēlam vienu juaņu biļetes iegādei, un viņam tika otrā balva – lielisks bērnu velosipēds. Zēns bija ļoti priecīgs, bet tēvam galvā uzreiz pazibēja doma: “Es taču esmu praktizētājs, kā gan es varu tiekties pēc kā tāda? Ja es paņemšu šo nepelnīti iegūto mantu, cik De man nāksies atdot citiem?” Viņš teica zēnam: “Šo velosipēdu mēs neņemsim. Ja vēlies, es nopirkšu tev citu.” Zēns kļuva bēdīgs un teica: “Agrāk es lūdzu nopirkt man velosipēdu, bet tu nepiekriti. Tagad es pats laimēju velosipēdu, bet tu neļauj man to ņemt.” Zēns raudāja un kliedza. Neko darīt, nācās vest velosipēdu mājās. Jo vairāk tēvs mājās par to domāja, jo nepatīkamāk jutās – kaut kas te nelikās pareizi. Viņš nolēma atgriezties un atdot naudu loterijas rīkotājiem. Pēc tam viņš iedomājās, ka loterijas biļetes ir jau pārdotas: “Ja es atdošu viņiem naudu, vai tad viņi to nesadalīs savā starpā? Labāk jau ziedot naudu savai darbavietai.”
Labi, ka daudzi viņa kolēģi arī ir Faluņ Dafa skolnieki. Turklāt priekšnieks viņu saprot. Ja tas notiktu parastā situācijā, parastā iestādē, ja tu tur pateiktu, ka, būdams praktizētājs, laimēji loterijā velosipēdu un ka tas tev nav vajadzīgs, ka gribi atdot naudu par to savas iestādes kopējam labumam, tad pat tavs priekšnieks varētu nodomāt, ka esi garīgi slims. Pārējie ļaudis arī varētu tenkot un pārspriest: “Vai nav tā, ka šis cilvēks praktizējot ir kļuvis nenormāls, ka viņam ir cjigun psihoze?” Es jau teicu, ka morāles kritēriji tikuši sagrozīti. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tas netiktu uzskatīts par kaut ko īpašu un nevienu nepārsteigtu.
Mēs uzskatām– lai arī cik lielā mērā mainītos cilvēces morāles kritēriji, Visuma īpašība “Džeņ Šaņ Žeņ” nekad nemainīsies. Ja kāds apgalvo, ka tu esi labs, tas vēl nenozīmē, ka tu tiešām esi labs. Ja kāds stāsta, ka tu esi slikts, tas vēl nenozīmē, ka tu patiešām esi slikts, jo morāles kritēriji labā un sliktā izvērtēšanai ir kļuvuši greizi. Labs ir tikai tas, kas atbilst Visuma īpašībai. Tas ir vienīgais kritērijs, pēc kā noteikt, kurš ir labs cilvēks, bet kurš – slikts. Tas tiek atzīts Visumā. Neraugoties uz to, ka cilvēku sabiedrība ir stipri mainījusies, cilvēces morāle degradējas, tikumība nemitīgi pagrimst, un cilvēki tiecas tikai pēc pašlabuma – izmaiņas Visumā nav pakārtotas izmaiņām cilvēcē. Tu, būdams praktizētājs, nedrīksti rīkoties saskaņā ar parasto cilvēku kritērijiem. Nav pieļaujams, ka tu dari kaut ko tikai tādēļ, ka parastie cilvēki to uzskata par pareizu. Tas, ko parastie cilvēki dēvē par labu, ne vienmēr ir labs; tas, ko parastie cilvēki uzskata par sliktu, arī ne vienmēr ir slikts. Ja laikā, kad morāles kritēriji ir kļuvuši greizi, tu teiksi cilvēkam, ka viņš dara ko sliktu, viņš tev nenoticēs! Tev, praktizētājam, viss ir jāizvērtē saskaņā ar Visuma īpašību, un tikai tad tu spēsi atšķirt, kas ir patiešām labi un kas ir slikti.
Guaņdin
Pilnveidošanās aprindās pastāv tāda parādība, kuru dēvē par “guaņdin”. Guaņdin ir viena no pilnveidošanās reliģiskajām formām Budas sistēmas tantrismā. Tās nolūks ir panākt, lai pēc enerģijas ieliešanas caur galvvidu šis cilvēks vairs nedrīkstētu praktizēt citās skolās. Viņš tiek uzskatīts par īstenu šīs skolas sekotāju. Jābrīnās, ka mūsdienās tāda reliģiskā forma novērojama ne tikai tantrismā, bet pat cjigun vingrinājumos, tajā skaitā Dao sistēmas prakses metodēs. Kā jau es teicu, visas prakses metodes, kas tiek izplatītas sabiedrībā zem tantrisma karoga, nav īstas. Kādēļ tā saku? Tādēļ, ka Tanu tantrisms mūsu valstī izzuda jau pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem, un tagad tas vispār nepastāv. Valodas barjeras dēļ Tibetas tantrisms nekad pilnībā neizplatījās mūsu valsts haņu rajonā. Turklāt tas ir pieskaitāms pie ezoteriskās reliģijas, kuras sekotājiem nepieciešams slepeni pilnveidoties templī. Tam nepieciešama vēl arī skolotāja slepena apmācība, skolotājs vada viņu slepenā pilnveidošanās procesā. Neievērojot šos nosacījumus, tantrisms nekādi nevar izplatīties.
Daudzi ir devušies uz Tibetu, lai kļūtu kādam par skolnieku, pamācītos Tibetas tantrismu, kļūtu par cjigun meistaru, iegūtu slavu un bagātību. Padomājiet, visiem dzīvajiem Budām jeb Lamām, kas īsteni apguvuši savas skolas būtību, piemīt ļoti spēcīgas pārdabiskās spējas, un viņi var uzzināt, par ko domā tie, kas atbraukuši mācīties Gun. Kādēļ viņš uz šejieni atbraucis, kļūst skaidrs no pirmā acu uzmetiena. Viņš ir atbraucis mācīties šīs lietas, vēlas kļūt par cjigun meistaru, kļūt bagāts, slavens un tādējādi pārkāpt šīs skolas pilnveidošanās principus, kas paredzēti Budas būtības sasniegšanai. Vai drīkst pieļaut, ka tu, tiecoties kļūt par cjigun meistaru slavas un pašlabuma dēļ, patvaļīgi grautu tādu nopietnu skolu, kurā pilnveidojas par Budu? Kādi ir tavi motīvi? Tādēļ viņam nekas netiks nodots, viņš nevarēs apgūt šīs skolas būtību. Protams, tur ir daudz tempļu, varbūt viņš iegūs kaut ko virspusēju. Ja sirds nav taisna un viņš tiecas tikai kļūt par cjigun meistaru un darīt sliktu, tad piesaistīs sev nešķīsto garu. Ja cilvēka ķermenī iemitinās dzīvnieks, tam arī piemīt Gun, bet tas nav Tibetas tantrisma Gun. Tas, kurš ir devies uz Tibetu, lai patiešām meklētu Likumu, nonācis galā, varbūt paliks tur uz visiem laikiem – tas ir īstens praktizētājs.
Ir dīvaini, ka mūsdienās daudzās Dao sistēmas prakses metodēs arī tiek izpildīts guaņdin. Dao sistēmā vienmēr ir tikusi pievērsta uzmanība enerģijas cirkulācijai pa kanāliem, bet kādēļ pēkšņi tur ir radusies interese par enerģijas ieliešanu caur galvvidu? Kad es mācīju Gun valsts dienvidos – it sevišķi Guandunas provincē – es redzēju, ka tur to bija salīdzinoši daudz, vairāk nekā desmit dažādu haotisku prakses metožu, kurās tika veikta enerģijas ieliešana caur galvvidu. Ko tas nozīmē? Viņš ielēja tev caur galvvidu enerģiju, tu arī kļuvi par viņa sekotāju, un tu vairs nedrīksti mācīties citu cjigun. Ja sāksi mācīties citu cjigun, viņš tevi par to sodīs, lūk, ar ko viņš nodarbojas. Vai tā nav ķecerīga rīcība? Tas, ko viņi māca, pieder pie dziedināšanas un organisma stiprināšanas, tie, kuri mācās šīs prakses metodes, vēlas vien labu veselību. Tad kādēļ gan tas būtu jādara? Daži apgalvo, ka tie, kas nodarbojas ar viņu cjigun, nedrīkst nodarboties ar citu cjigun. Vai viņi spēs glābt cilvēkus? Vai spēs palīdzēt cilvēkiem sasniegt Pilnību? Viņi vienkārši maldina cilvēkus! Daudzi tā arī rīkojas.
Dao sistēma nekad nav izmantojusi guaņdin, bet arī tur tas ir parādījies. Esmu ievērojis, ka tam cjigun meistaram, kurš aktīvāk par visiem praktizē guaņdin, Gun stabs ir sasniedzis vien divu vai trīs stāvu ēkas augstumu. Viņš ir ļoti izslavēts cjigun meistars, bet Gun viņam atlicis gaužām maz. Simti, pat tūkstoši cilvēku stāv rindā, gaida, kad viņš tiem ielies enerģiju caur galvvidu. Viņa Gun ir ierobežots un tikai tik augsts, paies nedaudz laika, Gun nokritīsies un beigsies pavisam, ko gan tad viņš ielies pārējiem? Vai tā nav krāpšanās? Raugoties uz īstu guaņdin, citā dimensijā var redzēt, ka, ielejot enerģiju caur galvvidu, visi cilvēka kauli no galvas līdz kājām kļūst līdzīgi baltam nefrītam. Tas notiek, attīrot visu tavu ķermeni no galvas līdz kājām ar Gun jeb augsti enerģētiskas matērijas palīdzību. Vai tas cjigun meistars spēs to izdarīt? Viņš nespēs. Tad kādēļ viņš to visu dara? Protams, ne jau viss ir reliģiski rituāli, viņa mērķis ir pakļaut sev tos, kas mācās viņa praksi; tev jāiet uz viņa kursiem un jāmācās viņa lietas. Viņa mērķis ir iegūt tavu naudu. Ja neviens nevēlēsies mācīties, naudu nopelnīt viņam neizdosies.
Tāpat kā citu Budas sistēmas skolu sekotājiem, Faluņ Dafa sekotājiem vairākkārt ielej enerģiju caur galvvidu augstākais Skolotājs, bet neļauj viņiem to zināt. Cilvēki, kuriem piemīt pārdabiskās spējas, var par to zināt. Jutīgi cilvēki arī var sajust, ka sapnī vai kādā citā brīdī pēkšņi no galvas pa visu ķermeni izplūst karstuma vilnis. Enerģijas ieliešanai caur galvvidu nav mērķa iedot tev augstu Gun, tas tev pašam jāizstrādā pilnveidojoties. Guaņdin ir pastiprinoša metode, ar kuru tiek attīrīts tavs ķermenis, tavs ķermenis tiek regulēts katrā nākamajā pakāpē. Ieliešana jāveic atkārtoti, lai palīdzētu noregulēt tavu ķermeni katrā līmenī. Pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja, tādēļ mēs neizmantojam guaņdin rituālu.
Daži rīko arī kaut kādu skolnieku uzņemšanas ceremoniju. Te es vēlētos pieminēt, ka daudzi vēlas kļūt par maniem skolniekiem. Mūsu pašreizējais vēsturiskais periods atšķiras no Ķīnas viduslaiku sabiedrības. Vai tad klanīšanās līdz zemei padarīs tevi par kāda skolnieku? Mēs neizmantojam tādu formu. Daudzi cilvēki domā: “Es klanīšos līdz zemei Budas priekšā, kūpināšu vīraku, sirdī būšu dievbijīgs, un tad mans Gun pieaugs.” Manuprāt, tas ir ļoti smieklīgi, īstena prakse pilnībā balstās uz tavu pilnveidošanos, nav jēgas kaut ko lūgt. Nav jāklanās Budam, nav jākūpina vīraks. Ja tu patiesi pilnveidojies, vadoties pēc praktizētāju standartiem, tad Budam būs ļoti liels prieks uz tevi skatīties. Toties, ja tu visiem aiz muguras nepārtraukti rīkojies nekrietni, bet pats viņa priekšā klanies un kūpini vīraku, tad viņam derdzas uz tevi skatīties. Vai tad tā nav? Īstena pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša. Šodien tu kāda priekšā klanījies un kļuvi par viņa skolnieku, bet, izgājis uz ielas, sāki rīkoties, kā vien ienāk prātā. Tad kāda tam visam jēga? Tādu formu mēs neizmantojam vispār, citādi tu vēl vari kaitēt manai reputācijai!
Mēs esam devuši jums tik daudz, un, ja vien jūs visi īsteni pilnveidosieties un stingri ievērosiet Dafa prasības, es uzlūkošu jūs kā savus sekotājus. Ja vien tu pilnveidosies saskaņā ar Faluņ Dafa, mēs uzlūkosim tevi par mūsu sekotāju. Ja tu nepilnveidosies, mēs neko nevarēsim tavā labā izdarīt. Kādēļ saukt sevi par mūsu sekotāju, ja tu nepilnveidojies? Vai tam ir kāda nozīme, kurus lekciju kursus esi noklausījies – pirmos vai otros? Vai tevi var uzskatīt par mūsu sekotāju, ja tu tikai izpildi vingrojumu kompleksu? Tev īsteni jāpilnveidojas saskaņā ar mūsu Sjiņsjin normām, un tikai tādā veidā tu spēsi atgūt labu veselību, spēsi patiešām pacelties uz augstākajiem līmeņiem. Tādēļ mums neko nenozīmē šīs formalitātes; ja vien tu pilnveidosies, tad arī piederēsi mūsu skolai. Mans Likuma ķermenis zina visu, par ko tu domā, un var visu izdarīt. Ja tu nepilnveidosies, tad tas par tevi nerūpēsies. Bet, ja pilnveidosies, tas palīdzēs tev it visā līdz galam.
Dažu cjigun metožu praktizētāji, kas nekad nav redzējuši savu skolotāju, apgalvo, ka pilnīgi pietiek klanīties noteiktā virzienā un samaksāt dažus simtus juaņu. Vai tā nav sevis un citu muļķošana? Turklāt viņi to visu dara labprātīgi un kopš tā brīža sāk aizstāvēt savas cjigun prakses un meistarus, piekodinot pārējiem, lai tie nemācās citu cjigun. Manuprāt, tas ir ļoti smieklīgi. Daži nodarbojas ar kaut kādu galvvidus “aptaustīšanu”, es pat nezinu, kāda tam ir nozīme.
Neīstas ir ne tikai tās prakses metodes, kuras tiek izplatītas zem tantrisma karoga, bet arī visas prakses metodes, kuras tiek izplatītas zem kaut kādas budisma skolas karoga. Padomājiet, ir pagājuši vairāki tūkstoši gadu, bet pilnveidošanās metodes budismā paliek nemainīgas. Ja kāds spētu ieviest tajās kaut kādas izmaiņas, vai tas tad vairs būtu budisms? Pilnveidošanās metodes ir paredzētas nopietnai Budas būtības pilnveidošanai, turklāt tās ir ārkārtīgi mistiskas. Mazākās izmaiņas tajās var novest pie sajukuma. Tā kā Gun evolūcijas process ir ārkārtīgi sarežģīts, cilvēka sajūtām nav nozīmes; nedrīkst nodarboties ar pilnveidošanos, vadoties pēc savām sajūtām. Mūku dzīves reliģiskā forma arī ir pilnveidošanās metode; ieviešot tajā kaut mazākās izmaiņas, tā vairs nebūs tās skolas lieta. Par katru skolu atbild Dižens Apskaidrotais, tāpat arī katrā skolā pilnveidojoties ir sasnieguši apskaidrību daudzi Diženi Apskaidrotie, neviens neuzdrošinās patvaļīgi mainīt šīs skolas pilnveidošanās metodes. Kāds gan īpašs Diženums un Tikums piemīt niecīgam cjigun meistaram, lai uzdrošinātos nekaunīgi izturēties pret Apskaidroto, kurš pārvalda skolu, un pārveidot pilnveidošanās skolu, kas paredzēta Budas būtības sasniegšanai? Ja patiešām tā tiktu izmainīta, vai tā vairs būtu iepriekšējā skola? Viltus cjigun var atpazīt.
Sjuaņguaņ vietas izveidošana
“Sjuaņguaņ vietas izveidošana” tiek dēvēta arī par “sjuaņguaņ jicjao”. Tādu terminu var atrast “Daņdzjin”, “Daodzan” un “Sjinmin Guidži” tekstos. Bet kas tad ir domāts ar šiem vārdiem? Uz šo jautājumu daudzi cjigun meistari nespēj sniegt skaidru atbildi, tādēļ ka parastie cjigun meistari, atrodoties savā līmenī, nepavisam nevar ieraudzīt to vietu, un viņiem arī nav ļauts to redzēt. Ja cilvēks, kurš pilnveidojas, vēlas to ieraudzīt, viņam ir jāpārsniedz Gudrības redzes līmenis, bet parastie cjigun meistari tādu līmeni nevar sasniegt, tādēļ viņi arī neredz. Pilnveidošanās aprindās jau kopš seniem laikiem pēta un spriež par to, kas ir sjuaņguaņ? Kur atrodas jicjao? Kā izveidot šo vietu? “Daņdzjin”, “Daodzan” un “Sjinmin Guidži” tekstos runa ir tikai par teoriju, bet jautājuma būtība paliek absolūti neskarta. Skaidro gan šā, gan tā, un beigu beigās sajauc tev galvu. Viņi nespēj to precīzi izskaidrot, tādēļ ka parastajiem ļaudīm nav ļauts zināt lietas būtību.
Turklāt es gribu jums vēl kaut ko pastāstīt. Tikai tādēļ, ka jūs esat mūsu Faluņ Dafa sekotāji, es gribu jums teikt – nekādā gadījumā nelasiet juceklīgās grāmatas par cjigun, ar to es nedomāju iepriekš minētās senās grāmatas, bet viltus cjigun grāmatas, kuras sarakstījuši tagadējie ļaudis. Pat neveriet tās vaļā. Tiklīdz tev galvā pazibēs kaut mazākā doma: “Ak, šie vārdi ir pamatoti”, – tikai pazibēs šī doma, tā nešķīstie gari no šīm grāmatām uzreiz iekļūs tevī. Daudzas grāmatas tikušas uzrakstītas nešķīstā gara vadībā; tas manipulē ar cilvēku, kurš tiecas pēc slavas un pašlabuma. Šādu viltus cjigun grāmatu ir, cik tik uziet, – ļoti daudz. Daudziem cilvēkiem nav atbildības sajūtas, viņi ir bezatbildīgi rakstījuši par visādiem nešķīstajiem gariem un dažādām haotiskām lietām. Pat iepriekš minētos senos darbus vai tiem līdzīgus labāk vispār nelasīt, jo šeit pastāv jautājums par uzticību tikai vienai skolai.
Viens no Ķīnas cjigun asociācijas vadītājiem izstāstīja man gadījumu, kas mani ļoti sasmīdināja. Viņš teica, ka Pekinā bijis tāds cilvēks, kurš bieži apmeklējis cjigun lekcijas. Pagājis kāds laiks, un viņš nodomājis, ka cjigun saturs nepārsniedz to, ko viņš ir dzirdējis tajās lekcijās, jo tas viss atrodas vienā līmenī un tur tiek runāts par vienu un to pašu. Viņš, tāpat kā pārējie neīstie cjigun meistari, uzskatīja, ka tas arī ir viss cjigun saturs! Tad arī viņam iegribējās sarakstīt grāmatu par cjigun. Padomājiet, nepraktizētājs raksta grāmatu par cjigun! Tagad visas grāmatas par cjigun ir plaģiāts, tu norakstīji no viņa, bet viņš norakstīja no tevis. Viņš rakstīja, rakstīja un apstājās, nonākot līdz jautājumam par sjuaņguaņ. Kurš saprot, kas ir sjuaņguaņ? Pat reti kurš īsts cjigun meistars to saprot. Šis cilvēks pajautāja to kādam viltus cjigun meistaram. Viņš nezināja, ka tas nav īsts meistars, jo pats neko nesaprata no cjigun. Viltus meistars nodomāja, ka tad, ja viņš nevarēs atbildēt uz šo jautājumu, ļaudis uzzinās, ka viņš nav nekāds meistars, tādēļ uzdrošinājās sarunāt blēņas un pateica, ka sjuaņguaņ jicjao atrodas uz vīrieša dzimumlocekļa galviņas. Izklausās ļoti smieklīgi. Bet tu labāk nesmejies, jo šī grāmata jau ir nākusi klajā. Tas parāda, cik ļoti smieklīgas ir mūsdienu grāmatas par cjigun. Saki, kāda jēga no tamlīdzīgu grāmatu lasīšanas? Nekāda, tās var tikai kaitēt cilvēkiem.
Kas ir sjuaņguaņ vietas izveidošana? Kad cilvēks, pilnveidojoties Laicīgajā Likumā, sasniedz augstāku līmeni par vidējo, tātad pilnveidojas Laicīgā Likuma augstākā līmenī, viņš sāk attīstīt sevī Nemirstīgo mazuli. Nemirstīgais mazulis un Pilnveidotais mazulis, par kuru mēs runājam, – tās ir divas dažādas lietas. Pilnveidotais mazulis ir ļoti maziņš, kustīgs un jautrs, ļoti draiskulīgs, bet Nemirstīgais mazulis ir nekustīgs. Ja Dvēsele to nevada, tas nekustīgi sēž uz lotosa zieda ar mudrā savienotām rokām un “lotosā” sakrustotām kājām. Nemirstīgais mazulis rodas daņ laukā, to var ieraudzīt ļoti mikroskopiskā stāvoklī jau tad, kad tas ir pat mazāks par adatas galu.
Turklāt jāizskaidro vēl viens jautājums: ir tikai viens īstais daņ lauks. Tas atrodas vēdera dobuma lejasdaļā, cilvēka ķermeņa iekšpusē, augstāk par bioloģiski aktīvo punktu huijiņ, zemāk par nabu. Šeit rodas daudz Gun, pārdabiskās spējas, daudz maģisku lietu, Likuma ķermenis, Nemirstīgais mazulis, Pilnveidotais mazulis un daudz dzīvo būtņu.
Agrāk atsevišķi praktizētāji, kas pilnveidojās Dao būtības sasniegšanā, uzskatīja, ka pastāv augšējais, vidējais un apakšējais daņ lauks. Es saku, ka tas ir nepareizi. Daži apgalvo, ka tā māca viņu skolotājs, ka tas tiek pārmantots jau daudzās paaudzēs un ir pat aprakstīts grāmatās. Teikšu jums, ka arī senajos laikos netrūka visādu drazu un krāmu, neraugoties uz to, ka viņu pārmantošanas un nodošanas vēsture ir ļoti sena, taču diez vai tas ir pareizi. Dažas pilnveidošanās laicīgās taciņas visu laiku izplatās parasto ļaužu vidū, bet pēc tām nevar pilnveidoties, tās neko nenozīmē. Viņi tad arī runā par augšējo, vidējo un apakšējo daņ lauku. Tātad jebkuru ķermeņa daļu, kur var rasties daņ, var nosaukt par daņ lauku? Vai tas nav smieklīgi? Kad cilvēka doma tiek koncentrēta vienā punktā, tad ar laiku tur var rasties daudz enerģijas un izveidoties daņ. Ja netici, pamēģini visu laiku koncentrēt domu uz savu roku. Saglabā šo stāvokli, un pēc kāda laika šeit izveidosies daņ. Tādēļ daži, ieraugot tādu parādību, teic, ka daņ lauks atrodas jebkur. Tas izklausās vēl jo smieklīgāk. Pēc viņu domām, ja šajā ķermeņa daļā ir izveidojies daņ, tad tā ir jādēvē par daņ lauku. Patiesībā tas ir daņ, bet ne lauks. Būtu pareizi, ja tu teiktu, ka visur atrodas daņ, nevis lauks, vai arī ka eksistē augšējais daņ, vidējais daņ un apakšējais daņ. Bet vieta, kur patiešām var rasties neskaitāmi Likumi, ir tikai viena, un tā atrodas tieši cilvēka vēdera dobumā. Tādēļ apgalvojums, ka pastāv augšējais, vidējais un apakšējais daņ lauks, ir kļūdains. Kur ilgi koncentrējas cilvēka doma, tur ar laiku var rasties daņ.
Nemirstīgais mazulis rodas šajā daņ laukā, kas atrodas cilvēka vēdera lejasdaļā. Pakāpeniski viņš kļūst arvien lielāks un lielāks. Kad viņš ir sasniedzis galda tenisa bumbiņas lielumu, var skaidri saskatīt viņa ķermeņa aprises, tad arī veidojas deguns un acis. Tajā laikā, kad viņš ir izaudzis galda tenisa bumbiņas lielumā, blakus viņa ķermenim rodas mazs, apaļš burbulītis. Pēc izveidošanās burbulītis aug līdz ar Nemirstīgo mazuli. Kad Nemirstīgais mazulis izaug 10 cm garš, parādās lotosa ziedlapiņa. Kad Nemirstīgais mazulis izaug 12 līdz 15 cm garš, parādās gandrīz visas lotosa ziedlapiņas, izveidojas vesels zieds. Starodams zeltā, Nemirstīgais mazulis sēž uz zeltīta lotosa zieda, viss izskatās ļoti skaisti. Tas arī ir nemirstīgais Dimanta ķermenis, kuru Budas sistēmā dēvē par Budas ķermeni, bet Dao sistēmā sauc par Nemirstīgo mazuli.
Mūsu skolā ir prasība, lai praktizētāji pilnveidotu abus ķermeņus. Beņti arī nepieciešams pārveidot. Visiem zināms, ka Budas ķermenis nedrīkst parādīties parasto cilvēku vidū. Piepūloties var saskatīt kaut kādas aprises, un parasto cilvēku acīm var saskatīt tā gaismas atspīdumu. Bet pēc pārveidošanas šis Beņti laicīgajā pasaulē izskatās tāds pats kā parasta cilvēka fiziskais ķermenis. Tādēļ parastie ļaudis nespēj saskatīt atšķirību starp tiem. Tomēr tāds ķermenis spēj nokļūt dažādās dimensijās. Kad Nemirstīgais mazulis izaug 10 līdz 12 cm garš, burbulītis arī izaug līdz tādam lielumam un kļūst caurspīdīgs, līdzīgi gaisa balonam. Nemirstīgais mazulis sēž nekustīgi, ar “lotosā” sakrustotām kājām. Sasniedzot tādu lielumu, burbulītim ir jāatstāj daņ lauks. Viņš jau ir izaudzis. Ir nobrieduši apstākļi viņa augšupejai. Augšupejas process ir ļoti lēns, bet burbulīša virzīšanās uz priekšu ir pamanāma katru dienu. Tas pakāpeniski virzās augšup, ceļas arvien augstāk. Uzmanīgi vērojot, var sajust tā esamību.
Kad burbulītis pacelsies līdz bioloģiski aktīvajam punktam taņdžun, tas kādu laiku tur uzkavēsies, tādēļ ka cilvēka ķermeņa dzīvības esencei un daudzām lietām (tajā skaitā arī sirdij) šajā burbulītī ir jāizveido vesels komplekss. Burbulītis piepildīsies ar cilvēka dzīvības esences lietām. Pēc kāda laika tas atkal sāks celties augšup. Kad tas virzās cauri cilvēka kaklam, rodas sajūta, ka trūkst gaisa, it kā kaut kas būtu iestrēdzis asinsvados. Kakls stipri pietūkst, bet pēc dienas vai divām viss pāries. Tālāk burbulītis paceļas līdz galvvidum, mēs to saucam – “pacelties līdz nivaņ”. Sakām, ka tas paceļas līdz nivaņ, bet patiesībā tas ir tavu galvas smadzeņu lielumā. Tu jūti, ka galva pietūkst. Tā kā nivaņ ir cilvēka dzīvībai ļoti svarīga vieta, tad burbulītī ir jāizveidojas arī dzīvības esences lietām. Pēc tam tas spraucas cauri Debesu acs ejai, kas sagādā cilvēkam lielas mokas. Debesu acs no izspīlēšanās ļoti sāp, deniņi pietūkst un acis iekrīt. Tāds stāvoklis turpināsies līdz brīdim, kamēr burbulītis izsprauksies ārā, un tad tas paliks pieres priekšā. To arī sauc par “sjuaņguaņ vietas izveidošanu”.
Šajā laikā cilvēks, kuram atvērusies Debesu acs, neko neredz. Tas ir tādēļ, ka Budas sistēmā un Dao sistēmā tās “durvis” ir aizvērtas, lai paātrinātu visa nepieciešamā veidošanos sjuaņguaņ iekšienē. Slēgtas ir abas vērtnes – kā priekšējās, tā arī aizmugures “durvīs”. Tas atgādina Tiaņaņmeņ ieeju Pekinā ar vārtiem abās pusēs, un katram no tiem ir pa divām vērtnēm. Lai sjuaņguaņ pēc iespējas ātrāk izveidotos un piepildītos, šīs “durvis” netiks atvērtas, izņemot ļoti īpašus apstākļus. Tas, ko līdz šim varēja redzēt ar Debesu aci, šajā laikā nav redzams, jo nav ļauts skatīties. Kādēļ burbulītis tur atrodas? Tādēļ, ka šajā vietā visi mūsu ķermeņa kanāli saplūst kopā. Šajā laikā tie, izejot cauri sjuaņguaņ, apmet loku un iziet ārā. Tiem visiem jāiziet cauri sjuaņguaņ, lai ieliktu sjuaņguaņ iekšpusē noteiktu pamatu un izveidotu visa nepieciešamā komplektu. Cilvēka ķermenis ir kā mikrokosms, tur rodas sava mazā pasaule, kurā veidojas visas cilvēka ķermeņa dzīvības esences lietas. Tomēr tas būs tikai “iekārtu” komplekts, kurš vēl nevar darboties ar pilnu jaudu.
Cjimeņ skolas pilnveidošanās metodē sjuaņguaņ ir atvērts. Kad sjuaņguaņ iznāk ārpusē, tam ir taisnas caurulītes forma, bet pakāpeniski tas iegūst apaļu formu, tādējādi “durvis” tā abās pusēs ir atvērtas. Tā kā Cjimeņ skolā netiek pilnveidota nedz Budas būtība, nedz arī Dao būtība, viņiem ir pašiem sevi jāaizsargā. Budas un Dao sistēmās ir ļoti daudz skolotāju, kuri var tevi aizsargāt, tev nav vajadzības skatīties, un nekas slikts nevar notikt. Bet Cjimeņ pilnveidošanās sistēma nevar izmantot tādu metodi, tajā cilvēkam nākas pašam sevi aizsargāt, tādēļ nepieciešams redzēt. Taču tad lūkošanās ar Debesu aci atgādina skatīšanos caur teleskopu. Pēc mazliet vairāk nekā viena mēneša, kad viss nepieciešamais ir izveidojies, burbulītis sāk atgriezties atpakaļ. Atgriešanos galvā dēvē par “sjuaņguaņ vietas pārvietošanu”.
Tam atgriežoties, galva ļoti sāp un pietūkst. Pēc tam burbulītis izspraucas no bioloģiski aktīvā punkta juidžeņ, no kā cilvēks arī izjūt lielas ciešanas. Rodas tāda sajūta, it kā galva plīstu pušu, bet, tiklīdz tas izkļūst ārā, uzreiz kļūst vieglāk. Nokļuvis ārpusē, burbulītis paliek karājamies ļoti dziļā dimensijā, tas eksistē cilvēka ķermenī, kurš atrodas visdziļākajā dimensijā, tādēļ guļot tas tevi netraucē. Tomēr jāpiemin, kad pirmajā vietā notiek sjuaņguaņ izveidošana, cilvēks savu acu priekšā var kaut ko sajust. Lai gan burbulītis eksistē citā dimensijā, tev visu laiku šķiet, ka acu priekšā miglojas, it kā kaut kas aizsegtu skatienu, un tādēļ tu jūties ne visai komfortabli. Tā kā bioloģiski aktīvais punkts juidžeņ ir ļoti svarīga eja, tad tur arī jātiek izveidotam visam nepieciešamajam. Tad tas vēlreiz atgriežas atpakaļ. Mēs sakām sjuaņguaņ jicjao, patiesībā šeit nav viena cjao, tas daudzkārt pārvietojas. Pēc atgriešanās nivaņ tas sāk virzīties lejup cilvēka ķermenī līdz pat bioloģiski aktīvajam punktam minmeņ. Tur, bioloģiski aktīvajā punktā minmeņ, tas atkal iznāk ārpusē.
Cilvēka bioloģiski aktīvais punkts minmeņ ir ārkārtīgi svarīgs, galvenais, lielais bioloģiski aktīvais punkts. Dao sistēmā to sauc par “cjao”, bet mēs to dēvējam par “guaņ”. Tā ir galvenā un nozīmīgākā eja, tas līdzinās dzelzs durvīm, dzelzs durvīm neskaitāmos slāņos. Visiem zināms, ka cilvēka ķermenis sastāv no daudziem slāņiem; miesas šūnas veido vienu slāni, to molekulas – otru slāni. Tad seko atomi, protoni, elektroni, bezgalīgi maza daļiņa, bezgalīgi maza daļiņa, bezgalīgi maza daļiņa, līdz pat vissīkākajām daļiņām, un katrā slānī tiek ierīkotas vienas “durvis”. Tādējādi aiz katrām “durvīm” ir noslēgtas daudzas jo daudzas pārdabiskās spējas, daudzas jo daudzas neparastas maģiskas lietas. Citu prakšu metodēs norūda daņ. Kad daņ uzsprāgst, vispirms jāpanāk, lai minmeņ punkts atvērtos no satricinājuma, ja tas neatvērsies no satricinājuma, tad dažādas pārdabiskās spējas netiks atbrīvotas. Pēc tam, kad sjuaņguaņ ir visu nepieciešamo izveidojis bioloģiski aktīvajā punktā minmeņ, tas atkal ieiet cilvēka ķermenī. Pēc tam tas sāk atgriezties vēdera lejasdaļā. To sauc par “sjuaņguaņ atgriešanos sākotnējā vietā”.
Tomēr sjuaņguaņ neatgriežas iepriekšējā vietā. Pa šo laiku Nemirstīgais mazulis ir izaudzis jau diezgan liels; burbulītis nosedz Nemirstīgo mazuli, tas viņu apņem. Augot Nemirstīgajam mazulim, aug arī burbulītis. Dao sistēmā tad, kad Nemirstīgais mazulis ir izaudzis tik liels kā sešus septiņus gadus vecs bērns, viņam tiek ļauts atstāt cilvēka ķermeni, ko dēvē par “Nemirstīgā mazuļa ierašanos pasaulē”. Ja cilvēka Dvēsele viņu vada, Nemirstīgais mazulis var iziet ārā un sākt pārvietoties ārpus ķermeņa. Cilvēks nekustīgi sēž, bet viņa Dvēsele iziet ārā. Budas sistēmā parasti runā, ka tad, kad Nemirstīgais mazulis ir izaudzis tikpat liels kā pats praktizētājs, briesmas vairs nedraud. Parasti šajā laikā viņam tiek ļauts atstāt ķermeni, iziet no tā. Kad Nemirstīgais mazulis izaug cilvēka augumā, viņa “pārsegs”, proti, sjuaņguaņ, attiecīgi palielinoties, izplešas ārpus cilvēka ķermeņa. Tā kā Nemirstīgais mazulis jau ir izaudzis tik liels, sjuaņguaņ, bez šaubām, izplešas ārpus ķermeņa robežām.
Jūs, iespējams, esat redzējuši Budu attēlus tempļos, esat redzējuši, ka viņus vienmēr ieskauj oreols, it īpaši uzgleznotos Budas vienmēr ieskauj oreols, kurā Buda sēž. Tādu attēlu ir daudz, it īpaši senajos tempļos. Kādēļ viņi sēž oreolā? Uz to neviens nespēj skaidri atbildēt. Teikšu jums – tas tieši ir sjuaņguaņ, un tagad to vairs nesauc par sjuaņguaņ, bet dēvē par pasauli, tomēr pilnībā to vēl nevar saukt par pasauli. Tam, līdzīgi kā rūpnīcā, ir tikai iekārtu komplekts, bet nav rūpnieciskās jaudas, nepieciešama vēl enerģija un izejvielas, bez tā nav iedomājama ražošanas uzsākšana. Iepriekšējos gados daudzi praktizētāji teica: “Mans Gun ir augstāks par Bodhisatvas Gun, mans Gun ir augstāks par Budas Gun.” Šie vārdi citiem šķita neaptverami. Īstenībā tas, par ko viņi runāja, nebūt nav neaptverams. Tavu Gun šajā pasaulē patiešām ir jāpilnveido līdz ļoti augstam līmenim.
Kā iespējama tāda situācija, ka cilvēks pilnveidojoties sasniedz lielāku augstumu nekā Buda? Neraugies uz to tik virspusēji – viņa Gun patiešām ir ļoti augsts. Tajā brīdī, kad viņš sasniedz ļoti augstu pilnveidošanās līmeni, sasniedz Gun atvēršanos un apskaidrību, viņa Gun patiešām ir ļoti augsts. Mirklī, pirms viņš sasniedz Gun atvēršanos un apskaidrību, 8/10 viņa Gun līdz ar Sjiņsjin līmeni tiks atdalītas, lai ar šo enerģiju piepildītu šo pasauli, viņa paša pasauli. Visiem zināms, ka praktizētāja Gun, it īpaši viņa Sjiņsjin līmenis, ir sasniegts, pilnveidojoties smagos apstākļos, visas dzīves garumā pārciešot neskaitāmas grūtības; tādēļ tas viss ir ārkārtīgi vērtīgs, un ar 8/10 tādu vērtīgu lietu tiek piepildīta viņa paša pasaule. Tādēļ, kad nākotnē viņš veiksmīgi pabeigs pilnveidošanos, viņš varēs iegūt jebko. Viņam atliks vien pastiept roku, un viņam būs viss, ko viņš vēlēsies. Viņš varēs paveikt visu, ko vēlēsies, viņa paša pasaulē ir viss. Tas ir viņa Diženums un Tikums, kas sasniegts, pilnveidošanās gaitā pārciešot grūtības.
Viņa enerģija, pēc paša vēlēšanās, var pārveidoties par jebkuru viņam vajadzīgu lietu. Tādēļ Budam ir viss, ko vien viņš vēlas – ēdiens, izklaides – jebkas. Visu to Buda ir sasniedzis pilnveidojoties, tas ir Budas statuss, bez kura praktizētājam neizdosies veiksmīgi pabeigt savu pilnveidošanos. Tagad to var saukt par savu paša pasauli. Lai sasniegtu Pilnību un Dao, viņam ir atlikušas tikai 2/10 Gun. Lai gan viņam atlikušas tikai 2/10 Gun, tomēr viņa ķermenis nav noslēgtā stāvoklī, viņš vai nu neizmanto savu ķermeni, vai arī izmanto to, bet tas jau ir pārveidots augsti enerģētiskā matērijā. Tad viņš var pielietot savas brīnumspējas, kuras izpaudīsies visā varenībā. Pilnveidojoties parasto ļaužu sabiedrībā, cilvēka ķermenis parasti ir noslēgts un viņam nepiemīt šādas milzīgas spējas. Lai arī cik augsts būtu viņa Gun, jebkurā gadījumā viņš tiek ierobežots. Bet tagad jau ir citādi.
